相应部22相应6经到8经 独处经,执取恐惧经,第二执取恐惧经

第6经 独处经


这是在舍卫城所说。

"比丘们,你们要致力于独处。比丘们,独处的比丘能如实了知。他如实了知什么呢?如实了知色的生起与灭没,受的生起与灭没,想的生起与灭没,行的生起与灭没,识的生起与灭没。"(详细内容如第一经所说)第六经完。


第7经 执取恐惧经


这是在舍卫城所说。

"比丘们,我将为你们说执取而有恐惧和无执取而无恐惧。请仔细听,善加作意;我要说了。"

"是的,世尊。"比丘们回答世尊。世尊如是说:


"比丘们,什么是执取而有恐惧?在此,无闻凡夫不见圣者,不知圣法,不善巧于圣法,不受训于圣法,不见善人,不知善人法,不善巧于善人法,不受训于善人法。他视色为我,或视我有色,或视色在我中,或视我在色中。当那色变化、改变时,他的识随着色的变化而变化。由于随着色的变化而生起的恐惧和法的生起占据其心。因心被占据,他就恐惧、忧虑、期待,因执取而恐惧。


他视受为我,或视我有受,或视受在我中,或视我在受中。当那受变化、改变时,他的识随着受的变化而变化。由于随着受的变化而生起的恐惧和法的生起占据其心。因心被占据,他就恐惧、忧虑、期待,因执取而恐惧。


他视想为我...他视行为我,或视我有行,或视行在我中,或视我在行中。当那些行变化、改变时,他的识随着行的变化而变化。由于随着行的变化而生起的恐惧和法的生起占据其心。因心被占据,他就恐惧、忧虑、期待,因执取而恐惧。


他视识为我,或视我有识,或视识在我中,或视我在识中。当那识变化、改变时,他的识随着识的变化而变化。由于随着识的变化而生起的恐惧和法的生起占据其心。因心被占据,他就恐惧、忧虑、期待,因执取而恐惧。比丘们,这就是执取而有恐惧。


比丘们,什么是无执取而无恐惧?在此,多闻圣弟子见圣者,知圣法,善巧于圣法,善受训于圣法,见善人,知善人法,善巧于善人法,善受训于善人法。他不视色为我,不视我有色,不视色在我中,不视我在色中。当那色变化、改变时,他的识不随着色的变化而变化。不因随着色的变化而生起恐惧,法的生起不占据其心。因心不被占据,他既不恐惧,也不忧虑,不期待,因无执取而不恐惧。


他不视受为我,不视我有受,不视受在我中,不视我在受中。当那受变化、改变时,他的识不随着受的变化而变化。不因随着受的变化而生起恐惧,法的生起不占据其心。因心不被占据,他既不恐惧,也不忧虑,不期待,因无执取而不恐惧。


他不视想为我...他不视行为我,不视我有行,不视行在我中,不视我在行中。当那些行变化、改变时,他的识不随着行的变化而变化。不因随着行的变化而生起恐惧,法的生起不占据其心。因心不被占据,他既不恐惧,也不忧虑,不期待,因无执取而不恐惧。


他不视识为我,不视我有识...当那识变化、改变时,他的识不随着识的变化而变化。不因随着识的变化而生起恐惧,法的生起不占据其心。因心不被占据,他既不恐惧,也不忧虑,不期待,因无执取而不恐惧。比丘们,这就是无执取而无恐惧。"第七经完。


第8经 第二执取恐惧经


这是在舍卫城所说。

"比丘们,我将为你们说执取而有恐惧和无执取而无恐惧。请听...比丘们,什么是执取而有恐惧?在此,无闻凡夫视色为'这是我的,这是我,这是我的我'。当那色变化、改变时,就生起忧、悲、苦、忧恼。


视受为'这是我的'...视想为'这是我的'...视行为'这是我的'...视识为'这是我的,这是我,这是我的我'。当那识变化、改变时,就生起忧、悲、苦、忧恼。比丘们,这就是执取而有恐惧。


什么是无执取而无恐惧?在此,多闻圣弟子视色为'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。当那色变化、改变时,不生起忧、悲、苦、忧恼。


视受为'这不是我的'...视想为'这不是我的'...视行为'这不是我的'...视识为'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。当那识变化、改变时,不生起忧、悲、苦、忧恼。比丘们,这就是无执取而无恐惧。"第八经完。


巴利语原版经文


SN.22.6/(6). Paṭisallāṇasuttaṃ

   6. Sāvatthinidānaṃ. “Paṭisallāṇe, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīṇo, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṃ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca …”pe… (yathā paṭhamasutte tathā vitthāretabbo.) Chaṭṭhaṃ.


SN.22.7/(7). Upādāparitassanāsuttaṃ

   7. Sāvatthinidānaṃ. “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādā-aparitassanañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

   “Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ; attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

   “Saññaṃ attato samanupassati …pe… saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.

   “Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. Evaṃ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ; na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

   “Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ; na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

   “Na saññaṃ …pe… na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati.

   “Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ …pe… tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. Evaṃ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṃ hotī”ti. Sattamaṃ.


SN.22.8/(8). Dutiya-upādāparitassanāsuttaṃ

   8. Sāvatthinidānaṃ “Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādā-aparitassanañca. Taṃ suṇātha …pe… kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā. Vedanaṃ etaṃ mama …pe… saññaṃ etaṃ mama… saṅkhāre etaṃ mama… viññāṇaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Evaṃ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hoti? Idha bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṃ netaṃ mama… saññaṃ netaṃ mama… saṅkhāre netaṃ mama… viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā Evaṃ kho, bhikkhave, anupādā-aparitassanā hotī”ti. Aṭṭhamaṃ.


“相应部22相应6经到8经 独处经,执取恐惧经,第二执取恐惧经” 的相关文章

相应3经 生命短暂经

相应部1相应3经/被带走经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:在舍卫城。那位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:天神:"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。看到死亡的恐怖,应当行善以获得快乐。"世尊(回应):"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。...

相应部1相应4经 流逝经

相应部1相应4经/流逝经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地消逝。看到死亡的恐惧,应当行善积德,以获得快乐。"世尊以偈颂回答:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地...

相应部1相应5经 应断几何经

相应部1相应5经/应断几何经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,恭敬地站在一旁,然后用偈颂向世尊提出了这样的问题:天神问道:"应当断除几种?应当舍弃几种?又应当进一步修习几种?超越几种束缚的比丘,才能被称为'已渡过暴流'(暴...

相应部1相应8经 善忘经

相应部1相应8经/善忘经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是舍卫城的缘起。那位天神站在一旁,在世尊面前说了这首偈颂:"那些善忘正法的人,被他人的言论所引导;他们沉睡不醒,现在是他们觉醒的时候了。"世尊回答道:"那些不忘正法的人,不被他人的言论所引导;他们是正觉者,以正确的智慧...

相应部1相应10经 林野经

相应部1相应10经/林野经(诸天相应/有偈篇/祇夜)舍卫城缘起。那位天神站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"居住在林野中的人,平和的修行梵行者(梵行者解释:指遵循严格的精神修行和道德生活方式的修行人,梵行通常指纯洁的、禁欲的生活方式,梵行的最终目标是达到解脱或涅槃的境界),每日只食一餐,为...

相应部1相应15经 沙那玛那经

相应部1相应15经/出声经(诸天相应/有偈篇/祇夜)(天神):"正午时分,鸟儿都静止不动,广大的森林中只有沙沙声,这景象让我感到恐惧。"(佛陀):"正午时分,鸟儿都静止不动,广大的森林中只有沙沙声,这景象让我感到欢喜。"巴利语原版经文SN.1.15/(5) S...