第一千三百六十五章 沙门柔软经,安乐住经,阿难经,戒经 增支部5集104经到107经
104 沙门柔软经
"比丘们,具足五法的比丘,是沙门中的沙门柔软者(最娇嫩者)。
哪五种呢?在这里,比丘们,比丘大多是被(他人)请求后才受用衣服的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用钵食的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用住所的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用病缘药物资具的,很少是未被请求而受用的。与他一起共住的梵行者们,大多以可意的身业对待他,很少以不可意的;大多以可意的语业对待他,很少以不可意的;大多以可意的意业对待他,很少以不可意的;他们带来的供物大多是可意的,很少是不可意的。至于那些感受——或是胆汁引起的,或是痰液引起的,或是风引起的,或是三者和合引起的,或是气候变化所生的,或是不当照料所生的,或是外力伤害引起的,或是业报所生的——这些在他身上很少生起。他少病,对于四种增上心的禅那——现法乐住,他是随意获得者、无困难获得者、无艰辛获得者。以诸漏的灭尽,他在现法中以自己的胜智证知、作证、具足而住于无漏的心解脱、慧解脱。比丘们,具足这五法的比丘,是沙门中的沙门柔软者。
比丘们,若有人要正确地说:'沙门中的沙门柔软者',那么比丘们,正确地说的话,应该说的就是我:'沙门中的沙门柔软者。'比丘们,我大多是被请求后才受用衣服的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用钵食的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用住所的,很少是未被请求而受用的;大多是被请求后才受用病缘药物资具的,很少是未被请求而受用的。与我一起共住的那些比丘们,他们大多以可意的身业对待我,很少以不可意的;大多以可意的语业对待我,很少以不可意的;大多以可意的意业对待我,很少以不可意的;他们带来的供物大多是可意的,很少是不可意的。至于那些感受——或是胆汁引起的,或是痰液引起的,或是风引起的,或是三者和合引起的,或是气候变化所生的,或是不当照料所生的,或是外力伤害引起的,或是业报所生的——这些在我身上很少生起。我少病,对于四种增上心的禅那——现法乐住,我是随意获得者、无困难获得者、无艰辛获得者。以诸漏的灭尽,(中略)我证知、作证、具足而住。
比丘们,若有人要正确地说:'沙门中的沙门柔软者',那么比丘们,正确地说的话,应该说的就是我:'沙门中的沙门柔软者。'"
第四经终。
105 安乐住经
"比丘们,有这五种安乐住。哪五种呢?在这里,比丘们,比丘对梵行者们,无论公开还是私下,展现慈心的身业;(中略)慈心的语业……慈心的意业,无论公开还是私下,都展现给梵行者们。那些不破缺的、不穿孔的、无斑点的、无杂色的、自由的、智者所赞叹的、不被执取的、能导向定的戒——他以这样的戒,与梵行者们在戒上达到一致,无论公开还是私下。那种圣见,是出离的、能引导修行者正确地趣向苦的完全灭尽的——他以这样的见,与梵行者们在见上达到一致,无论公开还是私下。比丘们,这就是五种安乐住。"
第五经终。
106 阿难经
一时,世尊住在憍赏弥的瞿师罗园。那时,尊者阿难前往世尊之处;到达后,向世尊礼敬,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如此说道:
"尊师,到什么程度,比丘住在僧团中能够安乐地住呢?"
"阿难,当比丘自己戒行具足,而不以增上戒去催促他人——阿难,到这个程度,比丘住在僧团中就能安乐地住。"
"尊师,还有其他方式使比丘住在僧团中能安乐地住吗?"
"有的,阿难。当比丘自己戒行具足,而不以增上戒去催促他人;并且观察自己,而不观察他人——阿难,到这个程度,比丘住在僧团中也能安乐地住。"
"尊师,还有其他方式使比丘住在僧团中能安乐地住吗?"
"有的,阿难。当比丘自己戒行具足,而不以增上戒去催促他人;观察自己,而不观察他人;并且他不出名,他不因不出名而感到焦虑——阿难,到这个程度,比丘住在僧团中也能安乐地住。"
"尊师,还有其他方式使比丘住在僧团中能安乐地住吗?"
"有的,阿难。当比丘自己戒行具足,而不以增上戒去催促他人;观察自己,而不观察他人;不出名,也不因不出名而焦虑;对于四种增上心的禅那——现法乐住,他是随意获得者、无困难获得者、无艰辛获得者——阿难,到这个程度,比丘住在僧团中也能安乐地住。"
"尊师,还有其他方式使比丘住在僧团中能安乐地住吗?"
"有的,阿难。当比丘自己戒行具足,而不以增上戒去催促他人;观察自己,而不观察他人;不出名,也不因不出名而焦虑;对于四种增上心的禅那——现法乐住,他是随意获得者、无困难获得者、无艰辛获得者;以诸漏的灭尽,他在现法中以自己的胜智证知、作证、具足而住于无漏的心解脱、慧解脱——阿难,到这个程度,比丘住在僧团中也能安乐地住。
阿难,我说,没有比这种安乐住更高、更殊胜的其他安乐住了。"
第六经终。
107 戒经
"比丘们,具足五法的比丘,值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌礼敬,是世间无上的福田。
哪五种呢?在这里,比丘们,比丘戒具足、定具足、慧具足、解脱具足、解脱知见具足。
比丘们,具足这五法的比丘,值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌礼敬,是世间无上的福田。"
第七经终。
巴利语原版经文
AN.5.104/ 4. Samaṇasukhumālasuttaṃ
104. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.
“Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpaṃyeva upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tānissa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.
“Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya– ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya– ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṃ viharāmi, te maṃ manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpaṃyeva upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ. Yāni kho pana tāni vedayitāni– pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi, catunnaṃ kho panasmi jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharāmi.
“Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya– ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’ti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya– ‘samaṇesu samaṇasukhumālo’”ti. Catutthaṃ.
AN.5.105/ 5. Phāsuvihārasuttaṃ
105. “Pañcime, bhikkhave, phāsuvihārā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ …pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ime kho, bhikkhave, pañca phāsuvihārā”ti. Pañcamaṃ.
AN.5.106/ 6. Ānandasuttaṃ
106. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca–
“Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti? “Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti.
“Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda! Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti.
“Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda! Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti.
“Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda! Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti.
“Siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda! Yato kho, ānanda, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā; attānupekkhī ca hoti, no parānupekkhī; apaññāto ca hoti, tena ca apaññātakena no paritassati; catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; ettāvatāpi kho, ānanda, bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyya.
“Imamhā cāhaṃ, ānanda, phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṃ.
AN.5.107/ 7. Sīlasuttaṃ
107. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
“Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, samādhisampanno hoti, paññāsampanno hoti, vimuttisampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampanno hoti.
“Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Sattamaṃ.