第一千三百六十一章 长老经,第一学习经,第二学习经 增支部5集88经到90经

88 长老经


"比丘们,具足五法的长老比丘,会导致众人的不利,众人的不乐,众多人的无益,不利,痛苦,天神与人类的痛苦。


"哪五法?他是长老,经历多夜,出家已久;他广为人知,有名声,为在家众与出家众所熟知,拥有众多随从;他获得衣服、饮食、住所、医药等必需品;他多闻,持法,积聚所闻,那些法从初善、中善到最后也善,具足义理和文句,宣说完全圆满清净的梵行,他对这些法多闻、忆持、口诵熟练、内心思维、以见识洞察;但他持邪见,见解颠倒,使许多人离开正法,安立于非正法。因为他是'历经多夜、出家已久的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'广为人知、有名声、为在家众与出家众所熟知,拥有众多随从的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'获得衣服、饮食、住所、医药等必需品的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'多闻、持法、积聚所闻的长老比丘',人们就追随他的见解。比丘们,这就是具足五法的长老比丘,会导致众人的不利,众人的不乐,众多人的无益,不利,痛苦,天神与人类的痛苦。


"比丘们,具足五法的长老比丘,会导致众人的利益,众人的安乐,众多人的福祉,利益,快乐,天神与人类的快乐。


"哪五法?他是长老,经历多夜,出家已久;他广为人知,有名声,为在家众与出家众所熟知,拥有众多随从;他获得衣服、饮食、住所、医药等必需品;他多闻,持法,积聚所闻,那些法从初善、中善到最后也善,具足义理和文句,宣说完全圆满清净的梵行,他对这些法多闻、忆持、口诵熟练、内心思维、以见识善于洞察;他持正见,见解不颠倒,使许多人离开非正法,安立于正法。因为他是'历经多夜、出家已久的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'广为人知、有名声、为在家众与出家众所熟知,拥有众多随从的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'获得衣服、饮食、住所、医药等必需品的长老比丘',人们就追随他的见解;因为他是'多闻、持法、积聚所闻的长老比丘',人们就追随他的见解。比丘们,这就是具足五法的长老比丘,会导致众人的利益,众人的安乐,众多人的福祉,利益,快乐,天神与人类的快乐。"第八经。


89 第一学习经


"比丘们,这五法会导致有学比丘的退步。哪五法?喜爱工作,喜爱闲谈,喜爱睡眠,喜爱社交,不观察如何解脱的心。比丘们,这五法会导致有学比丘的退步。


"比丘们,这五法会导致有学比丘的不退步。哪五法?不喜爱工作,不喜爱闲谈,不喜爱睡眠,不喜爱社交,观察如何解脱的心。比丘们,这五法会导致有学比丘的不退步。"第九经。


90 第二学习经


"比丘们,这五法会导致有学比丘的退步。哪五法?在此,比丘们,有学比丘忙于众多事务,有许多职责,在任务中精通;他放弃独处,不修习内心的宁静。这是有学比丘退步的第一法。


"再者,比丘们,有学比丘花费整天时间在琐事上;他放弃独处,不修习内心的宁静。这是有学比丘退步的第二法。


"再者,比丘们,有学比丘与在家人和出家人过分交往,以不适合的方式与俗人交往;他放弃独处,不修习内心的宁静。这是有学比丘退步的第三法。


"再者,比丘们,有学比丘在不适当的时间进入村庄,过晚返回;他放弃独处,不修习内心的宁静。这是有学比丘退步的第四法。


"再者,比丘们,有关那些能够削减烦恼、有助于开启心灵的话题,如少欲知足、远离、不交际、精进、戒律、禅定、智慧、解脱、解脱知见等话题,有学比丘不容易获得,不能轻松获得,不能毫不费力地获得;他放弃独处,不修习内心的宁静。这是有学比丘退步的第五法。比丘们,这五法会导致有学比丘的退步。


"比丘们,这五法会导致有学比丘的不退步。哪五法?在此,比丘们,有学比丘不忙于众多事务,没有许多职责,但在任务中精通;他不放弃独处,修习内心的宁静。这是有学比丘不退步的第一法。


"再者,比丘们,有学比丘不花费整天时间在琐事上;他不放弃独处,修习内心的宁静。这是有学比丘不退步的第二法。


"再者,比丘们,有学比丘不与在家人和出家人过分交往,不以不适合的方式与俗人交往;他不放弃独处,修习内心的宁静。这是有学比丘不退步的第三法。


"再者,比丘们,有学比丘不在不适当的时间进入村庄,不过晚返回;他不放弃独处,修习内心的宁静。这是有学比丘不退步的第四法。


"再者,比丘们,有关那些能够削减烦恼、有助于开启心灵的话题,如少欲知足、远离、不交际、精进、戒律、禅定、智慧、解脱、解脱知见等话题,有学比丘容易获得,能轻松获得,能毫不费力地获得;他不放弃独处,修习内心的宁静。这是有学比丘不退步的第五法。比丘们,这五法会导致有学比丘的不退步。"第十经。


长老品第四。


其摘要:

贪著者、离贪者、欺诳者、无信者、不堪忍者、

辩才、戒行、长老、有学者,后二者。


巴利语原版经文


AN.5.88/ 8. Therasuttaṃ

   88. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujana-ahitāya paṭipanno hoti bahujana-asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

   “Katamehi pañcahi? Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṃ bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā appaṭividdhā; micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, so bahujanaṃ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṃ bahujanaparivāro itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṃ itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujana-ahitāya paṭipanno hoti bahujana-asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

   “Katamehi pañcahi? Thero hoti rattaññū cirapabbajito; ñāto hoti yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṃ bahujanaparivāro; lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano, so bahujanaṃ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññū cirapabbajito itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, ñāto thero bhikkhu yasassī sagahaṭṭhapabbajitānaṃ bahujanaparivāro itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-ppaccayabhesajjaparikkhārānaṃ itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayo itipissa diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. Aṭṭhamaṃ.


AN.5.89/ 9. Paṭhamasekhasuttaṃ

   89. “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhati– ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

   “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati– ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī”ti. Navamaṃ.


AN.5.90/ 10. Dutiyasekhasuttaṃ

   90. “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu bahukicco hoti bahukaraṇīyo viyatto kiṃkaraṇīyesu; riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu appamattakena kammena divasaṃ atināmeti; riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu saṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṃsaggena; riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu akālena gāmaṃ pavisati, atidivā paṭikkamati; riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu yāyaṃ kathā ābhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṃ– appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na akasiralābhī; riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

   “Pañcime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo viyatto kiṃkaraṇīyesu; na riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu na appamattakena kammena divasaṃ atināmeti; na riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu asaṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṃsaggena; na riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu na atikālena gāmaṃ pavisati, nātidivā paṭikkamati; na riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, sekho bhikkhu yāyaṃ kathā ābhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṃ– appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; na riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī”ti. Dasamaṃ.

  Theravaggo catuttho.

   Tassuddānaṃ–

   Rajanīyo vītarāgo, kuhakāssaddha-akkhamā;

   Paṭisambhidā ca sīlena, thero sekhā pare duveti.


“第一千三百六十一章 长老经,第一学习经,第二学习经 增支部5集88经到90经” 的相关文章

第十八章 要与善友、善人、善的群体在一起

相应部3相应18经/善友经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王,来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,波斯匿王对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,心中生起了这样的念想:世尊您曾经说过,要与善的团体、善的朋友、善的伴侣、善人在一起,不要与恶的团体、恶的朋友、恶的伴侣、恶人在一起...

第二十一章 世间有四种人

3.第三品相应部3相应21经/人经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,世间有四种人,是那四种人呢?就是从黑暗走到黑暗的人,从黑暗走到光明的人,从光明走到黑暗的人,从光明走到光明的人。”大王,什么是从黑暗走到黑暗的...

第三十章 如何做到真正的不害?

相应部7相应5经/无害经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,不害婆罗门来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,不害婆罗门对佛陀说:“世尊,我的名字叫做不害,请您为我说法。”佛陀说:“婆罗门,你的名字叫不害,什么才是名副其实的不害呢?也就是身体行为做善事,口说善言,内心生起善念,不伤害别人这才是真...

第三十二章 清净是循序渐进修行出来的

相应部7相应7经/概要经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,清净婆罗门来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐好。清净婆罗门对佛陀说:“世尊,世间所有的婆罗门修行人都不清净,即便他们受持戒律,修习各种苦行。这个世间只有智慧和身口意修行都圆满的人才是最清净的人,也就是说只有那些受持戒律,由此让内心清净...

第五十一章 世间有四种食物

2.食品相应部12相应11经/食经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,有四种食物让世间的人或众生生存下去,是哪四种食物呢?第一种是或粗、或细能够填饱肚子的物质食物。第二种是感知外界事物事情存在与否的认识、判断、分别能力,这种能力...

第五十五章 烦恼和痛苦是真实存在的吗?

相应部12相应17经/裸行者迦叶经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,有一天,佛陀在中午前,穿上法衣,拿着饭钵,到王舍城里挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食。有一个裸体修行人迦叶看到佛陀在远处化缘,就走近佛陀,他与佛陀互相问候后,站在一边,裸体修行人迦叶对佛陀说:“...