第一千四百零三章 ,良马经第二,良马经第三,无上经,随念处经,摩诃男经 增支部6集6经到10经

6 良马经第二


"诸比丘,具备六种特质的国王的良种骏马,堪为王用,堪为王享,被视为国王的骏马。哪六种呢?在此,诸比丘,国王的良种骏马能忍耐色(视觉对象),能忍耐声(听觉对象),能忍耐香(嗅觉对象),能忍耐味(味觉对象),能忍耐触(触觉对象),并且具足力量。诸比丘,具备此六种特质的国王的良种骏马,堪为王用,堪为王享,被视为国王的骏马。


诸比丘,同样地,具备六法的比丘,值得供养……(中略)……是世间无上的福田。哪六法呢?在此,诸比丘,比丘能忍耐色……(中略)……能忍耐法。诸比丘,具备此六法的比丘,值得供养……(中略)……是世间无上的福田。"


第六经终。


7 良马经第三


"诸比丘,具备六种特质的国王的良种骏马,堪为王用,堪为王享,被视为国王的骏马。哪六种呢?在此,诸比丘,国王的良种骏马能忍耐色,能忍耐声,能忍耐香,能忍耐味,能忍耐触,并且具足速力。诸比丘,具备此六种特质的国王的良种骏马,堪为王用,堪为王享,被视为国王的骏马。


诸比丘,同样地,具备六法的比丘,值得供养……(中略)……是世间无上的福田。哪六法呢?在此,诸比丘,比丘能忍耐色……(中略)……能忍耐法。诸比丘,具备此六法的比丘,值得供养……(中略)……是世间无上的福田。"


第七经终。


8 无上经


"诸比丘,有此六种无上。哪六种呢?见无上、闻无上、得无上、学无上、侍奉无上、随念无上——诸比丘,此即六种无上。"


第八经终。


9 随念处经


"诸比丘,有此六种随念处。哪六种呢?佛随念、法随念、僧随念、戒随念、施随念、天随念——诸比丘,此即六种随念处。"


第九经终。


10 摩诃男经


一时,世尊住在释迦族地区迦毘罗卫城的尼拘律园。


那时,释迦族人摩诃男前往世尊所在之处。到达后,向世尊礼敬,然后坐在一旁。坐在一旁的释迦族人摩诃男对世尊说了如下的话:


"尊者,那已证得果位、已了知教法的圣弟子,他以哪种住处而多住?"


"摩诃男,那已证得果位、已了知教法的圣弟子,他以此种住处而多住:


一、佛随念


在此,摩诃男,圣弟子随念如来:'彼世尊确实是阿罗汉、正等正觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。'


摩诃男,当圣弟子随念如来时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以如来为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习佛随念。'


二、法随念


再者,摩诃男,圣弟子随念法:'世尊所善说之法,是现见的、即时的、来见的、引导向上的、智者各自可证知的。'


摩诃男,当圣弟子随念法时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以法为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习法随念。'


三、僧随念


再者,摩诃男,圣弟子随念僧伽:'世尊的弟子僧伽是善行道的,世尊的弟子僧伽是正直行道的,世尊的弟子僧伽是如理行道的,世尊的弟子僧伽是如法行道的。即四双八辈之人,此世尊的弟子僧伽,值得供养,值得款待,值得布施,值得合掌敬礼,是世间无上的福田。'


摩诃男,当圣弟子随念僧伽时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以僧伽为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习僧随念。'


四、戒随念


再者,摩诃男,圣弟子随念自己的戒——不毁缺的、无穿破的、无污点的、无杂色的、自由的、智者所赞叹的、不执取的、导向定的。


摩诃男,当圣弟子随念戒时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以戒为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习戒随念。'


五、施随念


再者,摩诃男,圣弟子随念自己的布施:'我真是有利得啊,我真是善得啊!我在被悭吝污垢所缠缚的众生中,以离垢无悭的心住于在家生活,慷慨施舍,双手清净,乐于放舍,有求必应,乐于布施分享。'


摩诃男,当圣弟子随念布施时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以布施为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习施随念。'


六、天随念


再者,摩诃男,圣弟子修习天随念:'有四大天王天的天神,有忉利天的天神,有夜摩天的天神,有兜率天的天神,有化乐天的天神,有他化自在天的天神,有梵身天的天神,有更高处的天神。那些天神具足怎样的信而从此世死后往生彼处,我也有如那样的信。那些天神具足怎样的戒而从此世死后往生彼处,我也有如那样的戒。那些天神具足怎样的闻而从此世死后往生彼处,我也有如那样的闻。那些天神具足怎样的施而从此世死后往生彼处,我也有如那样的施。那些天神具足怎样的慧而从此世死后往生彼处,我也有如那样的慧。'


摩诃男,当圣弟子随念自己和那些天神的信、戒、闻、施、慧时,在那时他的心不被贪所缠缚,不被嗔所缠缚,不被痴所缠缚;在那时他的心是正直的,以那些天神为所缘。


摩诃男,心正直的圣弟子,获得义的欢喜,获得法的欢喜,获得与法相应的欣悦。欣悦者生起喜,有喜者身轻安,身轻安者感受安乐,安乐者心得定。


摩诃男,这被称为:'圣弟子于不平等的众生中,以平等而住;于有嗔害的众生中,以无嗔害而住。已入法流者,修习天随念。'


摩诃男,那已证得果位、已了知教法的圣弟子,他以此种住处而多住。"


第十经终。


值得供养品第一终。


其摄颂为:


两篇值得供养,根与力,三篇良马经;

无上与随念,以摩诃男为十。


巴利语原版经文


AN.6.6/ 6. Dutiya-ājānīyasuttaṃ

   6. “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Chaṭṭhaṃ.


AN.6.7/ 7. Tatiya-ājānīyasuttaṃ

   7. “Chahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Sattamaṃ.


AN.6.8/ 8. Anuttariyasuttaṃ

   8. “Chayimāni bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ– imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānī”ti. Aṭṭhamaṃ.


AN.6.9/ 9. Anussatiṭṭhānasuttaṃ

   9. “Chayimāni bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati– imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. Navamaṃ.


AN.6.10/ 10. Mahānāmasuttaṃ

   10. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca– “yo so, bhante, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṃ viharatī”ti?

   “Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharati. Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno buddhānussatiṃ bhāveti’”.

   “Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṃ anussarati– ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhita pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati dhammasotaṃ samāpanno dhammānussatiṃ bhāveti’”.

   “Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati– ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti’”.

   “Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno sīlānussatiṃ bhāveti’”.

   “Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati– ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me! Yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti’”.

   “Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṃ bhāveti – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tā devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma– ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno devatānussatiṃ bhāveti’”.

   “Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharatī”ti. Dasamaṃ.

   Āhuneyyavaggo paṭhamo.

   Tassuddānaṃ–

   Dve āhuneyyā indriya, balāni tayo ājānīyā;

   Anuttariya anussatī, mahānāmena te dasāti.


“第一千四百零三章 ,良马经第二,良马经第三,无上经,随念处经,摩诃男经 增支部6集6经到10经” 的相关文章

第八章 爱自己胜过爱其他人

相应部3相应8经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王与茉莉王后在王宫中最高的楼阁顶层眺望远方,波斯匿王这时对茉莉王后说:“茉莉,我现在有个问题想要问你,你如实的回答我,好吗?”茉莉王后回答:“大王,您有什么问题要问我,请说。”波斯匿王说:“茉莉,对于你来说,你对世间任何人...

第三十七章 多次的播种才能多次的收获果实

相应部7相应12经/优达亚经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀中午穿好法衣,拿着饭钵,进入舍卫城挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食,有个叫优陀亚的婆罗门看见佛陀来到自己的住处,就将佛陀的饭钵盛满米饭和斋菜。几天后,佛陀第二次来到优陀亚婆罗门的住处,优陀亚婆罗门又恭敬的供养给佛陀可口的饭菜。又过...

第四十章 应该对谁恭敬有礼?

相应部7相应15经/慢刚愎经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有个叫骄慢的婆罗门住在舍卫城,他不尊敬父母,不尊敬老师,不尊敬兄长。那时,佛陀正在为大众说法,那个骄慢婆罗门心里就想:「出家人乔达摩(佛陀)正在为大众说法,我也去凑凑热闹吧,看看他长什么样子。如果出家人乔达摩对我说话,我就对他说话,如...

第五十八章 如来说法如同狮子王吼叫

3.十力品相应部12相应21经/十力经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,狮子王的吼声让森林中其他飞禽走兽都为之震惊。如来现在为你们说法,如同狮子王大吼的声音,让你们内心震动立刻开启智慧,明白世间的真相和规则。如来为你们解答:世...

第六十八章 除灭对物质和精神的挂念

相应部12相应39经/思经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,内心思考、计划做任何的事情,内心有烦恼产生或是有烦恼产生的趋势,「业识」(业识解释,见第六十七章)就会有存在和继续累积发展的根据地。当「业识」有根据地的时候,这个...

第七十章 如何到达解脱的彼岸?

5.屋主品相应部12相应41经/五恐怖与怨恨经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。祇陀太子是祇树林过去的拥有者,给孤独长者是过去给孤独园的所有者,祇陀太子将祇树林供养给佛陀,给孤独长者将孤独园供养给佛陀,作为佛陀讲经说法的地方,所以佛陀讲经说法的地方就被称为祇树林给...