相应部22相应56经 取蕴转经
[发生]在舍卫城。佛陀说:"比丘们,有五种取蕴。是哪五种?色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。比丘们,只要我还没有如实了知这五取蕴的四个方面,我就不能在这包含天神、魔罗、梵天、沙门、婆罗门、人天等众生的世界中,宣称已证得无上正等正觉。当我如实了知了这五取蕴的四个方面后,我才在这世界中宣称已证得无上正等正觉。"
"什么是四个方面?我了知色,了知色集,了知色灭,了知导向色灭的道路;我了知受...了知想...了知行...了知识,了知识集,了知识灭,了知导向识灭的道路。"
"比丘们,什么是色?四大种及四大种所造色,这就是色。食物生起则色生起;食物灭则色灭。八正道就是导向色灭的道路,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知色、色集、色灭及导向色灭的道路,为厌离、离欲、灭尽色而修行者,他们是善修行者。善修行者在此法律中得到确立。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知色、色集、色灭及导向色灭的道路,由于对色的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,他们是善解脱者。善解脱者是圆满者。圆满者的轮回已不可说。"
"比丘们,什么是受?有六种受:眼触所生受、耳触所生受、鼻触所生受、舌触所生受、身触所生受、意触所生受。这就是受。触生起则受生起;触灭则受灭。八正道就是导向受灭的道路,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知受、受集、受灭及导向受灭的道路,为厌离、离欲、灭尽受而修行者,他们是善修行者。善修行者在此法律中得到确立。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知受、受集、受灭及导向受灭的道路,由于对受的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,他们是善解脱者。善解脱者是圆满者。圆满者的轮回已不可说。"
"比丘们,什么是想?有六种想:色想、声想、香想、味想、触想、法想。这就是想。触生起则想生起;触灭则想灭。八正道就是导向想灭的道路,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。圆满者的轮回已不可说。"
"比丘们,什么是行?有六种思:色思、声思、香思、味思、触思、法思。这就是行。触生起则行生起;触灭则行灭。八正道就是导向行灭的道路,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知行、行集、行灭及导向行灭的道路,为厌离、离欲、灭尽行而修行者,他们是善修行者。善修行者在此法律中得到确立。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知行、行集、行灭及导向行灭的道路,由于对行的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,他们是善解脱者。善解脱者是圆满者。圆满者的轮回已不可说。"
"比丘们,什么是识?有六种识:眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识。这就是识。名色生起则识生起;名色灭则识灭。八正道就是导向识灭的道路,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知识、识集、识灭及导向识灭的道路,为厌离、离欲、灭尽识而修行者,他们是善修行者。善修行者在此法律中得到确立。"
"比丘们,任何沙门或婆罗门如此了知识、识集、识灭及导向识灭的道路,由于对识的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,他们是善解脱者。善解脱者是圆满者。圆满者的轮回已不可说。"
第四经终。
巴利语原版经文
SN.22.56/(4). Upādānaparipavattasuttaṃ
56. Sāvatthinidānaṃ “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Yāvakīvañcāhaṃ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṃ yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca khvāhaṃ, bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivaṭṭaṃ yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ athāhaṃ, bhikkhave, sadevake loke …pe… sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ”.
“Kathañca catuparivaṭṭaṃ? Rūpaṃ abbhaññāsiṃ, rūpasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, rūpanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ; vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.
“Katamañca, bhikkhave, rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, rūpaṃ. Āhārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya, evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya …pe… evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya, rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
“Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā – cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
“Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya …pe… evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
“Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā– rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā– rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṅkhāre abhiññāya, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṅkhāre abhiññāya, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya saṅkhārānaṃ nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
“Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā– cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṃ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyā”ti. Catutthaṃ.