相应部8相应4经到6经 阿难陀经,善说经,舍利弗经
相应部8相应4经到6经(婆耆舍相应/有偈篇/祇夜)
阿难陀经
有一次,尊者阿难陀住在舍卫城的祇树给孤独园。一天早晨,阿难陀穿好衣服,拿着钵和袈裟,准备进城乞食。尊者婆耆舍跟随在后。
这时,婆耆舍生起了不满足感,欲望扰乱了他的心。于是他用偈颂对阿难陀说:
"我被欲望之火焚烧,我的心在燃烧。
请慈悲地告诉我如何熄灭,乔达摩弟子啊!"
阿难陀回答道:
"是因为你的错误认知,你的心才在燃烧。
你应该远离那些与贪欲相关的美好事物。
要把诸行视为他者,视为痛苦而非自我。
熄灭强烈的欲望,不要一再被烧伤。
修习不净观,使心专一而平静。
念住于身,多修习厌离。
修习无相,去除我慢的潜在倾向。
这样,你就能克服我慢,平静地生活。"
善说经
在舍卫城,佛陀对比丘们说:
"比丘们,具备四种特质的言语才是善说,不是恶说,是无可指责的,不会被智者批评。哪四种?在这里,比丘只说善语而不说恶语,只说法而不说非法,只说可爱语而不说不可爱语,只说真实语而不说虚妄语。具备这四种特质的言语才是善说,不是恶说,是无可指责的,不会被智者批评。"
说完后,佛陀又用偈颂总结道:
"圣者称善说为最高,
说法不说非法是其次,
说可爱语不说不可爱语是第三,
说真实语不说虚妄语是第四。"
然后尊者婆耆舍站起来,整理衣服,向佛陀合掌,说:"世尊,我想说些话。"
佛陀说:"婆耆舍,你说吧。"
于是婆耆舍当面用适当的偈颂赞颂佛陀:
"应该只说那些不会伤害自己,
也不会伤害他人的话,这才是善说。
应该只说令人欢喜的话,
说能使人欢喜而不会引发罪恶的话。
真实语是不朽的,这是永恒的法则。
圣者们说,他们安住于真实、义理和正法中。
佛陀所说的话能带来安稳,能达到涅槃,
能终结痛苦,这是诸语中最高的。"
舍利弗经
有一次,尊者舍利弗住在舍卫城的祇树给孤独园。当时,舍利弗正在用优美流畅、清晰明了的语言向比丘们讲解佛法,启发、鼓励、激励和使他们欢喜。那些比丘们专注地、全神贯注地、用心地、端耳倾听着法。
这时,婆耆舍想:"尊者舍利弗正在用优美流畅、清晰明了的语言向比丘们讲解佛法,启发、鼓励、激励和使他们欢喜。那些比丘们专注地、全神贯注地、用心地、端耳倾听着法。我应该当面用适当的偈颂赞颂舍利弗尊者。"
于是婆耆舍站起来,整理衣服,向舍利弗合掌,说:"舍利弗尊者,我想说些话。"
舍利弗说:"婆耆舍,你说吧。"
然后婆耆舍当面用适当的偈颂赞颂舍利弗:
"智慧深邃,聪明睿智,通晓正道与邪道,
大智慧者舍利弗,为比丘们说法。
他能简要地讲解,也能详细地阐述,
如同莎莉迦鸟的悦耳鸣叫,他的智慧源源不断。
当他说法时,比丘们听着他甜美的声音,
用悦耳动听、令人愉悦的声音,
比丘们心情愉悦,欢喜地倾听着。"
巴利语原版经文
SN.8.4. Ānandasuttaṃ
212. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi āyasmatā vaṅgīsena pacchāsamaṇena. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;
Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā”ti.
“Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;
Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.
“Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato;
Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ.
“Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bha.
“Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī”ti.
SN.8.5. Subhāsitasuttaṃ
213. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā; anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṃyeva bhāsati no dubbhāsitaṃ, dhammaṃyeva bhāsati no adhammaṃ, piyaṃyeva bhāsati no appiyaṃ, saccaṃyeva bhāsati no alikaṃ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā–
“Subhāsitaṃ uttamamāhu santo,
Dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ.
Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ,
Saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catutthan”ti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca– “paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā”ti. “Paṭibhātu taṃ vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi–
“Tameva vācaṃ bhāseyya, yāyattānaṃ na tāpaye;
Pare ca na vihiṃseyya, sā ve vācā subhāsitā.
“Piyavācaṃva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;
Yaṃ anādāya pāpāni, paresaṃ bhāsate piyaṃ.
“Saccaṃ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano.
Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.
“Yaṃ buddho bhāsate vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā;
Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā”ti.
SN.8.6. Sāriputtasuttaṃ
214. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi– “ayaṃ kho āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Yaṃnūnāhaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāyasmā sāriputto tenañjaliṃ paṇāmetvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca– “paṭibhāti maṃ, āvuso sāriputta, paṭibhāti maṃ, āvuso sāriputtā”ti. “Paṭibhātu taṃ, āvuso vaṅgīsā”ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi–
“Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido;
Sāriputto mahāpañño, dhammaṃ deseti bhikkhunaṃ.
“Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;
Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayi.
“Tassa taṃ desayantassa, suṇanti madhuraṃ giraṃ;
Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā.
Udaggacittā muditā, sotaṃ odhenti bhikkhavo”ti.