第一千三百七十八章 第三正法忘失经,难说经 增支部5集156经到157经

156 第三正法忘失经


"诸比丘,有此五法,导致正法的忘失与消失。哪五种呢?"


"在此,诸比丘,比丘们错误地把握经典来学习,文句安排不当。诸比丘,文句安排不当时,其义理也难以正确理解。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第一法。"


"再者,诸比丘,比丘们难以教诫,具备使人难以教诫的种种特质,不能忍耐,不能恭敬地接受教导。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第二法。"


"再者,诸比丘,那些多闻、通达圣教、持法、持律、持论母的比丘们,不认真地教授他人经典;当他们去世后,经典便断了根本,失去依靠。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第三法。"


"再者,诸比丘,长老比丘们贪求丰厚的物质享受,懈怠懒散,在堕落退缩方面率先带头,在远离独处方面则放弃责任,不精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。后辈之人就随学他们所见的行为。那些后辈也变得贪求丰厚的物质享受,懈怠懒散,在堕落退缩方面率先带头,在远离独处方面放弃责任,不精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第四法。"


"再者,诸比丘,僧团分裂了。诸比丘,当僧团分裂时,便有互相辱骂,互相诽谤,互相排斥,互相抛弃。在那种情况下,没有信心的人不会生起信心,已有信心的人中有一些也会改变。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第五法。"


"诸比丘,这五法导致正法的忘失与消失。"


"诸比丘,有此五法,导致正法的住立、不忘失、不消失。哪五种呢?"


"在此,诸比丘,比丘们正确地把握经典来学习,文句安排得当。诸比丘,文句安排得当时,其义理也容易正确理解。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第一法。"


"再者,诸比丘,比丘们易于教诫,具备使人易于教诫的种种特质,能忍耐,能恭敬地接受教导。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第二法。"


"再者,诸比丘,那些多闻、通达圣教、持法、持律、持论母的比丘们,认真地教授他人经典;当他们去世后,经典不会断了根本,仍有所依靠。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第三法。"


"再者,诸比丘,长老比丘们不贪求丰厚的物质享受,不懈怠懒散,在堕落退缩方面放弃责任,在远离独处方面率先带头;精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。后辈之人就随学他们所见的行为。那些后辈也不贪求丰厚的物质享受,不懈怠懒散,在堕落退缩方面放弃责任,在远离独处方面率先带头,精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第四法。"


"再者,诸比丘,僧团和合,互相欢喜,不起争论,同一诵戒,安乐而住。诸比丘,当僧团和合时,便没有互相辱骂,没有互相诽谤,没有互相排斥,没有互相抛弃。在那种情况下,没有信心的人会生起信心,已有信心的人更加增长。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第五法。"


"诸比丘,这五法导致正法的住立、不忘失、不消失。"


第六经终。


157 难说经


"诸比丘,对五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是难说的(不受欢迎的)。哪五种呢?"


"诸比丘,对无信之人,谈论信仰是难说的;对无戒之人,谈论持戒是难说的;对少闻之人,谈论多闻是难说的;对悭吝之人,谈论布施是难说的;对无慧之人,谈论智慧是难说的。"


"诸比丘,为什么对无信之人,谈论信仰是难说的呢?诸比丘,无信之人在别人谈论信仰时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到信仰的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无信之人,谈论信仰是难说的。"


"诸比丘,为什么对无戒之人,谈论持戒是难说的呢?诸比丘,无戒之人在别人谈论持戒时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到持戒的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无戒之人,谈论持戒是难说的。"


"诸比丘,为什么对少闻之人,谈论多闻是难说的呢?诸比丘,少闻之人在别人谈论多闻时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到多闻的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对少闻之人,谈论多闻是难说的。"


"诸比丘,为什么对悭吝之人,谈论布施是难说的呢?诸比丘,悭吝之人在别人谈论布施时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到布施的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对悭吝之人,谈论布施是难说的。"


"诸比丘,为什么对无慧之人,谈论智慧是难说的呢?诸比丘,无慧之人在别人谈论智慧时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到智慧的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无慧之人,谈论智慧是难说的。"


"诸比丘,对这五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是难说的。"


"诸比丘,对五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是善说的(受欢迎的)。哪五种呢?"


"诸比丘,对有信之人,谈论信仰是善说的;对持戒之人,谈论持戒是善说的;对多闻之人,谈论多闻是善说的;对好施之人,谈论布施是善说的;对有慧之人,谈论智慧是善说的。"


"诸比丘,为什么对有信之人,谈论信仰是善说的呢?诸比丘,有信之人在别人谈论信仰时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了信仰的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对有信之人,谈论信仰是善说的。"


"诸比丘,为什么对持戒之人,谈论持戒是善说的呢?诸比丘,持戒之人在别人谈论持戒时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了持戒的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对持戒之人,谈论持戒是善说的。"


"诸比丘,为什么对多闻之人,谈论多闻是善说的呢?诸比丘,多闻之人在别人谈论多闻时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了多闻的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对多闻之人,谈论多闻是善说的。"


"诸比丘,为什么对好施之人,谈论布施是善说的呢?诸比丘,好施之人在别人谈论布施时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了布施的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对好施之人,谈论布施是善说的。"


"诸比丘,为什么对有慧之人,谈论智慧是善说的呢?诸比丘,有慧之人在别人谈论智慧时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了智慧的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对有慧之人,谈论智慧是善说的。"


"诸比丘,对这五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是善说的。"


第七经终。


巴利语原版经文


AN.5.156/ 6. Tatiyasaddhammasammosasuttaṃ

   156. “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṃ suttantaṃ paraṃ vācenti; tesaṃ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ akkosā ca honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.

   “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṃ suttantaṃ paraṃ vācenti; tesaṃ accayena na chinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā; vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsuṃ viharati. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ akkosā honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantī”ti. Chaṭṭhaṃ.


AN.5.157/ 7. Dukkathāsuttaṃ

   157. “Pañcannaṃ bhikkhave, puggalānaṃ kathā dukkathā puggale puggalaṃ upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ? Assaddhassa, bhikkhave, saddhākathā dukkathā; dussīlassa sīlakathā dukkathā; appassutassa bāhusaccakathā dukkathā; maccharissa cāgakathā dukkathā; duppaññassa paññākathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, assaddhassa saddhākathā dukkathā? Assaddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, dussīlassa sīlakathā dukkathā? Dussīlo, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so bhikkhave, sīlasampadaṃ attani na samanupassati na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā dussīlassa sīlakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā? Appassuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā appassutassa bāhusaccakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, maccharissa cāgakathā dukkathā? Maccharī, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṃ attani na samanupassati na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā maccharissa cāgakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, duppaññassa paññākathā dukkathā? Duppañño, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā duppaññassa paññākathā dukkathā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ puggalānaṃ kathā dukkathā puggale puggalaṃ upanidhāya.

   “Pañcannaṃ, bhikkhave, puggalānaṃ kathā sukathā puggale puggalaṃ upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ? Saddhassa, bhikkhave, saddhākathā sukathā; sīlavato sīlakathā sukathā; bahussutassa bāhusaccakathā sukathā; cāgavato cāgakathā sukathā; paññavato paññākathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, saddhassa saddhākathā sukathā? Saddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṃ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ Tasmā saddhassa saddhākathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, sīlavato sīlakathā sukathā? Sīlavā, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sīlasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā sīlavato sīlakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā? Bahussuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā bahussutassa bāhusaccakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, cāgavato cāgakathā sukathā? Cāgavā, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā cāgavato cāgakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, paññavato paññākathā sukathā? Paññavā, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṃ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā paññavato paññākathā sukathā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ puggalānaṃ kathā sukathā puggale puggalaṃ upanidhāyā”ti. Sattamaṃ.


“第一千三百七十八章 第三正法忘失经,难说经 增支部5集156经到157经” 的相关文章

第十六章 不可轻视女子

相应部3相应16经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。波斯匿王正在听佛陀说法,这个时候,有一个侍从前来拜见波斯匿王,他靠近波斯匿王的耳朵说:“陛下!祝贺您,茉莉王后,刚刚生了一位漂亮的公主。”这个侍从刚一说完话,波斯匿王立刻就闷闷...

第二十一章 世间有四种人

3.第三品相应部3相应21经/人经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,世间有四种人,是那四种人呢?就是从黑暗走到黑暗的人,从黑暗走到光明的人,从光明走到黑暗的人,从光明走到光明的人。”大王,什么是从黑暗走到黑暗的...

第五十六章 什么人才是有智慧的人?

相应部12相应19经/愚痴者贤智者经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间人被无明(无明解释,见第四十九章)妨碍、障碍,被贪爱束缚捆绑,他们就会执着的认为世间的这个身体是真实存在的。当他们的眼睛、耳朵、鼻子、舌头、身体、内心接...

第六十章 证悟解脱果位的方法

相应部12相应23经/近因经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来说开启智慧的人才能从烦恼和痛苦中解脱出来。弟子们,要开启什么智慧才能除灭烦恼和痛苦呢?那就是要知道和明白:「世间的物质事物,包括世间人的物质身体是如何聚集形成出...

第六十一章 如何证悟解脱的果位?

4.刹帝利黑齿品相应部12相应31经/已生成的经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对舍利弗尊者说:“舍利弗!阿逸多婆罗门曾经问如来度到解脱彼岸的问题,这个问题是:「那些已经知道世间的真相、法则,已经明了如来正法的人,那些从浅入深,证悟各个不同解脱阶位的...

第八十九章 生死如同海平面的涨跌

相应部12相应69经/高涨经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在用比喻来为你们解说缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),当大海涨潮,海平面上涨的时候,与大海相连、流通的大河的水平面也会上涨;当大河的水平面上涨的...