第一千三百三十一章 索那迦耶那经,第一学处经 增支部4集234经到235经
234 索那迦耶那经
那时,西卡·目犍连婆罗门来到世尊处。来到后,与世尊互相问候。寒暄完毕后,坐在一旁。坐下后,西卡·目犍连婆罗门对世尊说:
"尊者乔达摩,前些时日,索那迦耶那青年来见我,对我说:'沙门乔达摩主张断绝一切业,而主张断绝一切业就是在说世界的断灭。尊者,这个世界是以业为真实,以业为基础的。'"
"婆罗门,我甚至不记得见过索那迦耶那青年,更何况有这样的谈话!婆罗门,我以自己的证悟宣说了四种业。是哪四种?婆罗门,有黑业招致黑报;有白业招致白报;有黑白业招致黑白报;有非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息。
什么是黑业招致黑报?婆罗门,这里有人造作有害的身行、有害的语行、有害的意行。他造作了这些有害的行为后,会转生到充满伤害的世界。在那里,他会经历有害的触受,感受纯粹的痛苦,就像地狱众生一样。这就叫做黑业招致黑报。
什么是白业招致白报?婆罗门,这里有人造作无害的身行、无害的语行、无害的意行。他造作了这些无害的行为后,会转生到无害的世界。在那里,他会经历无害的触受,感受纯粹的快乐,就像遍净天的天人一样。这就叫做白业招致白报。
什么是黑白业招致黑白报?婆罗门,这里有人造作既有害又无害的身行、既有害又无害的语行、既有害又无害的意行。他造作了这些既有害又无害的行为后,会转生到既有害又无害的世界。在那里,他会经历既有害又无害的触受,感受苦乐交织的感受,就像人类、某些天人和某些堕落众生一样。这就叫做黑白业招致黑白报。
什么是非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息?婆罗门,为了断除那黑业黑报而生起的意志,为了断除那白业白报而生起的意志,为了断除那黑白业黑白报而生起的意志——这就叫做非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息。婆罗门,这就是我以自己的证悟所宣说的四种业。"
235 第一学处经
"比丘们,我以自己的证悟宣说了四种业。是哪四种?比丘们,有黑业招致黑报;有白业招致白报;有黑白业招致黑白报;有非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息。
什么是黑业招致黑报?比丘们,这里有人杀生、偷盗、邪淫、妄语、饮酒。这就叫做黑业招致黑报。
什么是白业招致白报?比丘们,这里有人远离杀生、远离偷盗、远离邪淫、远离妄语、远离饮酒。这就叫做白业招致白报。
什么是黑白业招致黑白报?比丘们,这里有人造作既有害又无害的身行......(中略)这就叫做黑白业招致黑白报。
什么是非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息?比丘们,为了断除那黑业黑报......(中略)这就叫做非黑非白业招致非黑非白报,导向业的止息。比丘们,这就是我以自己的证悟所宣说的四种业。"
巴利语原版经文
AN.4.234/ 3. Soṇakāyanasuttaṃ
234. Atha kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –
“Purimāni, bho gotama, divasāni purimatarāni soṇakāyano māṇavo yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca– ‘samaṇo gotamo sabbakammānaṃ akiriyaṃ paññapeti, sabbakammānaṃ kho pana akiriyaṃ paññapento ucchedaṃ āha lokassa– kammasaccāyaṃ, bho, loko kammasamārambhaṭṭhāyī’”ti.
“Dassanampi kho ahaṃ, brāhmaṇa, soṇakāyanassa māṇavassa nābhijānāmi; kuto panevarūpo kathāsallāpo! Cattārimāni, brāhmaṇa, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthi, brāhmaṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthi, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthi brāhmaṇa, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.
“Katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā. Idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
“Katamañca brāhmaṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? Idha, brāhmaṇa, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
“Katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
“Katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Tatra, brāhmaṇa, yamidaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā– idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Imāni kho, brāhmaṇa, cattāri kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Tatiyaṃ.
AN.4.235/ 4. Paṭhamasikkhāpadasuttaṃ
235. “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthi, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthi, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ atthi, bhikkhave, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
“Katamañca, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
“Katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti …pe… idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
“Katamañca, bhikkhave, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ …pe… idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ akaṇha-asukkaṃ akaṇha-asukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. Catutthaṃ.