第一千三百七十八章 第三正法忘失经,难说经 增支部5集156经到157经

156 第三正法忘失经


"诸比丘,有此五法,导致正法的忘失与消失。哪五种呢?"


"在此,诸比丘,比丘们错误地把握经典来学习,文句安排不当。诸比丘,文句安排不当时,其义理也难以正确理解。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第一法。"


"再者,诸比丘,比丘们难以教诫,具备使人难以教诫的种种特质,不能忍耐,不能恭敬地接受教导。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第二法。"


"再者,诸比丘,那些多闻、通达圣教、持法、持律、持论母的比丘们,不认真地教授他人经典;当他们去世后,经典便断了根本,失去依靠。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第三法。"


"再者,诸比丘,长老比丘们贪求丰厚的物质享受,懈怠懒散,在堕落退缩方面率先带头,在远离独处方面则放弃责任,不精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。后辈之人就随学他们所见的行为。那些后辈也变得贪求丰厚的物质享受,懈怠懒散,在堕落退缩方面率先带头,在远离独处方面放弃责任,不精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第四法。"


"再者,诸比丘,僧团分裂了。诸比丘,当僧团分裂时,便有互相辱骂,互相诽谤,互相排斥,互相抛弃。在那种情况下,没有信心的人不会生起信心,已有信心的人中有一些也会改变。诸比丘,这是导致正法忘失与消失的第五法。"


"诸比丘,这五法导致正法的忘失与消失。"


"诸比丘,有此五法,导致正法的住立、不忘失、不消失。哪五种呢?"


"在此,诸比丘,比丘们正确地把握经典来学习,文句安排得当。诸比丘,文句安排得当时,其义理也容易正确理解。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第一法。"


"再者,诸比丘,比丘们易于教诫,具备使人易于教诫的种种特质,能忍耐,能恭敬地接受教导。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第二法。"


"再者,诸比丘,那些多闻、通达圣教、持法、持律、持论母的比丘们,认真地教授他人经典;当他们去世后,经典不会断了根本,仍有所依靠。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第三法。"


"再者,诸比丘,长老比丘们不贪求丰厚的物质享受,不懈怠懒散,在堕落退缩方面放弃责任,在远离独处方面率先带头;精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。后辈之人就随学他们所见的行为。那些后辈也不贪求丰厚的物质享受,不懈怠懒散,在堕落退缩方面放弃责任,在远离独处方面率先带头,精进努力以达到未达到的,证得未证得的,实现未实现的。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第四法。"


"再者,诸比丘,僧团和合,互相欢喜,不起争论,同一诵戒,安乐而住。诸比丘,当僧团和合时,便没有互相辱骂,没有互相诽谤,没有互相排斥,没有互相抛弃。在那种情况下,没有信心的人会生起信心,已有信心的人更加增长。诸比丘,这是导致正法住立、不忘失、不消失的第五法。"


"诸比丘,这五法导致正法的住立、不忘失、不消失。"


第六经终。


157 难说经


"诸比丘,对五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是难说的(不受欢迎的)。哪五种呢?"


"诸比丘,对无信之人,谈论信仰是难说的;对无戒之人,谈论持戒是难说的;对少闻之人,谈论多闻是难说的;对悭吝之人,谈论布施是难说的;对无慧之人,谈论智慧是难说的。"


"诸比丘,为什么对无信之人,谈论信仰是难说的呢?诸比丘,无信之人在别人谈论信仰时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到信仰的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无信之人,谈论信仰是难说的。"


"诸比丘,为什么对无戒之人,谈论持戒是难说的呢?诸比丘,无戒之人在别人谈论持戒时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到持戒的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无戒之人,谈论持戒是难说的。"


"诸比丘,为什么对少闻之人,谈论多闻是难说的呢?诸比丘,少闻之人在别人谈论多闻时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到多闻的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对少闻之人,谈论多闻是难说的。"


"诸比丘,为什么对悭吝之人,谈论布施是难说的呢?诸比丘,悭吝之人在别人谈论布施时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到布施的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对悭吝之人,谈论布施是难说的。"


"诸比丘,为什么对无慧之人,谈论智慧是难说的呢?诸比丘,无慧之人在别人谈论智慧时,会感到恼怒、愤怒、嗔恨、固执抵触,并显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看不到智慧的成就,也因此得不到喜悦与欢喜。因此,对无慧之人,谈论智慧是难说的。"


"诸比丘,对这五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是难说的。"


"诸比丘,对五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是善说的(受欢迎的)。哪五种呢?"


"诸比丘,对有信之人,谈论信仰是善说的;对持戒之人,谈论持戒是善说的;对多闻之人,谈论多闻是善说的;对好施之人,谈论布施是善说的;对有慧之人,谈论智慧是善说的。"


"诸比丘,为什么对有信之人,谈论信仰是善说的呢?诸比丘,有信之人在别人谈论信仰时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了信仰的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对有信之人,谈论信仰是善说的。"


"诸比丘,为什么对持戒之人,谈论持戒是善说的呢?诸比丘,持戒之人在别人谈论持戒时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了持戒的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对持戒之人,谈论持戒是善说的。"


"诸比丘,为什么对多闻之人,谈论多闻是善说的呢?诸比丘,多闻之人在别人谈论多闻时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了多闻的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对多闻之人,谈论多闻是善说的。"


"诸比丘,为什么对好施之人,谈论布施是善说的呢?诸比丘,好施之人在别人谈论布施时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了布施的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对好施之人,谈论布施是善说的。"


"诸比丘,为什么对有慧之人,谈论智慧是善说的呢?诸比丘,有慧之人在别人谈论智慧时,不会恼怒,不会愤怒,不会嗔恨,不会固执抵触,不会显露出愤怒、嗔恚和不悦。这是什么原因呢?诸比丘,因为他在自己身上看到了智慧的成就,也因此得到喜悦与欢喜。因此,对有慧之人,谈论智慧是善说的。"


"诸比丘,对这五种人而言,将人与人相比较,对他们的谈话是善说的。"


第七经终。


巴利语原版经文


AN.5.156/ 6. Tatiyasaddhammasammosasuttaṃ

   156. “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū duggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti dunnikkhittehi padabyañjanehi Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū dubbacā honti, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṃ suttantaṃ paraṃ vācenti; tesaṃ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ akkosā ca honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.

   “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhū suggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū suvacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṃ suttantaṃ paraṃ vācenti; tesaṃ accayena na chinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā; vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsuṃ viharati. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ akkosā honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantī”ti. Chaṭṭhaṃ.


AN.5.157/ 7. Dukkathāsuttaṃ

   157. “Pañcannaṃ bhikkhave, puggalānaṃ kathā dukkathā puggale puggalaṃ upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ? Assaddhassa, bhikkhave, saddhākathā dukkathā; dussīlassa sīlakathā dukkathā; appassutassa bāhusaccakathā dukkathā; maccharissa cāgakathā dukkathā; duppaññassa paññākathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, assaddhassa saddhākathā dukkathā? Assaddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, dussīlassa sīlakathā dukkathā? Dussīlo, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so bhikkhave, sīlasampadaṃ attani na samanupassati na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā dussīlassa sīlakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā? Appassuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā appassutassa bāhusaccakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, maccharissa cāgakathā dukkathā? Maccharī, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṃ attani na samanupassati na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā maccharissa cāgakathā dukkathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, duppaññassa paññākathā dukkathā? Duppañño, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṃ attani na samanupassati, na ca labhati tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā duppaññassa paññākathā dukkathā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ puggalānaṃ kathā dukkathā puggale puggalaṃ upanidhāya.

   “Pañcannaṃ, bhikkhave, puggalānaṃ kathā sukathā puggale puggalaṃ upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ? Saddhassa, bhikkhave, saddhākathā sukathā; sīlavato sīlakathā sukathā; bahussutassa bāhusaccakathā sukathā; cāgavato cāgakathā sukathā; paññavato paññākathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, saddhassa saddhākathā sukathā? Saddho, bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, saddhāsampadaṃ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ Tasmā saddhassa saddhākathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, sīlavato sīlakathā sukathā? Sīlavā, bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sīlasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā sīlavato sīlakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā? Bahussuto, bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, sutasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā bahussutassa bāhusaccakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, cāgavato cāgakathā sukathā? Cāgavā, bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, cāgasampadaṃ attani samanupassati, labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā cāgavato cāgakathā sukathā.

   “Kasmā ca, bhikkhave, paññavato paññākathā sukathā? Paññavā, bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, paññāsampadaṃ attani samanupassati labhati ca tatonidānaṃ pītipāmojjaṃ. Tasmā paññavato paññākathā sukathā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ puggalānaṃ kathā sukathā puggale puggalaṃ upanidhāyā”ti. Sattamaṃ.


“第一千三百七十八章 第三正法忘失经,难说经 增支部5集156经到157经” 的相关文章

第七章 在公堂上说假话的原因

相应部3相应7经/法庭经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我经常在公堂上看见很多有巨额财富,有大量黄金珠宝,有无数田地房产,有无数仆人粮食的王室贵族、祭司、富豪,他们因为贪得无厌的缘故,他们因为想要获得更多利益...

第十四章 怎么样做才能睡个好觉?

相应部3相应14经/战斗经第一(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王突然率领军队偷袭了迦尸国,并且在占领迦尸国后,又继续入侵骄萨罗国。骄萨罗国的军队被攻击后,波斯匿王仓促的率领军队,准备抵御阿闍世王军队的入侵。由于事发突然,波斯匿王毫无准备,他率领的军队又没有战心,很快阿闍世王的军...

第三十六章 耕种解脱的田地

2.优婆塞品相应部7相应11经/耕田婆罗堕若经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在摩揭陀国一那罗的村庄中,有一天,婆罗堕若婆罗门正在让仆人赶着五百头牛犁地,播种。那时,佛陀中午前穿好法衣,拿着饭钵,来到婆罗堕若婆罗门耕田的地方化缘饭食。到了饭点,农作的仆人们拿着盆碗打菜吃饭。婆罗堕若婆罗门...

第三十九章 不孝的孩子不如拐杖

相应部7相应14经/大财富者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城中一位家财万贯的婆罗门,他穿着破烂的衣服,灰头土脸的来到佛陀的住所,顶礼佛陀后这位婆罗门在一旁坐下。佛陀对这位婆罗门说:“婆罗门,你穿的衣服为何如此的破烂?如来看你好像很久都没有洗过澡了。你应该是舍卫城中的富翁吧,你怎么会变成...

第四十七章 善人不是口中说出来的

相应部7相应22经/抠么度色经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在释迦族的一个叫库摩都萨的城市中,那时,佛陀中午前穿好法衣,拿着饭钵进入库摩都萨城挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食。那个时候,库摩都萨城里的婆罗门教徒正在一个大房子里面聚会,天空下着毛毛细雨。佛陀来到婆罗门教徒聚会的大房子外。...

第五十二章 什么人才是如来认可的修行人?

相应部12相应14经/沙门婆罗门经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,任何的修行人、出家人,如果他们不明白缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),就不明白老死,就不明白老死的根源是什么,就不明白如何灭除老死,就不明白...