相应部22相应47经到49经 观见经,蕴经,须那经
第47经 观见经
这是在舍卫城所说的。
"比丘们,任何沙门或婆罗门,当他们以各种方式观察自我时,他们都是在观察五取蕴或其中之一。是哪五种呢?在此,比丘们,未受教导的凡夫,不见圣者,不知圣法,未修习圣法,不见善人,不知善人法,未修习善人法:
将色视为我
或认为我拥有色
或认为色在我中
或认为我在色中
将受视为我,或认为我拥有受,或认为受在我中,或认为我在受中
将想视为我,或认为我拥有想,或认为想在我中,或认为我在想中
将行视为我,或认为我拥有行,或认为行在我中,或认为我在行中
将识视为我,或认为我拥有识,或认为识在我中,或认为我在识中"
"因这样的观察,'我是'的概念仍然存在。比丘们,当'我是'的概念存在时,五根就会出现——眼根、耳根、鼻根、舌根、身根。比丘们,有意、有法、有无明界。对于未受教导的凡夫,当被无明触所生的感受触及时,会生起:
'我是'的想法
'我是这个'的想法
'我将存在'的想法
'我将不存在'的想法
'我将有色'的想法
'我将无色'的想法
'我将有想'的想法
'我将无想'的想法
'我将非想非非想'的想法"
"比丘们,这五根仍然存在。但对于已受教导的圣弟子,无明被断除,明生起。由于无明的消失和明的生起,他不再有'我是'的想法,不再有'我是这个'的想法,不再有'我将存在'的想法,不再有'我将不存在'的想法,不再有'我将有色'的想法,不再有'我将无色'的想法,不再有'我将有想'的想法,不再有'我将无想'的想法,不再有'我将非想非非想'的想法。"
第48经 蕴经
这是在舍卫城所说的。
"比丘们,我将为你们说五蕴和五取蕴。请听。比丘们,什么是五蕴?
任何色,无论是:
过去、未来、现在
内在或外在
粗或细
劣或胜
远或近
这称为色蕴。
任何受...任何想...任何行,无论是过去、未来、现在,内在或外在,粗或细,这称为行蕴。
任何识,无论是:
过去、未来、现在
内在或外在
粗或细
劣或胜
远或近
这称为识蕴。这些称为五蕴。
比丘们,什么是五取蕴?
任何色,无论是过去、未来、现在...远或近,只要是有漏、可执取的,这称为色取蕴。
任何受...远或近,只要是有漏、可执取的,这称为受取蕴。
任何想...远或近,只要是有漏、可执取的,这称为想取蕴。
任何行...只要是有漏、可执取的,这称为行取蕴。
任何识...远或近,只要是有漏、可执取的,这称为识取蕴。
这些称为五取蕴。"
第49经 须那经
如是我闻。一时,世尊住在王舍城竹林迦兰陀园。那时,居士子须那来到世尊处...坐在一旁后,世尊对须那说:
"须那,任何沙门或婆罗门,对于无常、苦、变易之色,若观察:
'我胜'
或'我等'
或'我劣'
这除了是由于不如实知见外,还能是什么?
对于无常、苦、变易之受...想...行...识,若观察'我胜'或'我等'或'我劣',这除了是由于不如实知见外,还能是什么?
须那,任何沙门或婆罗门,对于无常、苦、变易之色,不观察'我胜'也不观察'我等'也不观察'我劣',这除了是由于如实知见外,还能是什么?对于无常、苦、变易之受...想...行...识,也是如此。
须那,你认为如何:
色是常还是无常?" "无常,世尊。"
"无常者是苦还是乐?" "是苦,世尊。"
"对于无常、苦、变易之法,适合认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?" "不适合,世尊。"
"受是常还是无常?"..."无常,世尊。"...
"想...行...识是常还是无常?" "无常,世尊。"
"无常者是苦还是乐?" "是苦,世尊。"
"对于无常、苦、变易之法,适合认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?" "不适合,世尊。"
"因此,须那,任何色,无论是:
过去、未来、现在
内在或外在
粗或细
劣或胜
远或近
应当以正慧如实观察一切色:'这不是我的,这不是我,这不是我的自我'。
任何受...任何想...任何行...任何识,也应当如此观察。
须那,如是见的多闻圣弟子:
于色厌离
于受厌离
于想厌离
于行厌离
于识厌离
由厌离而离欲;由离欲而解脱。在解脱时,有'解脱'的智。他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"
巴利语原版经文
SN.22.47/(5). Samanupassanāsuttaṃ
47. Sāvatthinidānaṃ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ attānaṃ samanupassamānā samanupassanti, sabbete pañcupādānakkhandhe samanupassanti, etesaṃ vā aññataraṃ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ”.
“Iti ayañceva samanupassanā ‘asmī’ti cassa avigataṃ hoti. ‘Asmī’ti kho pana, bhikkhave, avigate pañcannaṃ indriyānaṃ avakkanti hoti– cakkhundriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassa. Atthi, bhikkhave, mano, atthi dhammā, atthi avijjādhātu. Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa ‘asmī’tipissa hoti; ‘ayamahamasmī’tipissa hoti; ‘bhavissan’tipissa hoti; ‘na bhavissan’tipissa hoti; ‘rūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘arūpī bhavissan’tipissa hoti; ‘saññī bhavissan’tipissa hoti; ‘asaññī bhavissan’tipissa hoti; ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa hoti”.
“Tiṭṭhanteva kho, bhikkhave, tattheva pañcindriyāni. Athettha sutavato ariyasāvakassa avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā ‘asmī’tipissa na hoti; ‘ayamahamasmī’tipissa na hoti; ‘bhavissan’ti… ‘na bhavissan’ti… rūpī… arūpī saññī… asaññī… ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’tipissa na hotī”ti. Pañcamaṃ.
SN.22.48/(6). Khandhasuttaṃ
48. Sāvatthinidānaṃ. “Pañca, bhikkhave, khandhe desessāmi pañcupādānakkhandhe ca. Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā …pe… ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcakkhandhā”.
“Katame ca, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ …pe… yaṃ dūre santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati rūpupādānakkhandho. Yā kāci vedanā …pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṃ vuccati vedanupādānakkhandho. Yā kāci saññā …pe… yā dūre santike vā sāsavā upādāniyā, ayaṃ vuccati saññupādānakkhandho. Ye keci saṅkhārā …pe… sāsavā upādāniyā, ayaṃ vuccati saṅkhārupādānakkhandho. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ …pe… yaṃ dūre santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.22.49/(7). Soṇasuttaṃ
49. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinnaṃ kho soṇaṃ gahapatiputtaṃ bhagavā etadavoca–
“Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi dukkhehi vipariṇāmadhammehi ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā? Aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti; ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa adassanā?
“Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? Aniccāya vedanāya… aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā?
“Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”… “saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Tasmātiha soṇa, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
“Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
“Evaṃ passaṃ, soṇa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Sattamaṃ.