相应部22相应38经到42经 第二阿难经,随法经,第二随法经,第三随法经,第四随法经
38 第二阿难经
如是我闻:一时,佛在舍卫城。世尊对坐在一旁的尊者阿难说道:
"阿难,如果有人这样问你:'阿难贤友,哪些法的生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知?哪些法的生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知?哪些法的生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知?'被这样问时,你将如何回答?"
阿难回答说:"世尊,如果有人这样问我:'阿难贤友,哪些法的生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知?哪些法的生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知?哪些法的生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知?'我会这样回答:
'贤友,对于已过去、已灭尽、已变异的色,其生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。对于已过去、已灭尽、已变异的受,其生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。对于已过去、已灭尽、已变异的想...行...识,其生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。这些法的生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。'
'贤友,对于未生、未显现的色,其生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。对于未生、未显现的受...想...行...识,其生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。这些法的生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。'
'贤友,对于已生、已显现的色,其生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。对于已生、已显现的受...想...行...识,其生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。这些法的生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。'"
世尊说:"善哉!善哉!阿难!对于已过去、已灭尽、已变异的色,其生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。对于已过去、已灭尽、已变异的受、想、行、识,其生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。这些法的生起已被了知,衰灭已被了知,住时的变异已被了知。"
"阿难,对于未生、未显现的色,其生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。对于未生、未显现的受、想、行、识,其生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。这些法的生起将被了知,衰灭将被了知,住时的变异将被了知。"
"阿难,对于已生、已显现的色,其生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。对于已生、已显现的受、想、行、识,其生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。这些法的生起正在被了知,衰灭正在被了知,住时的变异正在被了知。阿难,被这样问时,你应当这样回答。"
39 随法经
如是我闻:一时,佛在舍卫城。世尊说:
"诸比丘,对于如法修行的比丘,这是随法:他应当住于多厌离色,住于多厌离受,住于多厌离想,住于多厌离行,住于多厌离识。他住于多厌离色时,住于多厌离受时,住于多厌离想时,住于多厌离行时,住于多厌离识时,他完全了知色,完全了知受,完全了知想,完全了知行,完全了知识。他完全了知色、受、想、行、识时,便从色解脱,从受解脱,从想解脱,从行解脱,从识解脱,从生解脱,从老死解脱,从忧、悲、苦、恼解脱。我说他从苦解脱。"
40 第二随法经
如是我闻:一时,佛在舍卫城。世尊说:
"诸比丘,对于如法修行的比丘,这是随法:他应当住于观察色无常...乃至...我说他从苦解脱。"
41 第三随法经
如是我闻:一时,佛在舍卫城。世尊说:
"诸比丘,对于如法修行的比丘,这是随法:他应当住于观察色是苦...乃至...我说他从苦解脱。"
42 第四随法经
如是我闻:一时,佛在舍卫城。世尊说:
"诸比丘,对于如法修行的比丘,这是随法:他应当住于观察色无我,住于观察受无我,住于观察想无我,住于观察行无我,住于观察识无我。他住于观察色无我...乃至...完全了知色,完全了知受,完全了知想,完全了知行,完全了知识。他完全了知色、受、想、行、识时,便从色解脱,从受解脱,从想解脱,从行解脱,从识解脱,从生解脱,从老死解脱,从忧、悲、苦、恼解脱。我说他从苦解脱。"
第四品结束
摄颂:
非你所有说二经,
比丘复说其二经,
阿难复说有二经,
随法又说二双经。
这些经文主要讲述了:
1. 对五蕴(色、受、想、行、识)在过去、现在、未来三时中的观察
2. 通过对五蕴的厌离而获得解脱
3. 从无常、苦、无我三个角度观察五蕴
4. 最终目标都是从一切苦中解脱
每部经虽然形式相似,但都强调了不同的修行方法和观察角度,共同指向解脱的终极目标。
巴利语原版经文
SN.22.38/(6). Dutiya-ānandasuttaṃ
38. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca–
“Sace taṃ, ānanda, evaṃ puccheyyuṃ– ‘katamesaṃ, āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha? Katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati? Katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’ti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ, ānanda, kinti byākareyyāsī”ti? “Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ– ‘katamesaṃ, āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha? Katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyissati vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati Katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’ti? Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ– ‘yaṃ kho, āvuso, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā; tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyittha. Yā saññā… ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā; tesaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Imesaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha’”.
“Yaṃ kho, āvuso, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yā vedanā ajātā apātubhūtā; tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyissati. Yā saññā …pe… ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā; tesaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Imesaṃ kho, āvuso dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati.
“Yaṃ kho, āvuso, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā …pe… yā saññā… ye saṅkhārā jātā pātubhūtā; tesaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imesaṃ kho, āvuso, dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.
“Sādhu sādhu, ānanda! Yaṃ kho, ānanda, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Yā vedanā yā saññā… ye saṅkhārā… yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ; tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Imesaṃ kho, ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha.
“Yaṃ kho, ānanda, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yā vedanā… yā saññā… ye saṅkhārā… yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyissati vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Imesaṃ kho, ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati.
“Yaṃ kho, ānanda, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhūtā… yā saññā… ye saṅkhārā… yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ; tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imesaṃ kho, ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ, ānanda, evaṃ byākareyyāsī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.22.39/(7). Anudhammasuttaṃ
39. Sāvatthinidānaṃ “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṃ rūpe nibbidābahulo vihareyya, vedanāya nibbidābahulo vihareyya, saññā nibbidābahulo vihareyya, saṅkhāresu nibbidābahulo vihareyya, viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. Yo rūpe nibbidābahulo viharanto, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu nibbidābahulo viharanto, viññāṇe nibbidābahulo viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanā parimuccati saññāya parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Sattamaṃ.
SN.22.40/(8). Dutiya-anudhammasuttaṃ
40. Sāvatthinidānaṃ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṃ rūpe aniccānupassī vihareyya …pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Aṭṭhamaṃ.
SN.22.41/(9). Tatiya-anudhammasuttaṃ
41. Sāvatthinidānaṃ. “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṃ rūpe dukkhānupassī vihareyya …pe… parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Navamaṃ.
SN.22.42/(10). Catuttha-anudhammasuttaṃ
42. Sāvatthinidānaṃ “Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṃ rūpe anattānupassī vihareyya, vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe anattānupassī vihareyya. Yo rūpe anattānupassī viharanto …pe… rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī”ti. Dasamaṃ.
Natumhākaṃvaggo catuttho.
Tassuddānaṃ–
Natumhākena dve vuttā, bhikkhūhi apare duve;
Ānandena ca dve vuttā, anudhammehi dve dukāti.