相应部7相应2经 辱骂经
相应部7相应2经/辱骂经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)
一时,世尊住在王舍城的竹林迦兰陀精舍。那时,婆罗门阿克科萨·婆罗门听说:"听说婆罗门种族出身的人在沙门瞿昙那里出家为非家人了。"他就生气、不高兴地来到世尊那里,到了那里就用粗恶、凶狠的话语辱骂、诽谤世尊。
这样说完之后,世尊对阿克科萨·婆罗门说:"你说,婆罗门,是否你的亲戚朋友、亲属家眷和客人们有时来访?"婆罗门说:"是的,尊者,有时他们来访。"世尊说:"你说,婆罗门,你是否有时供养他们饮食?"婆罗门说:"是的,尊者,我有时供养他们饮食。"世尊说:"那如果他们不接受,那就属于谁呢?"婆罗门说:"如果他们不接受,那就属于我们自己。"世尊说:"婆罗门,就像这样,我们没有欺骂你的时候,你却欺骂我们,没有恼怒你的时候,你却恼怒我们,没有诽谤你的时候,你却诽谤我们,那些我们都不接受。那就属于你,婆罗门,那就属于你。"
"婆罗门,对于那个人,当有人欺骂他时,他还回报欺骂,怒骂回报怒骂,诽谤回报诽谤,就称为'分享并拿回'。但我们对你既不分享也不拿回。那就属于你,婆罗门,那就属于你。"婆罗门说:"尊者瞿昙,有王室众人这样认知——'沙门瞿昙是阿罗汉'。但尊者瞿昙却会生气。"
世尊说:
"无有忿怒者何从生忿怒?
已调伏者处于和谐生活。
通达正理解脱者,寂静安住。
回报忿怒者,必将更糟糕,
不回报忿怒,必胜于艰难之战。
为自己和他人求利益,
了解他人的愤怒而宁静自处。
医治自己和他人,
愚夫却认为是愚人。"
听了这番话,阿克科萨·婆罗门对世尊说:"善哉,尊者瞿昙...我今天皈依世尊、法和比丘僧团。愿我在世尊瞿昙面前获得出家和受具足戒。"
阿克科萨·婆罗门确实在世尊那里获得了出家和受具足戒。不久之后,已经受具足戒的尊者阿克科萨·婆罗门独居、精进、忍耐、下定决心,不久即亲身证知、现证并住于梵行的最高目标——"生已尽,梵行已立,所作已作,不后有"。另外,尊者婆罗门也成为了阿罗汉。
巴利语原版经文
SN.7.2/(2) Akkosasuttaṃ
188. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo– “bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati.
Evaṃ vutte, bhagavā akkosakabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca– “taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, api nu kho te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo ”ti? “Appekadā me, bho gotama, āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithiyo”ti. “‘Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, api nu tesaṃ anuppadesi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sāyanīyaṃ vā’”ti? “‘Appekadā nesāhaṃ, bho gotama, anuppademi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sāyanīyaṃ vā’”ti. “‘Sace kho pana te, brāhmaṇa, nappaṭiggaṇhanti kassa taṃ hotī’”ti? “‘Sace te, bho gotama, nappaṭiggaṇhanti, amhākameva taṃ hotī’”ti. “Evameva kho, brāhmaṇa, yaṃ tvaṃ amhe anakkosante akkosasi, arosente rosesi, abhaṇḍante bhaṇḍasi, taṃ te mayaṃ nappaṭiggaṇhāma. Tavevetaṃ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṃ, brāhmaṇa, hoti”.
“Yo kho, brāhmaṇa, akkosantaṃ paccakkosati, rosentaṃ paṭiroseti, bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍati, ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, sambhuñjati vītiharatīti. Te mayaṃ tayā neva sambhuñjāma na vītiharāma. Tavevetaṃ, brāhmaṇa, hoti; tavevetaṃ, brāhmaṇa, hotī”ti. “Bhavantaṃ kho gotamaṃ sarājikā parisā evaṃ jānāti– ‘arahaṃ samaṇo gotamo’ti. Atha ca pana bhavaṃ gotamo kujjhatī”ti.
“Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino;
Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino.
“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.
“Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.
“Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ, attano ca parassa ca;
Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.
Evaṃ vutte, akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
Alattha kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.