相应部9相应1经到3经 远离经,修习经,迦叶经
相应部9相应1经到3经(林相应/有偈篇/祇夜)
林野相应
1 远离经
我是这样听说的:有一次,一位比丘住在拘萨罗国的某片森林里。那时,这位比丘在午休时生起了与俗家有关的邪恶不善念头。住在那片森林里的神祇出于同情和善意,想要警醒这位比丘,于是来到他面前,用偈颂对他说:
"你为寻求远离而进入森林,
却让心驰骛于外境。
你应当去除对世俗的贪爱,
那样你就能无欲无忧,获得快乐。
要正念地舍弃不满,
我们提醒你要像圣者那样。
尘垢难以跨越,
不要让欲望的尘垢迷惑你。
就像鸟儿抖落身上的灰尘,
比丘也应精进、正念,
抖落粘附的尘垢。"
于是那位比丘受到神祇的警醒而警惕起来。
2 修习经
有一次,一位比丘住在拘萨罗国的某片森林里。那时,这位比丘在午休时睡着了。住在那片森林里的神祇出于同情和善意,想要警醒这位比丘,于是来到他面前,用偈颂对他说:
"比丘啊,起来吧!为何还在睡?
睡眠对你有什么好处?
被欲箭所伤的病人,怎能安睡?
你以信心出家,舍弃俗家生活,
就应当增长这份信心,不要被睡眠所控制。
无常短暂的欲乐,愚人为之迷醉。
从束缚中解脱的出家人,为何还要为此烦恼?
为了去除贪欲,超越无明,
为了获得最高智慧,出家人为何还要烦恼?
为了用智慧切断无明,灭尽烦恼,
为了获得无忧无恼,出家人为何还要烦恼?
精进勇猛,坚定不移,
为了向往涅槃,出家人为何还要烦恼?"
3 迦叶经
有一次,尊者迦叶住在拘萨罗国的某片森林里。那时,尊者迦叶在午休时教导一位猎人。住在那片森林里的神祇想要警醒尊者迦叶,于是来到他面前,用偈颂对他说:
"比丘啊,你在不当之时教导
这个愚钝无知,在山间打猎的人,
在我看来你就像个傻瓜。
他听而不解,看而不见,
即使解说佛法,愚人也不能领悟其义。
迦叶啊,即使你点燃十盏灯,
他也看不见色相,因为他没有眼睛。"
于是尊者迦叶受到神祇的警醒而警惕起来。
巴利语原版经文
9. Vanasaṃyuttaṃ
1. Vivekasuttaṃ
221. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
“Vivekakāmosi vanaṃ paviṭṭho, atha te mano niccharatī bahiddhā.
Jano janasmiṃ vinayassu chandaṃ, tato sukhī hohisi vītarāgo.
“Aratiṃ pajahāsi sato, bhavāsi sataṃ taṃ sārayāmase;
Pātālarajo hi duttaro, mā taṃ kāmarajo avāhari.
“Sakuṇo yathā paṃsukunthito, vidhunaṃ pātayati sitaṃ rajaṃ.
Evaṃ bhikkhu padhānavā satimā, vidhunaṃ pātayati sitaṃ raja’’nti.
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.
2. Upaṭṭhānasuttaṃ
222. Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
“Uṭṭhehi bhikkhu kiṃ sesi, ko attho supitena te;
Āturassa hi kā niddā, sallaviddhassa ruppato.
“Yāya saddhāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ.
Tameva saddhaṃ brūhehi, mā niddāya vasaṃ gamī”ti.
“Aniccā addhuvā kāmā, yesu mandova mucchito;
Baddhesu muttaṃ asitaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape.
“Chandarāgassa vinayā, avijjāsamatikkamā;
Taṃ ñāṇaṃ paramodānaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape.
“Chetvā avijjaṃ vijjāya, āsavānaṃ parikkhayā;
Asokaṃ anupāyāsaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape.
“Āraddhavīriyaṃ pahitattaṃ, niccaṃ daḷhaparakkamaṃ;
Nibbānaṃ abhikaṅkhantaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape”ti.
3. Kassapagottasuttaṃ
223. Ekaṃ samayaṃ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraṃ chetaṃ ovadati. Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmantaṃ kassapagottaṃ saṃvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ kassapagottaṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
“Giriduggacaraṃ chetaṃ, appapaññaṃ acetasaṃ;
Akāle ovadaṃ bhikkhu, mandova paṭibhāti maṃ.
“Suṇāti na vijānāti, āloketi na passati;
Dhammasmiṃ bhaññamānasmiṃ, atthaṃ bālo na bujjhati.
“Sacepi dasa pajjote, dhārayissasi kassapa.
Neva dakkhati rūpāni, cakkhu hissa na vijjatī”ti.
Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.