第一千三百六十八章 邪语经,邪精进经,病人经,正念善确立经,第一看护者经 增支部5集119经到123经

119 邪语经


"诸比丘,具足五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,堕于地狱。哪五法呢?未经审察、未经彻底探究,对不值得称赞者说称赞之语;未经审察、未经彻底探究,对值得称赞者说毁谤之语;有邪语;有邪业;浪费信施(糟蹋信众所布施的供养)。诸比丘,具足此五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,堕于地狱。


"诸比丘,具足五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,生于天界。哪五法呢?经过审察、经过彻底探究,对不值得称赞者说批评之语;经过审察、经过彻底探究,对值得称赞者说称赞之语;有正语;有正业;不浪费信施。诸比丘,具足此五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,生于天界。"第九。


120 邪精进经


"诸比丘,具足五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,堕于地狱。哪五法呢?未经审察、未经彻底探究,对不值得称赞者说称赞之语;未经审察、未经彻底探究,对值得称赞者说毁谤之语;有邪精进;有邪念;浪费信施。诸比丘,具足此五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,堕于地狱。


"诸比丘,具足五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,生于天界。哪五法呢?经过审察、经过彻底探究,对不值得称赞者说批评之语;经过审察、经过彻底探究,对值得称赞者说称赞之语;有正精进;有正念;不浪费信施。诸比丘,具足此五法的比丘尼,如同被搬运放置一般,生于天界。"第十。


暗陀迦宾陀品第二。


其摄颂:

亲近俗家者与随行沙门,三摩地与暗陀迦宾陀;

悭吝与称赞、嫉妒,见、语与精进。


(13) 3. 病人品


121 病人经


一时,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。那时,世尊在傍晚时分从独处静坐中起来,前往病房。世尊看见了某位虚弱患病的比丘;看见后,在设好的座位上坐下。坐下后,世尊对诸比丘说:


"诸比丘,任何虚弱患病的比丘,若五法不离弃他,可以期望他:'不久之后,他将以诸漏的灭尽,于现法中自己以超凡智证悟、成就无漏的心解脱、慧解脱而安住。'"


"哪五法呢?诸比丘,在此,比丘于身随观不净而安住;对食物持厌逆想;对一切世间持不乐想;对一切行(诸有为法)随观无常;死想在他内心善加确立。诸比丘,任何虚弱患病的比丘,若此五法不离弃他,可以期望他:'不久之后,他将以诸漏的灭尽……(中略)……证悟、成就而安住。'"第一。


122 正念善确立经


"诸比丘,任何比丘或比丘尼,若修习五法、多修习五法,可以期望他获得两种果位之一:于现法中证得究竟智(阿罗汉果),或者若还有余依(还有残余的烦恼存在),则证得不还果。


"哪五法呢?诸比丘,在此,比丘内在正念善加确立,具有观察诸法生灭的智慧;于身随观不净而安住;对食物持厌逆想;对一切世间持不乐想;对一切行随观无常。诸比丘,任何比丘或比丘尼,若修习此五法、多修习此五法,可以期望他获得两种果位之一:于现法中证得究竟智,或者若还有余依,则证得不还果。"第二。


123 第一看护者经


"诸比丘,具足五法的病人是难以看护的。哪五法呢?做不适宜的事(不做有益于康复的事);对适宜之事不知节制;不服用药物;对善意的看护者不如实说明病情——是在好转就说'在好转',是在恶化就说'在恶化',是没有变化就说'没有变化';对已生起的身体上的痛苦、剧烈、粗重、尖锐、不愉快、不可意、夺命的诸受,不能忍耐。诸比丘,具足此五法的病人是难以看护的。


"诸比丘,具足五法的病人是容易看护的。哪五法呢?做适宜的事(做有益于康复的事);对适宜之事知道节制;服用药物;对善意的看护者如实说明病情——是在好转就说'在好转',是在恶化就说'在恶化',是没有变化就说'没有变化';对已生起的身体上的痛苦、剧烈、粗重、尖锐、不愉快、不可意、夺命的诸受,能够忍耐。诸比丘,具足此五法的病人是容易看护的。"第三。


巴利语原版经文


AN.5.119/ 9. Micchāvācāsuttaṃ

   119. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchāvācā ca hoti, micchākammantā ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, sammāvācā ca hoti, sammākammantā ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge”ti. Navamaṃ.


AN.5.120/ 10. Micchāvāyāmasuttaṃ

   120. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchāvāyāmā ca hoti, micchāsatinī ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, sammāvāyāmā ca hoti, sammāsatinī ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge”ti. Dasamaṃ.

  Andhakavindavaggo dutiyo.

   Tassuddānaṃ–

   Kulūpako pacchāsamaṇo, samādhi-andhakavindaṃ;

   Maccharī vaṇṇanā issā, diṭṭhivācāya vāyamāti.


(13) 3. Gilānavaggo

AN.5.121/ 1. Gilānasuttaṃ

   121. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ dubbalaṃ gilānakaṃ; disvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi–

   “Yaṃ kiñci, bhikkhave, bhikkhuṃ dubbalaṃ gilānakaṃ pañca dhammā na vijahanti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ– ‘nacirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’”ti.

   “Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti. Yaṃ kiñci, bhikkhave, bhikkhuṃ dubbalaṃ gilānakaṃ ime pañca dhammā na vijahanti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – ‘nacirasseva āsavānaṃ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’”ti. Paṭhamaṃ.


AN.5.122/ 2. Satisūpaṭṭhitasuttaṃ

   122. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ– diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

   “Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno ajjhattaññeva sati sūpaṭṭhitā hoti dhammānaṃ udayatthagāminiyā paññāya, asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ– diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. Dutiyaṃ.


AN.5.123/ 3. Paṭhama-upaṭṭhākasuttaṃ

   123. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi? Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, bhesajjaṃ nappaṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa na yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvikattā hoti abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti ṭhitaṃ vā ṭhitoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi? Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, bhesajjaṃ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvikattā hoti abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti ṭhitaṃ vā ṭhitoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hotī”ti. Tatiyaṃ.


“第一千三百六十八章 邪语经,邪精进经,病人经,正念善确立经,第一看护者经 增支部5集119经到123经” 的相关文章

第二十章 什么是死后可以带走的?

相应部3相应20经/无子者经第二(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王中午去拜见佛陀,他顶礼佛陀后在一旁坐下,佛陀说:“大王,你从什么地方而来?”波斯匿王说:“世尊,还是昨天那件事情,世尊,我昨天来过您这里,告诉过您我正在处理钱庄老板财产的事情,昨天我们舍卫城里有个钱庄的老板过世了...

第二十一章 世间有四种人

3.第三品相应部3相应21经/人经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,世间有四种人,是那四种人呢?就是从黑暗走到黑暗的人,从黑暗走到光明的人,从光明走到黑暗的人,从光明走到光明的人。”大王,什么是从黑暗走到黑暗的...

第七十八章 痛苦如同树的生长

相应部12相应55经/大树经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第八十六章 贪爱的产生如同吃毒药

相应部12相应66经/触知经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在俱卢国一个叫葛马沙达马的城镇上,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,你们的内心进行了正确的观想了吗?”这时有个出家人,就对佛陀讲述他内心观想的情况,可是那位出家人所说的观想情况无法让佛陀满意,这时,阿难尊者就对佛陀说:“世尊...

第九十八章 海水很多吗?

相应部13相应7经/海洋经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有个男子,他用手指在大海里面蘸取、沾起二、三滴水。弟子们你们现在是怎么想的?是这个男子手指上蘸取、沾起的二、三滴水更多,还是大海里的水更多?”出家弟子们回答:“...

第一百零九章 贪求是如何生起的

相应部14相应7经/种种想经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,以种种界(界解释,见第一百零八章)为前提条件生起种种念想,以种种念想为前提条件就会集中专注某种念想、思想。以种种集中专注的念想、思想为前提条件就会生起种种欲望,以种种...