相应部10相应1经到6经 因陀迦经,释迦名经,针毛经,摩尼跋陀经,沙努经,毗盈迦罗经
相应部10相应1经到6经/(夜叉相应/有偈篇/祇夜)
夜叉相应
1. 因陀迦经
如是我闻:一时,世尊住在王舍城因陀崛山上,因陀迦夜叉的住处。那时,因陀迦夜叉来到世尊处,到了之后,用偈颂对世尊说:
"诸佛说色不是生命,那么这个身体如何获得?
骨肉从何处而来,如何在母胎中形成?"
[世尊回答:]
"最初是羯罗蓝,羯罗蓝成为頞部昙;
頞部昙生为闭尸,闭尸转为坚厚。
从坚厚生出肢节,头发毛发和指甲。
母亲所食之饮食,滋养胎中之婴儿。"
2. 释迦名经
一时,世尊住在王舍城灵鹫山。那时,名叫释迦的夜叉来到世尊处,到了之后,用偈颂对世尊说:
"你已断尽一切结,解脱而具正念,
沙门不应如此做,教导他人之事。"
[世尊回答:]
"释迦啊,无论以何因缘,
与人交往而生起,
智者不应在心中,
对此生起同情心。
若以清净之心意,
教导他人某些事,
不因此而有束缚,
只是怜悯与慈悲。"
3. 针毛经
一时,世尊住在伽耶,在针毛夜叉的住处石板座上。当时,恶夜叉和针毛夜叉从世尊不远处经过。恶夜叉对针毛夜叉说:"这是沙门。""这不是沙门,这是小沙门。""我要知道他是沙门还是小沙门。"
然后针毛夜叉走向世尊,走近后将身体靠近世尊。世尊避开身体。针毛夜叉对世尊说:"沙门,你害怕我吗?""朋友,我不害怕你,只是你的触碰不好。""沙门,我要问你一个问题。如果你不回答,我就搅乱你的心,或者破裂你的心脏,或者抓住你的脚扔到恒河对岸。""朋友,我不认为在这个包括天、魔、梵天,以及沙门、婆罗门、天神、人类的世界中,有谁能搅乱我的心,破裂我的心脏,或抓住我的脚扔到恒河对岸。不过,朋友,你想问什么就问吧。"
然后针毛夜叉用偈颂对世尊说:
"贪欲与嗔恨从何而生?不乐与喜乐、身毛竖立从何而来?
思维从何处升起?如同孩童放飞乌鸦。"
[世尊回答:]
"贪欲与嗔恨从此而生,不乐与喜乐、身毛竖立从此而来。
思维从此处升起,如同孩童放飞乌鸦。
它们源于渴爱,由自我而生,如同尼拘律树的枝干。
广泛执着于诸欲,如同森林中蔓延的藤蔓。
知道它们从何而来的人,能够驱散它们,夜叉你听着。
他们渡过这难度的暴流,到达从未到达的彼岸,不再轮回。"
4. 摩尼跋陀经
一时,世尊住在摩揭陀国摩尼摩利迦塔庙,摩尼跋陀夜叉的住处。那时,摩尼跋陀夜叉来到世尊处,到了之后,在世尊面前说了这个偈颂:
"具念者常有福,具念者安乐增,
具念者日益善,解脱一切怨仇。"
[世尊回答:]
"具念者常有福,具念者安乐增,
具念者日益善,但未脱离怨仇。
昼夜皆喜不害,心向一切慈爱,
于众生无怨恨,此人无有仇敌。"
5. 沙努经
一时,世尊住在舍卫国祇树给孤独园。那时,某位优婆夷的儿子名叫沙努,被夜叉附身。那位优婆夷悲伤地在那时念诵了这些偈颂:
"十四日十五日,以及每月初八,
神变月的斋戒日,八支具足之日。
持守布萨戒者,修习梵行之人,
夜叉不与他们玩,我曾听圣者说。
今日我亲眼见到,夜叉与沙努玩。"
[夜叉回答:]
"十四日十五日,以及每月初八,
神变月的斋戒日,八支具足之日。
持守布萨戒者,修习梵行之人,
夜叉不与他们玩,你所闻圣者言确实。
当沙努醒来时,请告诉他夜叉之言:
'不要造作恶业,无论明处或暗处。
若你造作恶业,现在或将来,
即使飞逃也无法,脱离痛苦折磨。'"
[沙努说:]
"母亲啊,人们哭泣死者,或哭泣生者不见。
母亲,你看我还活着,为何要哭泣我呢?"
[母亲回答:]
"儿啊,人们哭泣死者,或哭泣生者不见。
若人舍弃欲乐后,又重返此处,
儿啊,人们也哭泣他,因为活着却如死。
儿啊,你从火坑中被救出,却又想跳入火坑。
儿啊,你从地狱中被救出,却又想坠入地狱。
快跑吧,善人啊,我们向谁申诉呢?
你想要再次焚烧,已从火中救出的物品。"
6. 毗盈迦罗经
一时,尊者阿那律住在舍卫国祇树给孤独园。那时,尊者阿那律在夜晚后分起身诵念法句。那时,毗盈迦罗母夜叉这样安慰她的小孩:
"毗盈迦罗,不要出声,比丘正在诵念法句。
若我们能了解法句,依教奉行,对我们有益。
让我们约束不伤生命,不故意说虚妄语,
我们当学习善良品德,或许能脱离饿鬼道。"
巴利语原版经文
10. Yakkhasaṃyuttaṃ
1. Indakasuttaṃ
235. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā, kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ.
Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmin”ti.
“Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ;
Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano.
Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.
“Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro”ti.
2. Sakkanāmasuttaṃ
236. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Sabbaganthappahīnassa vippamuttassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasī”ti.
“Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;
Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ.
“Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;
Na tena hoti saṃyutto, yānukampā anuddayā”ti.
3. Sūcilomasuttaṃ
237. Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca– “eso samaṇo”ti! “Neso samaṇo, samaṇako eso”. “Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇako”ti.
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca– “bhāyasi maṃ samaṇā”ti? “Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako”ti. “Pañhaṃ taṃ, samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. “Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya; api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī”ti. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi– ( )
“Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṃso kutojā.
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti.
“Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā.
Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.
“Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;
Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.
“Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha.
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā”ti.
4. Maṇibhaddasuttaṃ
238. Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati maṇimālike cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
“Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
Satīmato suve seyyo, verā ca parimuccatī”ti.
“Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
Satīmato suve seyyo, verā na parimuccati.
“Yassa sabbamahorattaṃ, ahiṃsāya rato mano;
Mettaṃ so sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī”ti.
5. Sānusuttaṃ
239. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi–
“Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī.
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
“Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye;
Na tehi yakkhā kīḷanti, iti me arahataṃ sutaṃ.
Sā dāni ajja passāmi, yakkhā kīḷanti sānunā”ti.
“Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye.
“Na tehi yakkhā kīḷanti, sāhu te arahataṃ sutaṃ;
Sānuṃ pabuddhaṃ vajjāsi, yakkhānaṃ vacanaṃ idaṃ.
Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
“Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā.
Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato”ti.
“Mataṃ vā amma rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
Jīvantaṃ amma passantī, kasmā maṃ amma rodasī”ti.
“Mataṃ vā putta rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha.
Taṃ vāpi putta rodanti, puna jīvaṃ mato hi so.
“Kukkuḷā ubbhato tāta, kukkuḷaṃ patitumicchasi;
Narakā ubbhato tāta, narakaṃ patitumicchasi.
“Abhidhāvatha bhaddante, kassa ujjhāpayāmase;
Ādittā nīhataṃ bhaṇḍaṃ, puna ḍayhitumicchasī”ti.
6. Piyaṅkarasuttaṃ
240. Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dhammapadāni bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṃ evaṃ tosesi–
“Mā saddaṃ kari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;
Api ca dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.
“Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;
Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā”ti.