121 执取经

舍卫城因缘。"诸比丘，我将为你们讲解可执取法和执取。请谛听。诸比丘，什么是可执取法，什么是执取？诸比丘，色是可执取法，对它的欲贪是执取。受...（中略）...想...行...识是可执取法，对它的欲贪是执取。诸比丘，这些称为可执取法，这是执取。"

122 持戒经

一时，尊者舍利弗和尊者大拘絺罗住在波罗奈城鹿野苑仙人住处。傍晚时分，大拘絺罗尊者从独处禅修中起来，前往舍利弗尊者所在处...（中略）...说道："贤友舍利弗，持戒比丘应当如理作意哪些法？"

"贤友拘絺罗，持戒比丘应当如理作意五取蕴为无常、苦、病、疮、箭、灾、疾、外、破坏、空、无我。哪五种？即色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。贤友拘絺罗，持戒比丘应当如理作意这五取蕴为无常、苦、病、疮、箭、灾、疾、外、破坏、空、无我。贤友，确有可能，持戒比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得入流果。"

"贤友舍利弗，已入流的比丘应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，已入流的比丘也应当如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我。贤友，确有可能，已入流的比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得一来果。"

"贤友舍利弗，已一来的比丘应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，已一来的比丘也应当如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我。贤友，确有可能，已一来的比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得不还果。"

"贤友舍利弗，已不还的比丘应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，已不还的比丘也应当如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我。贤友，确有可能，已不还的比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得阿罗汉果。"

"贤友舍利弗，阿罗汉应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，阿罗汉也应当如理作意这五取蕴为无常、苦、病、疮、箭、灾、疾、外、破坏、空、无我。贤友，阿罗汉没有更高的应做之事，也无需增益已完成的事。然而，这些法若被修习、多修，则导向现法乐住和正念正知。"

123 多闻经

一时，尊者舍利弗和尊者大拘絺罗住在波罗奈城鹿野苑仙人住处。傍晚时分，大拘絺罗尊者从独处禅修中起来，前往舍利弗尊者所在处...（中略）...说道：

"贤友舍利弗，多闻比丘应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，多闻比丘应当如理作意五取蕴为无常...（中略）...无我。哪五种？即色取蕴...（中略）...识取蕴。贤友拘絺罗，多闻比丘应当如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我。贤友，确有可能，多闻比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得入流果。"

"贤友舍利弗，已入流的比丘应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，已入流的比丘也应当如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我。贤友，确有可能，已入流的比丘如理作意这五取蕴为无常...（中略）...无我时，证得一来果...（中略）...不还果...（中略）...阿罗汉果。"

"贤友舍利弗，阿罗汉应当如理作意哪些法？""贤友拘絺罗，阿罗汉也应当如理作意这五取蕴为无常、苦、病、疮、箭、灾、疾、外、破坏、空、无我。贤友，阿罗汉没有更高的应做之事，也无需增益已完成的事。然而，这些法若被修习、多修，则导向现法乐住和正念正知。"

124 迦波经

舍卫城因缘。那时，迦波尊者走到世尊那里...（中略）...坐在一旁后，迦波尊者对世尊说："尊者，如何知道、如何见，对此有识身和一切外相，没有我执、我所执、我慢随眠？"

"迦波，无论什么色，过去、未来、现在，内或外，粗或细，劣或胜，远或近，对一切色，以正慧如实见到'这不是我的，我不是这个，这不是我的自我'。无论什么受...（中略）...想...行...识，过去、未来、现在，内或外，粗或细，劣或胜，远或近，对一切识，以正慧如实见到'这不是我的，我不是这个，这不是我的自我'。迦波，这样知道、这样见时，对此有识身和一切外相，没有我执、我所执、我慢随眠。"

125 第二迦波经

舍卫城因缘。坐在一旁后，迦波尊者对世尊说："尊者，如何知道、如何见，对此有识身和一切外相，心离开我执、我所执、我慢，超越分别，寂静，善解脱？"

"迦波，无论什么色，过去、未来、现在...（中略）...对一切色，以正慧如实见到'这不是我的，我不是这个，这不是我的自我'，因无执取而解脱。无论什么受...想...行...识，过去、未来、现在，内或外，粗或细，劣或胜，远或近，对一切识，以正慧如实见到'这不是我的，我不是这个，这不是我的自我'，因无执取而解脱。迦波，这样知道、这样见时，对此有识身和一切外相，心离开我执、我所执、我慢，超越分别，寂静，善解脱。"

第十二章 法师品 结束。

其摄颂为：

无明、明二篇，法师二篇，结缚，二种遍问，

结缚，执取，戒，多闻，及二迦波。

巴利语原版经文

121/(9). Upādāniyasuttaṃ

　　 121. Sāvatthinidānaṃ. “Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamaṃ upādānaṃ? Rūpaṃ, bhikkhave, upādāniyo dhammo, yo tattha chandarāgo, taṃ tattha upādānaṃ. Vedanā …pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ upādāniyo dhammo; yo tattha chandarāgo, taṃ tattha upādānaṃ. Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṃ upādānan”ti. Navamaṃ.

122/(10). Sīlavantasuttaṃ

　　 122. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami …pe… etadavoca– “sīlavatāvuso, sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā”ti? “Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sīlavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Sakadāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sakadāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sakadāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Anāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Anāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ anāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto arahattaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi kho, āvuso koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṃ katassa vā paticayo api ca ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārā ceva saṃvattanti satisampajaññā cā”ti. Dasamaṃ.

123/(11). Sutavantasuttaṃ

　　 123. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… etadavoca–

　　 “Sutavatāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sutavatāvuso koṭṭhika, bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Sutavatāvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati– yaṃ sutavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Sotāpannenapi kho āvuso koṭṭhika bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato …pe… anattato yoniso manasi kātabbā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati– yaṃ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato …pe… anattato yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṃ …pe… anāgāmiphalaṃ …pe… arahattaphalaṃ sacchikareyyā”ti.

　　 “Arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “Arahatāpi khvāvuso, koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. Natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo; api ca kho ime dhammā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṃvattanti satisampajaññā cā”ti. Ekādasamaṃ.

124/(12). Kappasuttaṃ

　　 124. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā kappo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kappo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti?

　　 “Yaṃ kiñci, kappa, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, kappa, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Dvādasamaṃ.

125/(13). Dutiyakappasuttaṃ

　　 125. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kappo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti?

　　 “Yaṃ kiñci, kappa, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ …pe… sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṃ kho, kappa, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti. Terasamaṃ.

　　 Dhammakathikavaggo dvādasamo.

　　 Tassuddānaṃ–

　　 Avijjā vijjā dve kathikā, bandhanā paripucchitā duve;

　　 Saṃyojanaṃ upādānaṃ, sīlaṃ sutavā dve ca kappenāti.