相应部22相应58经到60经 正等觉者经,无我相经,摩诃利经

第58经 正等觉者经


[地点]在舍卫城。


世尊说:"比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者因为对色厌离、离贪、灭尽、不执取而解脱,所以称为正等觉者。比丘们,慧解脱的比丘也因为对色厌离、离贪、灭尽、不执取而解脱,所以称为慧解脱者。


如来、阿罗汉、正等觉者因为对受厌离、离贪、灭尽、不执取而解脱,所以称为正等觉者。比丘们,慧解脱的比丘也因为对受厌离...乃至...所以称为慧解脱者。


如来、阿罗汉、正等觉者因为对想...对行...对识厌离、离贪、灭尽、不执取而解脱,所以称为正等觉者。比丘们,慧解脱的比丘也因为对识厌离、离贪、灭尽、不执取而解脱,所以称为慧解脱者。


比丘们,那么如来、阿罗汉、正等觉者与慧解脱比丘有什么区别、什么殊胜之处、什么差异呢?"


[比丘们回答]:"世尊,我们的法以世尊为根本,以世尊为导师,以世尊为依止。善哉,请世尊开示此义,我们听闻后当受持。"


[世尊说]:"那么比丘们,谛听,善思念之,我将说法。"

"是的,世尊。"比丘们回答世尊。世尊如是说:


"比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者是未生道的开创者,未显道的显示者,未说道的宣说者,知道者,明道者,善巧道者。而现在的弟子们随道而行,后来随学。比丘们,这就是如来、阿罗汉、正等觉者与慧解脱比丘的区别、殊胜之处、差异。"


第59经 无我相经


一时,世尊住在波罗奈城仙人落处的鹿野苑。在那里,世尊对五比丘说:"比丘们。"

"大德。"那些比丘回答世尊。世尊如是说:


"比丘们,色是无我。比丘们,如果色是我,则此色不应导致病苦,于色应得如意:'愿我的色如是,愿我的色不如是'。然而比丘们,因为色是无我,所以色导致病苦,于色不得如意:'愿我的色如是,愿我的色不如是'。"


"受是无我。比丘们,如果受是我,则此受不应导致病苦,于受应得如意:'愿我的受如是,愿我的受不如是'。然而比丘们,因为受是无我,所以受导致病苦,于受不得如意:'愿我的受如是,愿我的受不如是'。"


"想是无我...乃至...行是无我。比丘们,如果行是我,则此行不应导致病苦,于行应得如意:'愿我的行如是,愿我的行不如是'。然而比丘们,因为行是无我,所以行导致病苦,于行不得如意:'愿我的行如是,愿我的行不如是'。"


"识是无我。比丘们,如果识是我,则此识不应导致病苦,于识应得如意:'愿我的识如是,愿我的识不如是'。然而比丘们,因为识是无我,所以识导致病苦,于识不得如意:'愿我的识如是,愿我的识不如是'。"


[世尊问]:"比丘们,你们认为如何,色是常还是无常?"

"是无常,世尊。"

"若是无常者,是苦还是乐?"

"是苦,世尊。"

"若是无常、苦、变易之法,是否适合认为:'这是我的,这是我,这是我的我'?"

"确实不适合,世尊。"


"受...想...行...识是常还是无常?"

"是无常,世尊。"

"若是无常者,是苦还是乐?"

"是苦,世尊。"

"若是无常、苦、变易之法,是否适合认为:'这是我的,这是我,这是我的我'?"

"确实不适合,世尊。"


"因此,比丘们,凡是过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近的任何色,都应以正慧如实见:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。任何过去、未来、现在,内或外...乃至...远或近的受,都应以正慧如实见:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。"


"任何想...乃至...任何行,都应以正慧如实见:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。"


"任何过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近的识,都应以正慧如实见:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。"


"如是见者,比丘们,多闻圣弟子于色厌离,于受厌离,于想厌离,于行厌离,于识厌离。厌离则离贪;由离贪而解脱;解脱则有解脱智:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有'。"


世尊如是说已。五比丘满意欢喜于世尊之所说。


当此解说被宣说时,五比丘的心因无执取而从诸漏中解脱。


第60经 摩诃利经


如是我闻。一时,世尊住在毗舍离城大林重阁讲堂。那时,离车族的摩诃利来到世尊处...乃至...坐在一旁后,摩诃利离车对世尊说:


"大德,富兰那迦叶如是说:'众生污染无因无缘;众生无因无缘而污染。众生清净无因无缘;众生无因无缘而清净。'在此,世尊如何说?"


[世尊答]:"摩诃利,众生污染有因有缘;众生有因有缘而污染。众生清净有因有缘;众生有因有缘而清净。"


[摩诃利问]:"大德,什么是因,什么是缘,使众生污染?如何有因有缘而众生污染?"


[世尊答]:"摩诃利,如果色完全是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,众生就不会贪著于色。摩诃利,正因为色是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,所以众生贪著于色;因贪著而结缚;因结缚而污染。摩诃利,这就是因,这就是缘,使众生污染。如是有因有缘而众生污染。"


"摩诃利,如果受完全是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,众生就不会贪著于受。摩诃利,正因为受是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,所以众生贪著于受;因贪著而结缚;因结缚而污染。摩诃利,这也是因,这是缘,使众生污染。如是有因有缘而众生污染。"


"摩诃利,如果想...乃至...如果行完全是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,众生就不会贪著于行。摩诃利,正因为行是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,所以众生贪著于行;因贪著而结缚;因结缚而污染。摩诃利,这也是因,这是缘,使众生污染。如是有因有缘而众生污染。"


"摩诃利,如果识完全是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,众生就不会贪著于识。摩诃利,正因为识是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,所以众生贪著于识;因贪著而结缚;因结缚而污染。摩诃利,这也是因,这是缘,使众生污染。如是有因有缘而众生污染。"


[摩诃利问]:"大德,什么是因,什么是缘,使众生清净?如何有因有缘而众生清净?"


[世尊答]:"摩诃利,如果色完全是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,众生就不会厌离于色。摩诃利,正因为色是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,所以众生厌离于色;因厌离而离贪;因离贪而清净。摩诃利,这就是因,这就是缘,使众生清净。如是有因有缘而众生清净。"


"摩诃利,如果受完全是乐...乃至...如果想...乃至...如果行完全是乐...乃至...如果识完全是乐,随乐而行,为乐所覆,不为苦所覆,众生就不会厌离于识。摩诃利,正因为识是苦,随苦而行,为苦所覆,不为乐所覆,所以众生厌离于识;因厌离而离贪;因离贪而清净。摩诃利,这就是因,这就是缘,使众生清净。如是有因有缘而众生清净。"


巴利语原版经文


SN.22.58/(6). Sammāsambuddhasuttaṃ

   58. Sāvatthinidānaṃ. “Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

   “Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto vedanāya nibbidā …pe… paññāvimuttoti vuccati.

   “Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

   “Tatra kho, bhikkhave, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti? “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū, maggavidū, maggakovido; maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti. Chaṭṭhaṃ.


SN.22.59/(7). Anattalakkhaṇasuttaṃ

   59. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Rūpaṃ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe– ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati rūpe– ‘evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’”ti.

   “Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca vedanāya– ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattati na ca labbhati vedanāya– ‘evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’”ti.

   “Saññā anattā …pe… saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissaṃsu, nayidaṃ saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ, labbhetha ca saṅkhāresu– ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu– ‘evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesun’”ti.

   “Viññāṇaṃ anattā. Viññāṇañca hidaṃ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe– ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati, na ca labbhati viññāṇe– ‘evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’”ti.

   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.

   “Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā …pe… yā dūre santike vā, sabbā vedanā– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

   “Yā kāci saññā …pe… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā …pe… ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

   “Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

   “Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

   Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ .

   Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. Sattamaṃ.


SN.22.60/(8). Mahālisuttaṃ

   60. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho mahāli licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṃ etadavoca–

   “Pūraṇo, bhante, kassapo evamāha– ‘natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhantī’ti. Idha, bhagavā kimāhā”ti?

   “Atthi, mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti. Atthi, mahāli, hetu, atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti.

   “Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; kathaṃ sahetū sappaccayā sattā saṃkilissantī”ti?

   “Rūpañca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, tasmā sattā rūpasmiṃ sārajjanti; sārāgā saṃyujjanti; saṃyogā saṃkilissanti. Ayaṃ kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; evaṃ sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti.

   “Vedanā ca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā vedanāya sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, vedanā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vedanāya sārajjanti; sārāgā saṃyujjanti; saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti.

   “Saññā ca hidaṃ, mahāli …pe… saṅkhārā ca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhā abhavissaṃsu dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā saṅkhāresu sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, saṅkhārā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā saṅkhāresu sārajjanti; sārāgā saṃyujjanti; saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti.

   “Viññāṇañca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho mahāli, viññāṇaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, tasmā sattā viññāṇasmiṃ sārajjanti; sārāgā saṃyujjanti; saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho, mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Evampi sahetū sappaccayā sattā saṃkilissantī”ti.

   “Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṃ visuddhiyā; kathaṃ sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti? “Rūpañca hidaṃ, mahāli, ekantasukhaṃ abhavissa sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, tasmā sattā rūpasmiṃ nibbindanti; nibbindaṃ virajjanti; virāgā visujjhanti. Ayaṃ kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo, sattānaṃ visuddhiyā. Evaṃ sahetū sappaccayā sattā visujjhanti”.

   “Vedanā ca hidaṃ, mahāli, ekantasukhā abhavissa …pe… saññā ca hidaṃ, mahāli …pe… saṅkhārā ca hidaṃ, mahāli, ekantasukhā abhavissaṃsu …pe… viññāṇañca hidaṃ, mahāli, ekantasukhaṃ abhavissa sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, viññāṇaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, tasmā sattā viññāṇasmiṃ nibbindanti; nibbindaṃ virajjanti; virāgā visujjhanti. Ayaṃ kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo, sattānaṃ visuddhiyā Evampi sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. Aṭṭhamaṃ.


返回列表

上一篇:相应部22相应57经 七处善巧经

没有最新的文章了...

“相应部22相应58经到60经 正等觉者经,无我相经,摩诃利经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应2经 解脱经

相应部1相应2经/解脱经(诸天相应/有偈篇/祇夜)(发生地)在舍卫城。在深夜,有一位容貌美丽的天神来到祇树给孤独园。她的光芒照亮了整个园林。这位天神来到世尊面前,向他致敬,然后站在一旁。站好后,天神对世尊说:天神:"尊者,您知道众生如何获得解脱、自由和独处吗?"世尊:"...

相应3经 生命短暂经

相应部1相应3经/被带走经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:在舍卫城。那位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:天神:"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。看到死亡的恐怖,应当行善以获得快乐。"世尊(回应):"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。...

相应部1相应8经 善忘经

相应部1相应8经/善忘经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是舍卫城的缘起。那位天神站在一旁,在世尊面前说了这首偈颂:"那些善忘正法的人,被他人的言论所引导;他们沉睡不醒,现在是他们觉醒的时候了。"世尊回答道:"那些不忘正法的人,不被他人的言论所引导;他们是正觉者,以正确的智慧...

相应部1相应9经 渴望名誉经

相应部1相应9经/渴望名誉经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:"渴望名誉者在此无法调伏,心不专注者无法获得智慧。独自住在林中却放逸懈怠,无法越过死亡领域到彼岸。"世尊回答道:"舍弃傲慢心志专一,内心清净处处解脱。...

相应部1相应12经 欢喜经

相应部1相应12经/欢喜经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是发生在舍卫城的事。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"有儿子的人因儿子而欢喜,有牛的人因牛而欢喜。人因执着而有欢喜,没有执着的人就不会欢喜。"世尊以偈颂回答:"有儿子的人因儿子而忧愁,有牛的...