相应部10相应7经到9经 布纳婆苏经,须达多经,第一苏迦经
相应部10相应7经到9经/(夜叉相应/有偈篇/祇夜)
7 布纳婆苏经
有一次,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,世尊正在对比丘们宣说关于涅槃的法义,教导他们,鼓励他们,使他们欢喜。那些比丘专心致志地倾听佛陀的教导。这时,名叫布纳婆苏的夜叉母亲对她的孩子们说:
"安静点,乌塔拉,安静点,布纳婆苏;
我要听听佛陀,最高尚的导师所说的法。
世尊说的是涅槃,解脱一切束缚;
我对这法极其喜爱,渴慕不已。
在世间,自己的儿子是可爱的,自己的丈夫是可爱的;
但对我来说,寻求这法比他们更可爱。
因为儿子或丈夫都不能使人从苦中解脱;
而听闻正法却能使众生脱离痛苦。
在这个充满痛苦、被老死束缚的世间;
为了解脱老死,佛陀觉悟了这个法。
我想要听闻这个法,布纳婆苏,你要安静。"
(布纳婆苏回答):"母亲,我不会说话,乌塔拉也安静了。
您专心听法吧,听闻正法是快乐的。
因为不了解正法,母亲,我们一直在受苦。
这位佛陀,最后一个肉身,具有慧眼,
是迷惑的人天的破暗者,正在说法。"
(母亲说):"太好了,我聪明的儿子,生在我怀里;
我的儿子喜爱佛陀至尊的清净法。
布纳婆苏,愿你快乐,今天我已经觉悟;
我已见到圣谛,愿乌塔拉也能听到。"
8 须达多经
有一次,世尊住在王舍城的尸陀林。那时,给孤独长者因某事来到王舍城。给孤独长者听说:"佛陀已出现在世间。"他立刻想去见佛陀。但他想:"现在去见世尊不是时候。明天我会在适当的时候去见世尊。"带着对佛陀的念想入睡。他在夜里三次醒来,以为天已亮。
给孤独长者来到城门,非人打开了门。当他走出城时,光明消失,黑暗出现,他感到恐惧、战栗、毛骨悚然,想要转回。这时,夜叉尸婆迦隐身发出声音说:
"百头象,百匹马,百辆骡车,
十万戴珠宝耳环的少女,
都不及你迈出一步的十六分之一。
前进吧,长者!前进吧,长者!
前进对你更有益,不要后退。"
这时,给孤独长者的黑暗消失,光明出现,他的恐惧、战栗、毛骨悚然平息了。(这种情况重复了三次,每次夜叉都鼓励他继续前进。)
最后,给孤独长者来到尸陀林,来到世尊所在的地方。那时,世尊在凌晨起身在露地经行。世尊远远地看到给孤独长者走来,就从经行处下来,坐在准备好的座位上。坐下后,世尊对给孤独长者说:"来吧,须达多。"
给孤独长者想:"世尊用我的名字称呼我!"他欣喜若狂,立即俯身顶礼世尊的双足,然后问道:"世尊,您睡得好吗?"
世尊回答说:
"婆罗门已入涅槃,他总是安眠;
不染着欲乐,清凉无依止。
斩断一切执著,除去心中忧苦;
寂静者安眠,心已得平和。"
9 第一苏迦经
有一次,世尊住在王舍城竹林栖鸟园。那时,比丘尼苏迦被大众围绕着说法。一个对苏迦比丘尼有信心的夜叉在王舍城街道和十字路口游行,那时说了这些偈颂:
"王舍城的人们在做什么?他们像喝醉了蜜酒一样睡着了吗?
为什么不亲近苏迦,她正在讲说不死之道。
那智者们似乎在畅饮着
清凉、不掺杂、美味可口的甘露,
如同行路人饮用云中之水。"
巴利语原版经文
7. Punabbasusuttaṃ
241. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaṃ tosesi–
“Tuṇhī uttarike hohi, tuṇhī hohi punabbasu;
Yāvāhaṃ buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ sossāmi satthuno.
“Nibbānaṃ bhagavā āha, sabbaganthappamocanaṃ;
Ativelā ca me hoti, asmiṃ dhamme piyāyanā.
“Piyo loke sako putto, piyo loke sako pati;
Tato piyatarā mayhaṃ, assa dhammassa magganā.
“Na hi putto pati vāpi, piyo dukkhā pamocaye;
Yathā saddhammassavanaṃ, dukkhā moceti pāṇinaṃ.
“Loke dukkhaparetasmiṃ, jarāmaraṇasaṃyute;
Jarāmaraṇamokkhāya, yaṃ dhammaṃ abhisambudhaṃ.
Taṃ dhammaṃ sotumicchāmi, tuṇhī hohi punabbasū”ti.
“Ammā na byāharissāmi, tuṇhībhūtāyamuttarā;
Dhammameva nisāmehi, saddhammassavanaṃ sukhaṃ.
Saddhammassa anaññāya, ammā dukkhaṃ carāmase.
“Esa devamanussānaṃ, sammūḷhānaṃ pabhaṅkaro;
Buddho antimasārīro, dhammaṃ deseti cakkhumā”ti.
“Sādhu kho paṇḍito nāma, putto jāto uresayo;
Putto me buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ suddhaṃ piyāyati.
“Punabbasu sukhī hohi, ajjāhamhi samuggatā;
Diṭṭhāni ariyasaccāni, uttarāpi suṇātu me”ti.
8. Sudattasuttaṃ
242. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati– “buddho kira loke uppanno”ti. Tāvadeva ca pana bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo hoti. Athassa anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi – “akālo kho ajja bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Sve dānāhaṃ kālena bhagavantaṃ dassanāya gamissāmī”ti buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ vuṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sivathikadvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi–
“Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
Sataṃ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā.
Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi–
“Sataṃ hatthī sataṃ assā …pe… kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi–
“Sataṃ hatthī sataṃ assā …pe… kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
“Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamanan”ti.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya abbhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca– “ehi sudattā”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, nāmena maṃ bhagavā ālapatīti, haṭṭho udaggo tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca– “kacci, bhante, bhagavā sukhamasayitthā”ti?
“Sabbadā ve sukhaṃ seti, brāhmaṇo parinibbuto;
Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi.
“Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṃ;
Upasanto sukhaṃ seti, santiṃ pappuyya cetasā”ti.
9. Paṭhamasukkāsuttaṃ
243. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṃ deseti. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi–
“Kiṃ me katā rājagahe manussā, madhupītāva seyare;
Ye sukkaṃ na payirupāsanti, desentiṃ amataṃ padaṃ.
“Tañca pana appaṭivānīyaṃ, asecanakamojavaṃ;
Pivanti maññe sappaññā, valāhakamiva panthagū”ti.