相应部11相应4经到6经 毗波质底经,善语胜利经,鸟巢经

相应部11相应4经到6经(帝释相应/有偈篇/祇夜)


4. 毗波质底经


起源于舍卫城。"比丘们,从前,天神与阿修罗的大战即将爆发。那时,比丘们,阿修罗王毗波质底告诉阿修罗们:'诸位,如果在即将爆发的天神与阿修罗的战争中,阿修罗胜利而天神失败,你们就用五重绳索捆绑帝释天王,把他带到我这里的阿修罗城。'同样,比丘们,帝释天王也告诉三十三天的天神们:'诸位,如果在即将爆发的天神与阿修罗的战争中,天神胜利而阿修罗失败,你们就用五重绳索捆绑阿修罗王毗波质底,把他带到善法堂来。'"


比丘们,在那场战争中,天神胜利了,阿修罗失败了。于是,比丘们,三十三天的天神们用五重绳索捆绑阿修罗王毗波质底,把他带到善法堂帝释天王那里。比丘们,当时被五重绳索捆绑的阿修罗王毗波质底看到帝释天王进出善法堂时,用粗鲁无礼的话辱骂、责骂他。


这时,比丘们,御者摩咤厘用偈颂对帝释天王说:


"因恐惧还是软弱,帝释天主玛伽婆,

面对毗波质底的,辱骂之言仍忍耐?"


帝释天王回答说:


"非因恐惧或软弱,我容忍毗波质底。

如我这般智者怎,会与愚人相争斗?"


摩咤厘说:


"若无人制止愚人,只会变本加厉。

因此智者应严厉,惩戒制止愚者。"


帝释天王回答说:


"我认为这才是真正,制止愚人的方法:

当知对方已发怒,保持冷静方明智。"


摩咤厘说:


"婆娑婆,我看出你的,忍耐有这样的过失:

当愚人认为你是因,恐惧而忍耐他时,

他会更加肆无忌惮,如牛愈逃愈追赶。"


帝释天王回答说:


"让他认为或不认为,我是因恐惧而忍耐。

自利是利益之最,没有比忍辱更好。


强者能忍弱者辱,这才是最高忍辱。

弱者常常被迫忍耐,并非真正的忍辱。


愚人的力量被称弱,守法者的力量无敌。

以怒报怒害更深,不以怒报怒胜难胜。


为己为人皆有益,知他动怒保持静。

两者都在治疗中,不懂正法者说愚。"


"比丘们,帝释天王享受着自己福德的果报,统治着三十三天,却仍然赞美忍辱和温和。在这里,比丘们,你们已经出家,进入如此善说的法与律中,你们更应该保持忍耐和温和。"


5.善语胜利经


起源于舍卫城。"比丘们,从前,天神与阿修罗的大战即将爆发。那时,比丘们,阿修罗王毗波质底对帝释天王说:'天帝,让我们以善语取胜吧。'帝释天王回答说:'毗波质底,就让我们以善语取胜吧。'于是,比丘们,天神和阿修罗们选出评判员,说:'这些人将判断我们的善语与恶语。'


然后,比丘们,阿修罗王毗波质底对帝释天王说:'天帝,请说一首偈颂。'帝释天王回答说:'毗波质底,你们是较早的天神。请你先说一首偈颂吧。'于是,比丘们,毗波质底说了这首偈颂:


"若无人制止愚人,只会变本加厉。

因此智者应严厉,惩戒制止愚者。"


比丘们,毗波质底说完这首偈颂后,阿修罗们欢呼赞同,而天神们保持沉默。


然后,比丘们,毗波质底对帝释天王说:'天帝,请说一首偈颂。'于是,帝释天王说了这首偈颂:


"我认为这才是真正,制止愚人的方法:

当知对方已发怒,保持冷静方明智。"


比丘们,帝释天王说完这首偈颂后,天神们欢呼赞同,而阿修罗们保持沉默。


然后,比丘们,帝释天王对毗波质底说:'毗波质底,请再说一首偈颂。'于是,毗波质底说了这首偈颂:


"婆娑婆,我看出你的,忍耐有这样的过失:

当愚人认为你是因,恐惧而忍耐他时,

他会更加肆无忌惮,如牛愈逃愈追赶。"


比丘们,毗波质底说完这首偈颂后,阿修罗们欢呼赞同,而天神们保持沉默。


然后,比丘们,毗波质底对帝释天王说:'天帝,请说一首偈颂。'于是,帝释天王说了这些偈颂:


"让他认为或不认为,我是因恐惧而忍耐。

自利是利益之最,没有比忍辱更好。


强者能忍弱者辱,这才是最高忍辱。

弱者常常被迫忍耐,并非真正的忍辱。


愚人的力量被称弱,守法者的力量无敌。

以怒报怒害更深,不以怒报怒胜难胜。


为己为人皆有益,知他动怒保持静。

两者都在治疗中,不懂正法者说愚。"


比丘们,帝释天王说完这些偈颂后,天神们欢呼赞同,而阿修罗们保持沉默。


然后,比丘们,天神和阿修罗的评判员说:'毗波质底所说的偈颂充满暴力和武器,导致争吵、冲突和纷争。而帝释天王所说的偈颂不含暴力和武器,不导致争吵、冲突和纷争。帝释天王以善语取胜。'


就这样,比丘们,帝释天王以善语取得了胜利。"


6.鸟巢经


在舍卫城。"比丘们,从前,天神与阿修罗的大战爆发了。在那场战争中,阿修罗胜利了,天神失败了。失败的天神向北方撤退,阿修罗追赶他们。


那时,比丘们,帝释天王对御者摩咤厘用偈颂说:


"摩咤厘,木棉树上有鸟巢,

驾车绕过它向北行。

宁可将生命交给阿修罗,

也不愿伤害这些鸟儿的家。"


比丘们,摩咤厘回答说:'遵命,陛下。'然后调转了那辆由千匹骏马拉动的战车。


这时,比丘们,阿修罗们想:'看,帝释天王的千马战车已经调转了方向。天神要第二次与阿修罗作战了。'他们害怕了,就退回到阿修罗城去了。


就这样,比丘们,帝释天王以正法取得了胜利。"


这些经文主要包含三个部分:毗波质底经、善语胜利经和鸟巢经。每个部分都讲述了天神与阿修罗之间的冲突,以及帝释天王如何通过忍耐、善语和慈悲取得胜利的故事。这些故事强调了忍辱、智慧和慈悲的重要性,以及如何以非暴力的方式解决冲突。


巴利语原版经文


SN.11.4/(4). Vepacittisuttaṃ

   250. Sāvatthinidānaṃ. “Bhūtapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi– ‘sace, mārisā, devānaṃ asurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṃ devā parājineyyuṃ, yena naṃ sakkaṃ devānamindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi– ‘sace, mārisā, devānaṃ asurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṃ asurā parājineyyuṃ, yena naṃ vepacittiṃ asurindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammasabhan’”ti. Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu asurā parājiniṃsu. Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṃsā vepacittiṃ asurindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṃ sudhammasabhaṃ. Tatra sudaṃ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho sakkaṃ devānamindaṃ sudhammasabhaṃ pavisantañca nikkhamantañca asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Atha kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṃ devānamindaṃ gāthāhi ajjhabhāsi–

   “Bhayā nu maghavā sakka, dubbalyā no titikkhasi;

   Suṇanto pharusaṃ vācaṃ, sammukhā vepacittino”ti.

   “Nāhaṃ bhayā na dubbalyā, khamāmi vepacittino.

   Kathañhi mādiso viññū, bālena paṭisaṃyuje”ti.

   “Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṃ, no cassa paṭisedhako;

   Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṃ nisedhaye”ti.

   “Etadeva ahaṃ maññe, bālassa paṭisedhanaṃ;

   Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammatī”ti.

   “Etadeva titikkhāya, vajjaṃ passāmi vāsava;

   Yadā naṃ maññati bālo, bhayā myāyaṃ titikkhati.

   Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan”ti.

   “Kāmaṃ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṃ titikkhati.

   Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati.

   “Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati;

   Tamāhu paramaṃ khantiṃ, niccaṃ khamati dubbalo.

   “Abalaṃ taṃ balaṃ āhu, yassa bālabalaṃ balaṃ;

   Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

   “Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

   Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

   “Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;

   Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

   “Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ, attano ca parassa ca.

   Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

   “So hi nāma, bhikkhave, sakko devānamindo sakaṃ puññaphalaṃ upajīvamāno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kārento khantisoraccassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṃ, bhikkhave, sobhetha yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā”ti.


SN.11.5/(5). Subhāsitajayasuttaṃ

   251. Sāvatthinidānaṃ. “Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca– ‘hotu, devānaminda, subhāsitena jayo’ti. ‘Hotu, vepacitti, subhāsitena jayo’ti. Atha kho, bhikkhave, devā ca asurā ca pārisajje ṭhapesuṃ – ‘ime no subhāsitadubbhāsitaṃ ājānissantī’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacittiṃ asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca– ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo vepacitti asurindaṃ etadavoca– ‘tumhe khvettha, vepacitti, pubbadevā. Bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi–

   “Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṃ, no cassa paṭisedhako;

   Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṃ nisedhaye”ti.

   “Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca– ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi–

   “Etadeva ahaṃ maññe, bālassa paṭisedhanaṃ;

   Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammatī”ti.

   “Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya, devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṃ asurindaṃ etadavoca– ‘bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi–

   “Etadeva titikkhāya, vajjaṃ passāmi vāsava;

   Yadā naṃ maññati bālo, bhayā myāyaṃ titikkhati.

   Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyinan”ti.

   “Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca– ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi–

   “Kāmaṃ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṃ titikkhati;

   Sadatthaparamā atthā, khantyā bhiyyo na vijjati.

   “Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati;

   Tamāhu paramaṃ khantiṃ, niccaṃ khamati dubbalo.

   “Abalaṃ taṃ balaṃ āhu, yassa bālabalaṃ balaṃ;

   Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

   “Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

   Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

   “Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;

   Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

   “Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ, attano ca parassa ca.

   Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā”ti.

   “Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu, devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, devānañca asurānañca pārisajjā etadavocuṃ– ‘bhāsitā kho vepacittinā asurindena gāthāyo. Tā ca kho sadaṇḍāvacarā sasatthāvacarā, iti bhaṇḍanaṃ iti viggaho iti kalaho. Bhāsitā kho sakkena devānamindena gāthāyo. Tā ca kho adaṇḍāvacarā asatthāvacarā, iti abhaṇḍanaṃ iti aviggaho iti akalaho. Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo’ti. Iti kho, bhikkhave sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo ahosī”ti.


SN.11.6/(6). Kulāvakasuttaṃ

   252. Sāvatthiyaṃ. “Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṃsu devā parājiniṃsu. Parājitā ca kho, bhikkhave, devā apāyaṃsveva uttarenamukhā, abhiyaṃsveva ne asurā. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo mātali saṅgāhakaṃ gāthāya ajjhabhāsi–

   “Kulāvakā mātali simbalismiṃ, isāmukhena parivajjayassu.

   Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, māyime dijā vikulāvakā ahesun”ti.

   “‘Evaṃ bhaddantavā’ti kho, bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ paccudāvattesi. Atha kho, bhikkhave, asurānaṃ etadahosi – ‘paccudāvatto kho dāni sakkassa devānamindassa sahassayutto ājaññaratho Dutiyampi kho devā asurehi saṅgāmessantīti bhītā asurapurameva pāvisiṃsu. Iti kho, bhikkhave, sakkassa devānamindassa dhammena jayo ahosī’”ti.


“相应部11相应4经到6经 毗波质底经,善语胜利经,鸟巢经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应2经 解脱经

相应部1相应2经/解脱经(诸天相应/有偈篇/祇夜)(发生地)在舍卫城。在深夜,有一位容貌美丽的天神来到祇树给孤独园。她的光芒照亮了整个园林。这位天神来到世尊面前,向他致敬,然后站在一旁。站好后,天神对世尊说:天神:"尊者,您知道众生如何获得解脱、自由和独处吗?"世尊:"...

相应部1相应4经 流逝经

相应部1相应4经/流逝经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地消逝。看到死亡的恐惧,应当行善积德,以获得快乐。"世尊以偈颂回答:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应7经 未如实了知经

相应部1相应7经/未如实了知经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"那些未如实了知法的人们,  被他人的言论所引导;  他们沉睡不醒,  现在是他们醒悟的时候了。"世尊回答道...

相应部1相应8经 善忘经

相应部1相应8经/善忘经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是舍卫城的缘起。那位天神站在一旁,在世尊面前说了这首偈颂:"那些善忘正法的人,被他人的言论所引导;他们沉睡不醒,现在是他们觉醒的时候了。"世尊回答道:"那些不忘正法的人,不被他人的言论所引导;他们是正觉者,以正确的智慧...