相应部22相应61经到62经 燃烧经,语言之道经
61 燃烧经
在舍卫城所说。
佛陀说:"比丘们,色是燃烧的,受是燃烧的,想是燃烧的,行是燃烧的,识是燃烧的。比丘们,多闻圣弟子见到这样的情况,就会厌离色,也会厌离受,也会厌离想,也会厌离行,也会厌离识。由于厌离而离欲,由于离欲而解脱。当解脱时,即生起'已解脱'的智慧。他清楚地了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"
这是第九经。
62 语言之道经
在舍卫城所说。
佛陀说:"比丘们,有这三种语言之道、称呼之道、施设之道,它们从未混淆,过去未曾混淆,现在不混淆,将来也不会混淆,不为有智的沙门、婆罗门所诃责。是哪三种?
比丘们,对于已灭、已变异的过去之色,称它为'曾有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'将来有'。
对于已灭、已变异的过去之受,称它为'曾有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'将来有'。
对于已灭、已变异的过去之想...对于已灭、已变异的过去诸行,称它们为'曾有',这是它们的称呼,这是它们的名称,这是它们的施设;不说它们'现在有',也不说它们'将来有'。
对于已灭、已变异的过去之识,称它为'曾有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'将来有'。
比丘们,对于未生、未显现的未来之色,称它为'将有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'曾有'。
对于未生、未显现的未来之受,称它为'将有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'曾有'。
对于未生、未显现的未来之想...对于未生、未显现的未来诸行,称它们为'将有',这是它们的称呼,这是它们的名称,这是它们的施设;不说它们'现在有',也不说它们'曾有'。
对于未生、未显现的未来之识,称它为'将有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'现在有',也不说它'曾有'。
比丘们,对于已生、已显现的现在之色,称它为'现在有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'曾有',也不说它'将有'。
对于已生、已显现的现在之受,称它为'现在有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'曾有',也不说它'将有'。
对于已生、已显现的现在之想...对于已生、已显现的现在诸行,称它们为'现在有',这是它们的称呼,这是它们的名称,这是它们的施设;不说它们'曾有',也不说它们'将有'。
对于已生、已显现的现在之识,称它为'现在有',这是它的称呼,这是它的名称,这是它的施设;不说它'曾有',也不说它'将有'。
比丘们,这就是三种语言之道、称呼之道、施设之道,它们从未混淆,过去未曾混淆,现在不混淆,将来也不会混淆,不为有智的沙门、婆罗门所诃责。比丘们,即使是那些优迦罗人、跋娑婆若人,他们是无因论者、无作论者、断灭论者,他们也认为这三种语言之道、称呼之道、施设之道是不应诽谤、不应反对的。为什么?因为他们害怕招致诽谤、责难、反驳和非难。"
这是第六品,名为"趣向品"。
其摄颂为:
趣向、种子、自说、
取着、轮转、七处、
正觉、摩诃利、燃烧、
以语言之道终。
巴利语原版经文
SN.22.61/(9). Ādittasuttaṃ
61. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, ādittaṃ, vedanā ādittā, saññā ādittā, saṅkhārā ādittā, viññāṇaṃ ādittaṃ. Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi… viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Navamaṃ.
SN.22.62/(10). Niruttipathasuttaṃ
62. Sāvatthinidānaṃ. “Tayome, bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame tayo? Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahosī’ti tassā saṅkhā, ‘ahosī’ti tassā samaññā, ‘ahosī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahesun’ti tesaṃ saṅkhā, ‘ahesun’ti tesaṃ samaññā, ‘ahesun’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṃ saṅkhā ‘bhavissantī’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yā vedanā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissatī’ti tassā saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassā samaññā, ‘bhavissatī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ samaññā, ‘bhavissantī’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṃ saṅkhā ‘ahesun’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’”ti.
“Yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā vedanā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tassā saṅkhā, ‘atthī’ti tassā samaññā, ‘atthī’ti tassā paññatti; na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Yā saññā… ye saṅkhārā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tesaṃ saṅkhā, ‘atthī’ti tesaṃ samaññā, ‘atthī’ti tesaṃ paññatti; na tesaṃ saṅkhā ‘ahesun’ti, na tesaṃ saṅkhā, ‘bhavissantī’”ti.
“Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’”ti.
“Ime kho, bhikkhave, tayo niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi Yepi te, bhikkhave, ahesuṃ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ amaññiṃsu. Taṃ kissa hetu? Nindāghaṭṭanabyārosa-upārambhabhayā”ti.
Upayavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ–
Upayo bījaṃ udānaṃ, upādānaparivattaṃ;
Sattaṭṭhānañca sambuddho, pañcamahāli ādittā.
Vaggo niruttipathena cāti.