第一千二百五十七章 第二学处经,第三学处经 增支部3集88经到89经
增支部3集88经到89经
88.第二学处经
"比丘们,这超过一百五十条戒律每半月诵读一次,有志之士在此学习。比丘们,这三学包含了所有这些戒律。哪三学?增上戒学、增上心学、增上慧学——比丘们,这三学包含了所有这些戒律。
比丘们,在此,一位比丘完全持守戒律,适度修习定力,适度修习智慧。他可能会犯一些小戒,但会改正。为什么呢?因为我没说他不能成就。对于那些根本的戒律,他坚定不移地持守,认真学习。他断除三结,成为极七返有者,最多七次往返人天,便能究竟苦边。他断除三结,成为家家者,往返二三家便能究竟苦边。他断除三结,成为一种子者,再受一次人间生便能究竟苦边。他断除三结,贪嗔痴薄,成为一来者,再来此世一次便能究竟苦边。
比丘们,在此,一位比丘完全持守戒律,完全修习定力,适度修习智慧。他可能会犯一些小戒,但会改正。为什么呢?因为我没说他不能成就。对于那些根本的戒律,他坚定不移地持守,认真学习。他断除五下分结,成为上流般涅槃者,往生色究竟天。他断除五下分结,成为有行般涅槃者。他断除五下分结,成为无行般涅槃者。他断除五下分结,成为中般涅槃者。他断除五下分结,成为生般涅槃者。
比丘们,在此,一位比丘完全持守戒律,完全修习定力,完全修习智慧。他坚定不移地持守那些根本戒律,认真学习。他灭尽诸漏,现法中自知自证,实现无漏心解脱、慧解脱。
如是,比丘们,部分实践者部分成就,圆满实践者圆满成就。我说这些学处绝非徒劳无功。"
89.第三学处经
"比丘们,这超过一百五十条戒律每半月诵读一次,有志之士在此学习。比丘们,这三学包含了所有这些戒律。哪三学?增上戒学、增上心学、增上慧学——比丘们,这三学包含了所有这些戒律。
比丘们,在此,一位比丘完全持守戒律,完全修习定力,完全修习智慧。他可能会犯一些小戒,但会改正。为什么呢?因为我没说他不能成就。对于那些根本的戒律,他坚定不移地持守,认真学习。他灭尽诸漏,现法中自知自证,实现无漏心解脱、慧解脱。如果未能证得,他便断除五下分结,成为生般涅槃者。如果未能证得,他便断除五下分结,成为中般涅槃者。如果未能证得,他便断除五下分结,成为无行般涅槃者。如果未能证得,他便断除五下分结,成为有行般涅槃者。如果未能证得,他便断除五下分结,成为上流般涅槃者,往生色究竟天。如果未能证得,他便断除三结,贪嗔痴薄,成为一来者,再来此世一次便能究竟苦边。如果未能证得,他便断除三结,成为一种子者,再受一次人间生便能究竟苦边。如果未能证得,他便断除三结,成为家家者,往返二三家便能究竟苦边。如果未能证得,他便断除三结,成为极七返有者,最多七次往返人天,便能究竟苦边。
如是,比丘们,圆满实践者圆满成就,部分实践者部分成就。我说这些学处绝非徒劳无功。"
巴利语原版经文
88/ 7. Dutiyasikkhāsuttaṃ
88. “Sādhikamidaṃ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā– imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
“Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti Sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā kolaṃkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti.
“Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.
“Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
“Iti kho, bhikkhave, padesaṃ padesakārī ārādheti, paripūraṃ paripūrakārī, avañjhāni tvevāhaṃ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Sattamaṃ.
89/ 8. Tatiyasikkhāsuttaṃ
89. “Sādhikamidaṃ bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati. Katamā tisso? Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā– imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchati.
“Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā, rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā kolaṃkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhaṃ tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti.
“Iti kho, bhikkhave, paripūraṃ paripūrakārī ārādheti padesaṃ padesakārī. Avañjhānitvevāhaṃ bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. Aṭṭhamaṃ.