相应部22相应9经到16经 三时无常经,三时苦经,三时无我经,无常经,苦经,无我经,凡无常经,凡苦经

9 三时无常经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是无常的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之色不执著,不期待未来之色,对现在之色修习厌离、离欲、灭尽之道。

受是无常的,想是无常的,诸行是无常的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之行不执著,不期待未来之行,对现在之行修习厌离、离欲、灭尽之道。

识是无常的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之识不执著,不期待未来之识,对现在之识修习厌离、离欲、灭尽之道。"这是第九经。


10 三时苦经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是苦的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之色不执著,不期待未来之色,对现在之色修习厌离、离欲、灭尽之道。

受是苦的,想是苦的,诸行是苦的,识是苦的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之识不执著,不期待未来之识,对现在之识修习厌离、离欲、灭尽之道。"这是第十经。


11 三时无我经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是无我的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之色不执著,不期待未来之色,对现在之色修习厌离、离欲、灭尽之道。

受是无我的,想是无我的,诸行是无我的,识是无我的,不论过去未来;更何况现在!

听闻圣法的圣弟子如是观察:对过去之识不执著,不期待未来之识,对现在之识修习厌离、离欲、灭尽之道。"这是第十一经。


那古罗父品第一

其摄颂:

那古罗父与提婆达,两个哈利迪卡,

定与独处,取着恐惧二经,

过去未来现在,以此称为品。


第二 无常品


12 无常经

如是我闻,在舍卫城。在那里,佛陀说:"比丘们,色是无常的,受是无常的,想是无常的,诸行是无常的,识是无常的。

听闻圣法的圣弟子如是观察而厌离于色,厌离于受,厌离于想,厌离于诸行,厌离于识。

由厌离而离欲,由离欲而解脱。当解脱时,即知解脱。了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"这是第一经。


13 苦经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是苦的,受是苦的,想是苦的,诸行是苦的,识是苦的。

如是观察......了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"这是第二经。


14 无我经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是无我的,受是无我的,想是无我的,诸行是无我的,识是无我的。

听闻圣法的圣弟子如是观察而厌离于色,厌离于受,厌离于想,厌离于诸行,厌离于识。

由厌离而离欲,由离欲而解脱。当解脱时,即知解脱。了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"这是第三经。


15 凡无常经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是无常的。凡无常者即是苦;凡苦者即是无我;凡无我者,'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',应当以正慧如实观察。

受是无常的。凡无常者即是苦;凡苦者即是无我;凡无我者,'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',应当以正慧如实观察。

想是无常的...诸行是无常的...识是无常的。凡无常者即是苦;凡苦者即是无我;凡无我者,'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',应当以正慧如实观察。

如是观察......了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"这是第四经。


16 凡苦经

这是在舍卫城所说。佛陀说:"比丘们,色是苦的。凡苦者即是无我;凡无我者,'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',应当以正慧如实观察。

受是苦的,想是苦的,诸行是苦的,识是苦的。凡苦者即是无我;凡无我者,'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',应当以正慧如实观察。

如是观察......了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"这是第五经。


巴利语原版经文


9/(9). Kālattaya-aniccasuttaṃ

   9. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā aniccā …pe… saññā aniccā… saṅkhārā aniccā atītānāgatā; ko pana vādo paccuppannānaṃ! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṃ saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Viññāṇaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Navamaṃ.


10/(10) Kālattayadukkhasuttaṃ

   10. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… viññāṇaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Dasamaṃ.


11/(10) Kālattaya-anattasuttaṃ

   11. Sāvatthinidānaṃ “Rūpaṃ, bhikkhave, anattā atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Vedanā anattā… saññā anattā… saṅkhārā anattā… viññāṇaṃ anattā atītānāgataṃ; ko pana vādo paccuppannassa! Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. Ekādasamaṃ.

   Nakulapituvaggo paṭhamo.

   Tassuddānaṃ–

   Nakulapitā devadahā, dvepi hāliddikāni ca;

   Samādhipaṭisallāṇā, upādāparitassanā duve.

   Atītānāgatapaccuppannā, vaggo tena pavuccati.


2. Aniccavaggo

12/(1). Aniccasuttaṃ

   12. Evaṃ me sutaṃ– sāvatthiyaṃ. Tatra kho …pe… “rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.


13/(2). Dukkhasuttaṃ

   13. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṃ.


14/(3). Anattasuttaṃ

   14. Sāvatthinidānaṃ “Rūpaṃ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Tatiyaṃ.


15/(4). Yadaniccasuttaṃ

   15. Sāvatthinidānaṃ “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā aniccā. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saññā aniccā …pe… saṅkhārā aniccā… viññāṇaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṃ.


16/(5). Yaṃdukkhasuttaṃ

   16. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā dukkhā… saññā dukkhā… saṅkhārā dukkhā… viññāṇaṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Pañcamaṃ.


“相应部22相应9经到16经 三时无常经,三时苦经,三时无我经,无常经,苦经,无我经,凡无常经,凡苦经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应2经 解脱经

相应部1相应2经/解脱经(诸天相应/有偈篇/祇夜)(发生地)在舍卫城。在深夜,有一位容貌美丽的天神来到祇树给孤独园。她的光芒照亮了整个园林。这位天神来到世尊面前,向他致敬,然后站在一旁。站好后,天神对世尊说:天神:"尊者,您知道众生如何获得解脱、自由和独处吗?"世尊:"...

相应部1相应4经 流逝经

相应部1相应4经/流逝经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地消逝。看到死亡的恐惧,应当行善积德,以获得快乐。"世尊以偈颂回答:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地...

相应部1相应5经 应断几何经

相应部1相应5经/应断几何经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,恭敬地站在一旁,然后用偈颂向世尊提出了这样的问题:天神问道:"应当断除几种?应当舍弃几种?又应当进一步修习几种?超越几种束缚的比丘,才能被称为'已渡过暴流'(暴...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应10经 林野经

相应部1相应10经/林野经(诸天相应/有偈篇/祇夜)舍卫城缘起。那位天神站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"居住在林野中的人,平和的修行梵行者(梵行者解释:指遵循严格的精神修行和道德生活方式的修行人,梵行通常指纯洁的、禁欲的生活方式,梵行的最终目标是达到解脱或涅槃的境界),每日只食一餐,为...