相应部7相应1经 陀难阇尼经
相应部7相应1经/陀难阇尼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)
婆罗门相应
阿罗汉品
陀难阇尼经
如是我闻:一时,世尊住在王舍城竹林中的松鼠栖息处。当时,有一位婆罗豆婆遮种姓的婆罗门,他的妻子名叫陀难阇尼,她深信佛法僧三宝。一次,当陀难阇尼婆罗门妻子为丈夫端饭时不慎绊倒,她连续三次念诵:
"南无世尊、阿罗汉、正等正觉者;
南无世尊、阿罗汉、正等正觉者;
南无世尊、阿罗汉、正等正觉者!"
婆罗豆婆遮婆罗门听到后对陀难阇尼说:"这个贱人总是在任何场合赞颂那个秃头沙门。贱人,我现在就要去与那个导师辩论!"陀难阇尼回答说:"婆罗门,我看遍天界、魔界、梵界,包括沙门、婆罗门、天神、人类,没有谁能与世尊、阿罗汉、正等正觉者辩论。不过,你可以去,去了就会明白。"
于是婆罗豆婆遮婆罗门愤怒不悦地去见世尊。到了之后与世尊互相问候。寒暄完毕后,坐在一旁。坐定后,婆罗豆婆遮婆罗门用偈颂问世尊:
"断除什么能安睡?断除什么不忧愁?
乔达摩,你赞成断除哪一法?"
世尊回答说:
"断除忿怒能安睡,断除忿怒不忧愁。
婆罗门,忿怒有毒根,表面甘美,
圣者赞叹断除它,断除后便无忧愁。"
听闻此言,婆罗豆婆遮婆罗门对世尊说:"太妙了,乔达摩!太妙了,乔达摩!就像有人扶起倾覆的,揭开遮蔽的,为迷路者指明道路,在黑暗中举起油灯,让有眼者得见诸色。同样地,乔达摩以种种方便开示正法。我今归依乔达摩世尊、归依法、归依比丘僧。愿我能在乔达摩尊者座下出家,受具足戒。"
婆罗豆婆遮婆罗门随即在世尊座下出家,受具足戒。受戒不久,尊者婆罗豆婆遮独处远离,精进不放逸,热心修行,不久便证得-那些善男子正确地从在家出家而修无上梵行的目的-在现法中自知自证,实现并安住。他了知:"生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。"这样,尊者婆罗豆婆遮成为阿罗汉之一。
巴利语原版经文
7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ
1. Arahantavaggo
SN.7.1/(1) Dhanañjānīsuttaṃ
187. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa dhanañjānī nāma brāhmaṇī abhippasannā hoti buddhe ca dhamme ca saṅghe ca. Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhattaṃ upasaṃharantī upakkhalitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi–
“Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa;
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa;
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti
Evaṃ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo dhanañjāniṃ brāhmaṇiṃ etadavoca– “evamevaṃ panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaṃ bhāsati. Idāni tyāhaṃ, vasali, tassa satthuno vādaṃ āropessāmī”ti. “Na khvāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo tassa bhagavato vādaṃ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. Api ca tvaṃ, brāhmaṇa, gaccha, gantvā vijānissasī”ti.
Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati.
Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā”ti.
“Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati.
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa.
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī”ti.
Evaṃ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.