第一千四百零四章 ,第一可忆念经,第二可忆念经,出离界经,善终经,追悔经 增支部6集11经到15经

2. 可忆念品


11 第一可忆念经


"比丘们,有六种可忆念之法。哪六种呢?


在这里,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的身业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的语业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的意业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那些如法地、以合法方式所获得的利养,乃至只是钵中所盛的食物那么少的东西,对于这样的利养,也不独自享用,而是与具足戒行的同梵行者们共同分享。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那些无缺的、无裂的、无斑的、无杂的、自由的、被智者所赞叹的、不被执取的、导向定的戒律,以如此的戒律,与同梵行者们在戒上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那圣的、出离的、能导向修习者正确灭尽苦的见解,以如此的见解,与同梵行者们在见上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法。


比丘们,这就是六种可忆念之法。"


第一经。


12 第二可忆念经


"比丘们,有六种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。哪六种呢?


在这里,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的身业来对待。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的语业来对待……(中略)……以慈心的意业来对待,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那些如法地、以合法方式所获得的利养,乃至只是钵中所盛的食物那么少的东西,对于这样的利养,也不独自享用,而是与具足戒行的同梵行者们共同分享。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那些无缺的、无裂的、无斑的、无杂的、自由的、被智者所赞叹的、不被执取的、导向定的戒律,以如此的戒律,与同梵行者们在戒上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那圣的、出离的、能导向修习者正确灭尽苦的见解,以如此的见解,与同梵行者们在见上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


比丘们,这就是六种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。"


第二经。


13 出离界经


"比丘们,有六种出离的界。哪六种呢?


在这里,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了慈心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而瞋恚仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当慈心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,瞋恚还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为慈心解脱正是瞋恚的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了悲心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而恼害心仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当悲心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,恼害心还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为悲心解脱正是恼害心的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了喜心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而不乐仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当喜心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,不乐还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为喜心解脱正是不乐的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了舍心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而贪欲仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当舍心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,贪欲还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为舍心解脱正是贪欲的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了无相心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而我的识仍然追随着诸相。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当无相心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,他的识还会追随诸相——这种情况是不存在的。朋友,因为无相心解脱正是一切相的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'「我是」这个念头已经离开了我,我也不再认为「这就是我」;然而疑惑犹豫之箭仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当「我是」的念头已经消除,也不再认为「这就是我」时,疑惑犹豫之箭还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为「我是」之慢的根除,正是疑惑犹豫之箭的出离之道。'


比丘们,这就是六种出离的界。"


第三经。


14 善终经


在那里,尊者舍利弗对比丘们说:"朋友们,比丘们。""朋友。"那些比丘回应尊者舍利弗。尊者舍利弗说了以下这些话:


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处(生活方式),由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的呢?


在这里,朋友们,比丘以事务为乐、喜爱事务、致力于以事务为乐;以闲谈为乐、喜爱闲谈、致力于以闲谈为乐;以睡眠为乐、喜爱睡眠、致力于以睡眠为乐;以群聚为乐、喜爱群聚、致力于以群聚为乐;以交际为乐、喜爱交际、致力于以交际为乐;以戏论为乐、喜爱戏论、致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的。朋友们,这被称为:'比丘乐于有身,没有舍弃有身以正确地终结苦。'"


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的呢?


在这里,朋友们,比丘不以事务为乐、不喜爱事务、不致力于以事务为乐;不以闲谈为乐、不喜爱闲谈、不致力于以闲谈为乐;不以睡眠为乐、不喜爱睡眠、不致力于以睡眠为乐;不以群聚为乐、不喜爱群聚、不致力于以群聚为乐;不以交际为乐、不喜爱交际、不致力于以交际为乐;不以戏论为乐、不喜爱戏论、不致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的。朋友们,这被称为:'比丘乐于涅槃,已舍弃有身以正确地终结苦。'"


"随顺戏论、乐于戏论的愚人,

他错失了涅槃——那无上的离轭安稳。


而舍弃了戏论、乐于无戏论之境者,

他达到了涅槃——那无上的离轭安稳。"


第四经。


15 追悔经


在那里,尊者舍利弗对比丘们说:"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的呢?


在这里,朋友们,比丘以事务为乐、喜爱事务、致力于以事务为乐;以闲谈为乐……(中略)……以睡眠为乐……以群聚为乐……以交际为乐……以戏论为乐、喜爱戏论、致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的。朋友们,这被称为:'比丘乐于有身,没有舍弃有身以正确地终结苦。'"


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的呢?


在这里,朋友们,比丘不以事务为乐、不喜爱事务、不致力于以事务为乐;不以闲谈为乐……(中略)……不以睡眠为乐……不以群聚为乐……不以交际为乐……不以戏论为乐、不喜爱戏论、不致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的。朋友们,这被称为:'比丘乐于涅槃,已舍弃有身以正确地终结苦。'"


"随顺戏论、乐于戏论的愚人,

他错失了涅槃——那无上的离轭安稳。


而舍弃了戏论、乐于无戏论之境者,

他达到了涅槃——那无上的离轭安稳。"


第五经。


巴利语原版经文


2. Sāraṇīyavaggo

AN.6.11/ 1. Paṭhamasāraṇīyasuttaṃ

   11. “Chayime bhikkhave, dhammā sāraṇīyā. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā”ti. Paṭhamaṃ.


AN.6.12/ 2. Dutiyasāraṇīyasuttaṃ

   12. “Chayime bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti …pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantī”ti. Dutiyaṃ.


AN.6.13/ 3. Nissāraṇīyasuttaṃ

   13. “Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso anavakāso yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘asmīti kho me vigataṃ, ayamahamasmīti ca na samanupassāmi; atha ca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato; atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa yadidaṃ asmīti mānasamugghāto’ti. Imā kho, bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo”ti. Tatiyaṃ.


AN.6.14/ 4. Bhaddakasuttaṃ

   14. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso, bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–

   “Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā?

   “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṃ anuyutto, saṅgaṇikārāmo hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, saṃsaggārāmo hoti saṃsaggarato saṃsaggārāmataṃ anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”.

   “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā?

   “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṃ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato niddārāmataṃ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na saṃsaggārāmo hoti na saṃsaggarato na saṃsaggārāmataṃ anuyutto, na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti.

  “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;

  Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

  “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;

  Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. Catutthaṃ.


AN.6.15/ 5. Anutappiyasuttaṃ

   15. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti?

   “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti …pe… niddārāmo hoti… saṅgaṇikārāmo hoti… saṃsaggārāmo hoti… papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”.

   “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti?

   “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti …pe… na niddārāmo hoti… na saṅgaṇikārāmo hoti… na saṃsaggārāmo hoti… na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti.

  “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;

  Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

  “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;

  Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. Pañcamaṃ.


“第一千四百零四章 ,第一可忆念经,第二可忆念经,出离界经,善终经,追悔经 增支部6集11经到15经” 的相关文章

第二十七章 如何面对辱骂和指责?

相应部7相应2经/辱骂经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,有一个叫婆罗堕婆阇的婆罗门,他听说婆罗堕若婆罗门已经皈依佛陀,并出家修行,就非常的生气和愤怒,他气急败坏的来到佛陀的住所,对佛陀破口大骂、恶语中伤。婆罗堕婆阇婆罗门怒骂佛陀很长一段时间后,他感觉口干舌燥,...

第五十章 什么是正确的修行方法?

相应部12相应3经/道迹经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来已经为你们讲说了缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),现在如来为你们讲说什么是错误的修行方法,什么是正确的修行方法,错误的修行方法会让你们继续在生死轮回...

第六十一章 如何证悟解脱的果位?

4.刹帝利黑齿品相应部12相应31经/已生成的经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对舍利弗尊者说:“舍利弗!阿逸多婆罗门曾经问如来度到解脱彼岸的问题,这个问题是:「那些已经知道世间的真相、法则,已经明了如来正法的人,那些从浅入深,证悟各个不同解脱阶位的...

第六十七章 如何才能不再生死轮回

相应部12相应38经/思经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,内心思考、计划做任何的事情,内心有烦恼产生或是有烦恼产生的趋势,「业识」就会有存在和继续累积发展的根据地。这个「业识」是什么呢?就是一切身体行为,口说言语,内心念想造...

第九十九章 二、三滴海水多吗?

相应部13相应8经/海洋经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果从大海中取出二、三滴水保存下来,其余的大海水全部都干涸、干枯了,弟子们你们现在是怎么想的?是保存下来的二、三滴水更多,还是大海里已经全部干涸、干枯的水更多?...

第一百零六章 触生起各种感受

相应部14相应4经/种种受经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,以种种界(界解释,见第一百零三章)为前提条件生起种种触(触解释,见第一百零四章),以种种触为前提条件生起种种感受。弟子们,什么是种种界呢?就是:眼界、耳界、鼻界、舌界...