第一千四百零四章 ,第一可忆念经,第二可忆念经,出离界经,善终经,追悔经 增支部6集11经到15经

2. 可忆念品


11 第一可忆念经


"比丘们,有六种可忆念之法。哪六种呢?


在这里,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的身业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的语业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的意业来对待。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那些如法地、以合法方式所获得的利养,乃至只是钵中所盛的食物那么少的东西,对于这样的利养,也不独自享用,而是与具足戒行的同梵行者们共同分享。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那些无缺的、无裂的、无斑的、无杂的、自由的、被智者所赞叹的、不被执取的、导向定的戒律,以如此的戒律,与同梵行者们在戒上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法。


再者,比丘们,比丘对于那圣的、出离的、能导向修习者正确灭尽苦的见解,以如此的见解,与同梵行者们在见上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法。


比丘们,这就是六种可忆念之法。"


第一经。


12 第二可忆念经


"比丘们,有六种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。哪六种呢?


在这里,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的身业来对待。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对同梵行者,无论在公开还是私下,都以慈心的语业来对待……(中略)……以慈心的意业来对待,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那些如法地、以合法方式所获得的利养,乃至只是钵中所盛的食物那么少的东西,对于这样的利养,也不独自享用,而是与具足戒行的同梵行者们共同分享。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那些无缺的、无裂的、无斑的、无杂的、自由的、被智者所赞叹的、不被执取的、导向定的戒律,以如此的戒律,与同梵行者们在戒上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


再者,比丘们,比丘对于那圣的、出离的、能导向修习者正确灭尽苦的见解,以如此的见解,与同梵行者们在见上同等地安住,无论在公开还是私下。这也是一种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。


比丘们,这就是六种可忆念之法,能产生爱敬、产生尊重、导向摄受、导向无诤、导向和合、导向一致。"


第二经。


13 出离界经


"比丘们,有六种出离的界。哪六种呢?


在这里,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了慈心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而瞋恚仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当慈心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,瞋恚还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为慈心解脱正是瞋恚的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了悲心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而恼害心仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当悲心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,恼害心还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为悲心解脱正是恼害心的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了喜心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而不乐仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当喜心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,不乐还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为喜心解脱正是不乐的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了舍心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而贪欲仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当舍心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,贪欲还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为舍心解脱正是贪欲的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'我确实已修习了无相心解脱,多次修习,已作为车乘,已作为基础,已建立、已积累、已善地发起;然而我的识仍然追随着诸相。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当无相心解脱已被修习、多次修习、已作为车乘、已作为基础、已建立、已积累、已善地发起时,他的识还会追随诸相——这种情况是不存在的。朋友,因为无相心解脱正是一切相的出离之道。'


再者,比丘们,若有比丘这样说:'「我是」这个念头已经离开了我,我也不再认为「这就是我」;然而疑惑犹豫之箭仍然占据我的心。'应该对他这样说:'不要这样说!尊者,不要这样说!不要诽谤世尊,诽谤世尊实在不好,世尊不会这样说。朋友,这是不可能的、没有余地的——当「我是」的念头已经消除,也不再认为「这就是我」时,疑惑犹豫之箭还会占据他的心——这种情况是不存在的。朋友,因为「我是」之慢的根除,正是疑惑犹豫之箭的出离之道。'


比丘们,这就是六种出离的界。"


第三经。


14 善终经


在那里,尊者舍利弗对比丘们说:"朋友们,比丘们。""朋友。"那些比丘回应尊者舍利弗。尊者舍利弗说了以下这些话:


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处(生活方式),由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的呢?


在这里,朋友们,比丘以事务为乐、喜爱事务、致力于以事务为乐;以闲谈为乐、喜爱闲谈、致力于以闲谈为乐;以睡眠为乐、喜爱睡眠、致力于以睡眠为乐;以群聚为乐、喜爱群聚、致力于以群聚为乐;以交际为乐、喜爱交际、致力于以交际为乐;以戏论为乐、喜爱戏论、致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是不好的,他的命终是不好的。朋友们,这被称为:'比丘乐于有身,没有舍弃有身以正确地终结苦。'"


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的呢?


在这里,朋友们,比丘不以事务为乐、不喜爱事务、不致力于以事务为乐;不以闲谈为乐、不喜爱闲谈、不致力于以闲谈为乐;不以睡眠为乐、不喜爱睡眠、不致力于以睡眠为乐;不以群聚为乐、不喜爱群聚、不致力于以群聚为乐;不以交际为乐、不喜爱交际、不致力于以交际为乐;不以戏论为乐、不喜爱戏论、不致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,他的死亡是好的,他的命终是好的。朋友们,这被称为:'比丘乐于涅槃,已舍弃有身以正确地终结苦。'"


"随顺戏论、乐于戏论的愚人,

他错失了涅槃——那无上的离轭安稳。


而舍弃了戏论、乐于无戏论之境者,

他达到了涅槃——那无上的离轭安稳。"


第四经。


15 追悔经


在那里,尊者舍利弗对比丘们说:"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的呢?


在这里,朋友们,比丘以事务为乐、喜爱事务、致力于以事务为乐;以闲谈为乐……(中略)……以睡眠为乐……以群聚为乐……以交际为乐……以戏论为乐、喜爱戏论、致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是有追悔的。朋友们,这被称为:'比丘乐于有身,没有舍弃有身以正确地终结苦。'"


"朋友们,比丘以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的。朋友们,比丘怎样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的呢?


在这里,朋友们,比丘不以事务为乐、不喜爱事务、不致力于以事务为乐;不以闲谈为乐……(中略)……不以睡眠为乐……不以群聚为乐……不以交际为乐……不以戏论为乐、不喜爱戏论、不致力于以戏论为乐。朋友们,比丘就是这样以某种某种方式来安排其住处,由于以那种方式安排住处,命终时是无追悔的。朋友们,这被称为:'比丘乐于涅槃,已舍弃有身以正确地终结苦。'"


"随顺戏论、乐于戏论的愚人,

他错失了涅槃——那无上的离轭安稳。


而舍弃了戏论、乐于无戏论之境者,

他达到了涅槃——那无上的离轭安稳。"


第五经。


巴利语原版经文


2. Sāraṇīyavaggo

AN.6.11/ 1. Paṭhamasāraṇīyasuttaṃ

   11. “Chayime bhikkhave, dhammā sāraṇīyā. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā”ti. Paṭhamaṃ.


AN.6.12/ 2. Dutiyasāraṇīyasuttaṃ

   12. “Chayime bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti …pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantī”ti. Dutiyaṃ.


AN.6.13/ 3. Nissāraṇīyasuttaṃ

   13. “Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso anavakāso yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittācetovimuttī’”ti.

   “Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘asmīti kho me vigataṃ, ayamahamasmīti ca na samanupassāmi; atha ca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo– ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato; atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa yadidaṃ asmīti mānasamugghāto’ti. Imā kho, bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo”ti. Tatiyaṃ.


AN.6.14/ 4. Bhaddakasuttaṃ

   14. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso, bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–

   “Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā?

   “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṃ anuyutto, saṅgaṇikārāmo hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, saṃsaggārāmo hoti saṃsaggarato saṃsaggārāmataṃ anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”.

   “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā?

   “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṃ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato niddārāmataṃ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na saṃsaggārāmo hoti na saṃsaggarato na saṃsaggārāmataṃ anuyutto, na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti.

  “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;

  Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

  “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;

  Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. Catutthaṃ.


AN.6.15/ 5. Anutappiyasuttaṃ

   15. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti?

   “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti …pe… niddārāmo hoti… saṅgaṇikārāmo hoti… saṃsaggārāmo hoti… papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”.

   “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti?

   “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti …pe… na niddārāmo hoti… na saṅgaṇikārāmo hoti… na saṃsaggārāmo hoti… na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso– ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti.

  “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago;

  Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

  “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato;

  Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. Pañcamaṃ.


“第一千四百零四章 ,第一可忆念经,第二可忆念经,出离界经,善终经,追悔经 增支部6集11经到15经” 的相关文章

第十三章 要知道控制自己的食量

相应部3相应13经/一桶煮好的经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王每天都要吃很多饭菜,他长的肥硕无比,稍微做点运动就会汗如雨下,有一天,波斯匿王吃完饭后,就来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。那时,佛陀看见肥头胖耳的波斯匿王汗流浃背、气喘吁吁的用毛巾不住的擦着头上和身上的...

第十七章 什么方法可以让自己长久的获益?

相应部3相应17经/不放逸经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,波斯匿王对佛陀说:“世尊,世间有没有一种方法,是可以让自己的现在世获得利益,也可以让自己的未来世获得利益呢?有没有让自己的当世和来世都能获得好处的方法呢?”佛陀说:“大王,有...

第二十六章 杀死什么能让自己不生烦恼?

7.婆罗门相应1.阿罗汉品相应部7相应1经/大那若尼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,那个时候,有一位叫婆罗堕若的婆罗门,他的妻子大那若尼对佛法僧三宝有坚固的信心。有一次大那若尼给婆罗堕若婆罗门送饭,不小心跌倒了,她虔诚恭敬的诵念三次:“南无本师释迦牟尼佛!南...

第二十九章 愤怒只会伤害到自己

相应部7相应4经/酸粥经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有一次,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,阿修罗王皈依佛陀后,与佛陀和波斯匿王一同进餐,在阿修罗王旁边站立的毗兰耆迦婆罗门横眉怒目、咬牙切齿。他一言不发,默默的独自生着闷气,他心里想:「这个秃头既然哄骗了大王,大王已经皈依他了,我现在也不好去反驳他...

第三十三章 佛陀说法随顺因缘,不为利养

相应部7相应8经/拜火经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,那个时候,有个拜火教的婆罗门正在为火供做准备,他煮好奶酪乳粥,放置好各种祭火的供品,准备举行拜火祭祀的仪式。这时,佛陀在中午前穿好法衣,拿着饭钵,进入舍卫城不分贫富贵贱挨家挨户的化缘饭食。当佛陀化缘来到拜...

第四十四章 孝顺奉养父母的果报

相应部7相应19经/扶养母亲者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有一个婆罗门来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,对佛陀说:“世尊,我用别人施舍、布施给我的饮食来奉养父母可以吗?我这样做能够为自己种植下很多福德吗?”佛陀说:“婆罗门,孝顺奉养父母是你应该做的事情,只要你不违反所在国家的法律,不管是别人...