相应部22相应63经到65经 执取经,思量经,欢喜经
第7品 阿罗汉品
第63经 执取经
如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,有一位比丘来到世尊处。来到后,向世尊礼敬,然后坐在一旁。坐在一旁的那位比丘对世尊如是说:"世尊,请为我简要说法,我听闻世尊之法后,愿独处、不放逸、精进、专心修行。"
世尊说:"比丘,执取者为魔所缚;不执取者,从魔解脱。"
比丘回答:"已知晓,世尊!已知晓,善逝!"
世尊问:"比丘,你如何理解我简要所说的详细含义?"
比丘答:"世尊,执取色者为魔所缚,不执取者,从魔解脱。执取受者为魔所缚,不执取者,从魔解脱。执取想...执取行、识者为魔所缚,不执取者,从魔解脱。这就是我对世尊简要说法的详细理解。"
世尊赞叹:"善哉!善哉!比丘,你很好地理解了我简要说法的详细含义。确实,执取色者为魔所缚,不执取者,从魔解脱。执取受...想...行...识者为魔所缚,不执取者,从魔解脱。这就是我简要说法应当理解的详细含义。"
之后,那位比丘欢喜随喜世尊所说,从座而起,礼敬世尊,右绕而去。那位比丘独处、不放逸、精进、专心而住,不久即证得善男子正当出家所求的无上梵行究竟。他现法自知:"生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。"这位比丘成为阿罗汉之一。第一。
第64经 思量经
[发生于]舍卫城。那时,有一位比丘...乃至...坐在一旁的那位比丘对世尊说:"世尊,请为我简要说法...乃至...愿精进、专心修行。"
世尊说:"比丘,思量者为魔所缚;不思量者,从魔解脱。"
比丘回答:"已知晓,世尊!已知晓,善逝!"
世尊问:"比丘,你如何理解我简要所说的详细含义?"
比丘答:"世尊,思量色者为魔所缚,不思量者,从魔解脱。思量受...想...行...识者为魔所缚,不思量者,从魔解脱。这就是我对世尊简要说法的详细理解。"
世尊赞叹:"善哉!善哉!比丘,你很好地理解了我简要说法的详细含义。确实,思量色者为魔所缚,不思量者,从魔解脱。思量受...想...行...识者为魔所缚,不思量者,从魔解脱。这就是我简要说法应当理解的详细含义。"...乃至...这位比丘成为阿罗汉之一。第二。
第65经 欢喜经
[发生于]舍卫城。那时,有一位比丘...乃至...坐在一旁的那位比丘对世尊说:"世尊,请为我简要...乃至...专心修行。"
世尊说:"比丘,欢喜者为魔所缚;不欢喜者,从魔解脱。"
比丘回答:"已知晓,世尊!已知晓,善逝!"
世尊问:"比丘,你如何理解我简要所说的详细含义?"
比丘答:"世尊,欢喜色者为魔所缚,不欢喜者,从魔解脱。欢喜受...想...行...识者为魔所缚,不欢喜者,从魔解脱。这就是我对世尊简要说法的详细理解。"
世尊赞叹:"善哉!善哉!比丘,你很好地理解了我简要说法的详细含义。确实,欢喜色者为魔所缚,不欢喜者,从魔解脱。欢喜受...想...行识者为魔所缚,不欢喜者,从魔解脱。这就是我简要说法应当理解的详细含义。"...乃至...这位比丘成为阿罗汉之一。第三。
巴利语原版经文
7. Arahantavaggo
SN.22.63/(1). Upādiyamānasuttaṃ
63. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Upādiyamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā”ti.
“Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī”ti? “Rūpaṃ kho, bhante, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Saññaṃ… saṅkhāre viññāṇaṃ upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī”ti.
“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho, bhikkhu, upādiyamāno baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ upādiyamāno baddho mārassa anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Paṭhamaṃ.
SN.22.64/(2). Maññamānasuttaṃ
64. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Maññamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā”ti.
“Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī”ti? “Rūpaṃ kho, bhante, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī”ti.
“Sādhu sādhu bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho, bhikkhu, maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ maññamāno baddho mārassa; amaññamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Dutiyaṃ.
SN.22.65/(3). Abhinandamānasuttaṃ
65. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena …pe… pahitatto vihareyyan”ti. “Abhinandamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato”ti. “Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā”ti.
“Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī”ti? “Rūpaṃ kho, bhante, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī”ti.
“Sādhu sādhu, bhikkhu! Sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho, bhikkhu, abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre viññāṇaṃ abhinandamāno baddho mārassa; anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa kho, bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. Tatiyaṃ.