第一千二百三十九章 阿难经,舍利弗经,因缘经 增支部3集32经到34经

增支部3集32经到34经


32. 阿难经


这时,尊者阿难来到世尊所在之处。来到后,向世尊致敬,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊说道:


"尊者,比丘是否可能获得这样的定力:在这个有识别能力的身体里没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也没有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且能够达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并能安住于此心解脱、慧解脱中?"


"阿难,比丘确实可能获得这样的定力:在这个有识别能力的身体里没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也没有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且能够达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并能安住于此心解脱、慧解脱中。"


"尊者,那么比丘如何才能获得这样的定力:在这个有识别能力的身体里没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也没有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且能够达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并能安住于此心解脱、慧解脱中?"


"阿难,在这里,比丘应当这样思维:'这是寂静的,这是殊胜的,即是一切行的止息,一切依著的舍离,爱欲的灭尽,离欲,灭,涅槃。'阿难,这样比丘就能获得这样的定力:在这个有识别能力的身体里没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也没有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且能够达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并能安住于此心解脱、慧解脱中。"


"阿难,关于这一点,我在《彼岸道》的富楼那迦问中说过:

'在世间中观察高低,对世间无任何动摇,

寂静、无烟、无忧、无望,我说他已度过生老。'"


第二经完。


33. 舍利弗经


这时,尊者舍利弗来到世尊所在之处。来到后,向世尊致敬,然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者舍利弗说道:"舍利弗,我可以简略地说法,也可以详细地说法,还可以简略详细地说法;但是能够理解的人很难得。"


"世尊,现在正是时候,善逝,现在正是时候,请世尊简略地说法,详细地说法,简略详细地说法。将会有能够理解法的人。"


"因此,舍利弗,你们应当这样学习:'在这个有识别能力的身体里将不会有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也不会有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且我们将达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并将安住于此心解脱、慧解脱中。'舍利弗,你们应当这样学习。"


"舍利弗,当比丘在这个有识别能力的身体里没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,对外在的一切相也没有我执、我所执和我慢的潜在倾向;并且达到心解脱、慧解脱,在其中没有我执、我所执和我慢的潜在倾向,并安住于此心解脱、慧解脱中时,舍利弗,这被称为'比丘已经切断了渴爱,解开了结缚,通过正确地了知我慢而到达了苦的尽头'。舍利弗,关于这一点,我在《彼岸道》的优陀耶问中说过:


'断除欲想和两种忧,

消除昏沉,阻止恶作。

具足舍念的清净和以法为先导的思惟,

我说这是知的解脱,是无明的破除。'"


第三经完。


34. 因缘经


"比丘们,有三种因缘导致业的生起。是哪三种?贪欲是导致业生起的因缘,嗔恚是导致业生起的因缘,愚痴是导致业生起的因缘。"


"比丘们,由贪欲所造作的业,源于贪欲,以贪欲为因,由贪欲而生起,在他投生的地方成熟。在业成熟的地方,他会感受到那个业的果报,或在现世,或在来世,或在未来的某个时候。"


"比丘们,由嗔恚所造作的业,源于嗔恚,以嗔恚为因,由嗔恚而生起,在他投生的地方成熟。在业成熟的地方,他会感受到那个业的果报,或在现世,或在来世,或在未来的某个时候。"


"比丘们,由愚痴所造作的业,源于愚痴,以愚痴为因,由愚痴而生起,在他投生的地方成熟。在业成熟的地方,他会感受到那个业的果报,或在现世,或在来世,或在未来的某个时候。"


"比丘们,就像完整、未腐烂、未被风日损坏、有生命力、妥善保存的种子,被种在肥沃的土地上,若天降及时雨,比丘们,这些种子就会生长、发育、茁壮。同样地,比丘们,由贪欲所造作的业,源于贪欲,以贪欲为因,由贪欲而生起,在他投生的地方成熟。在业成熟的地方,他会感受到那个业的果报,或在现世,或在来世,或在未来的某个时候。"


"由嗔恚所造作的业...由愚痴所造作的业,源于愚痴,以愚痴为因,由愚痴而生起,在他投生的地方成熟。在业成熟的地方,他会感受到那个业的果报,或在现世,或在来世,或在未来的某个时候。比丘们,这就是导致业生起的三种因缘。"


"比丘们,有三种因缘导致业的生起。是哪三种?无贪是导致业生起的因缘,无嗔是导致业生起的因缘,无痴是导致业生起的因缘。"


"比丘们,由无贪所造作的业,源于无贪,以无贪为因,由无贪而生起,当贪欲消失时,这个业就被舍弃,被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。"


"比丘们,由无嗔所造作的业,源于无嗔,以无嗔为因,由无嗔而生起,当嗔恚消失时,这个业就被舍弃,被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。"


"比丘们,由无痴所造作的业,源于无痴,以无痴为因,由无痴而生起,当愚痴消失时,这个业就被舍弃,被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。"


"比丘们,就像完整、未腐烂、未被风日损坏、有生命力、妥善保存的种子,一个人把它们烧掉,烧成灰烬,然后把灰撒到强风中或投入湍急的河流中。比丘们,这些种子就会被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。同样地,比丘们,由无贪所造作的业,源于无贪,以无贪为因,由无贪而生起,当贪欲消失时,这个业就被舍弃,被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。"


"由无嗔所造作的业...由无痴所造作的业,源于无痴,以无痴为因,由无痴而生起,当愚痴消失时,这个业就被舍弃,被根除,如同被连根拔起的棕榈树,成为不存在,未来不再生起。比丘们,这就是导致业生起的三种因缘。"


"由贪欲、嗔恚和愚痴所生的业,

无论多少,都将在此世受报,

别处不存在。

因此,智者应当舍弃贪欲、嗔恚和愚痴,

比丘生起明,舍弃一切恶趣。"


第四经完。


巴利语原版经文


32/ 2. Ānandasuttaṃ

   32. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca–

   “Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti.

   “Yathā kathaṃ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti?

   “Idhānanda bhikkhuno evaṃ hoti– ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṃ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti.

   “Idañca pana metaṃ, ānanda, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe–

  “Saṅkhāya lokasmiṃ paroparāni, yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke.

  Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī”ti. Dutiyaṃ.


33/ 3. Sāriputtasuttaṃ

   33. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca– “saṃkhittenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; vitthārenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; saṃkhittavitthārenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; aññātāro ca dullabhā”ti. “Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā saṃkhittenapi dhammaṃ deseyya, vitthārenapi dhammaṃ deseyya, saṃkhittavitthārenapi dhammaṃ deseyya. Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti.

   “Tasmātiha, sāriputta, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharissāmā’ti. Evañhi kho, sāriputta, sikkhitabbaṃ.

   “Yato ca kho, sāriputta, bhikkhuno imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharati; ayaṃ vuccati, sāriputta– ‘bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa’. Idañca pana metaṃ, sāriputta, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane udayapañhe–

  “Pahānaṃ kāmasaññānaṃ, domanassāna cūbhayaṃ;

  Thinassa ca panūdanaṃ, kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ.

  “Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ dhammatakkapurejavaṃ;

  Aññāvimokkhaṃ pabrūmi, avijjāya pabhedanan”ti. Tatiyaṃ.


34/ 4. Nidānasuttaṃ

   34. “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

   “Yaṃ, bhikkhave, lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye.

   “Yaṃ bhikkhave, dosapakataṃ kammaṃ dosajaṃ dosanidānaṃ dosasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye.

   “Yaṃ, bhikkhave, mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye.

   “Seyyathāpi, bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. Devo ca sammādhāraṃ anuppaveccheyya. Evassu tāni, bhikkhave, bījāni vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ lobhajaṃ lobhanidānaṃ lobhasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye.

   “Yaṃ dosapakataṃ kammaṃ …pe… yaṃ mohapakataṃ kammaṃ mohajaṃ mohanidānaṃ mohasamudayaṃ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṃ kammaṃ vipaccati. Yattha taṃ kammaṃ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṃ paṭisaṃvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.

   “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya.

   “Yaṃ, bhikkhave, alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

   “Yaṃ, bhikkhave, adosapakataṃ kammaṃ adosajaṃ adosanidānaṃ adosasamudayaṃ, dose vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

   “Yaṃ bhikkhave, amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ, mohe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

   “Seyyathāpi bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni. Tāni puriso agginā ḍaheyya. Agginā ḍahitvā masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evassu tāni, bhikkhave, bījāni ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evamevaṃ kho, bhikkhave, yaṃ alobhapakataṃ kammaṃ alobhajaṃ alobhanidānaṃ alobhasamudayaṃ, lobhe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṅkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

   “Yaṃ adosapakataṃ kammaṃ …pe… yaṃ amohapakataṃ kammaṃ amohajaṃ amohanidānaṃ amohasamudayaṃ, mohe vigate evaṃ taṃ kammaṃ pahīnaṃ hoti …pe… āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā”ti.

  “Lobhajaṃ dosajañceva, mohajañcāpaviddasu;

  Yaṃ tena pakataṃ kammaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ.

  Idheva taṃ vedaniyaṃ, vatthu aññaṃ na vijjati.

  “Tasmā lobhañca dosañca, mohajañcāpi viddasu;

  Vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe”ti. Catutthaṃ.


“第一千二百三十九章 阿难经,舍利弗经,因缘经 增支部3集32经到34经” 的相关文章

第四章 谁才是让别人喜欢和拥护的人?

相应部3相应4经/可爱经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐好,他对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,心里面生起了这样的念想:「什么样的人是让大家喜欢和拥护的人?什么样的人是让大家不喜欢、厌恶的人?」世尊,我自己是这样来回答这个问题的:...

第二十章 什么是死后可以带走的?

相应部3相应20经/无子者经第二(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王中午去拜见佛陀,他顶礼佛陀后在一旁坐下,佛陀说:“大王,你从什么地方而来?”波斯匿王说:“世尊,还是昨天那件事情,世尊,我昨天来过您这里,告诉过您我正在处理钱庄老板财产的事情,昨天我们舍卫城里有个钱庄的老板过世了...

第二十二章 没有谁可以逃过死亡

相应部3相应22经/祖母经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,你为什么脸上挂着泪珠?发生了什么事情?你从何而来?”波斯匿王回答:“世尊,我慈祥的老祖母过世了,我正在王宫为老祖母举行丧礼,每当我想到老祖母在世...

第三十四章 祭祀心中的解脱火

相应部7相应9经/孙陀利葛经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的孙陀利迦河边。那个时候,有个婆罗门在孙陀利迦河边供养火神。他举行完祭祀火神的仪式后,就站起来,四处观望,他心里想:「给谁吃这些供养火神后的祭品呢?」婆罗门看见佛陀坐在一棵大树下,当时佛陀用毛巾包裹着头,婆罗门就左手拿...

第三十五章 丢失十四头牛的忧愁

相应部7相应10经/许多女儿经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某个密林中。那个时候,有个婆罗门丢失了十四头牛,他到处寻找这些自己丢失的牛,不知不觉的来到佛陀的住所,他看见佛陀正在密林中静坐。就对静坐中的佛陀说到:“我的十四头牛在六天前丢失了,我心急如焚、愁眉苦脸。然而在这里打...

第四十章 应该对谁恭敬有礼?

相应部7相应15经/慢刚愎经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有个叫骄慢的婆罗门住在舍卫城,他不尊敬父母,不尊敬老师,不尊敬兄长。那时,佛陀正在为大众说法,那个骄慢婆罗门心里就想:「出家人乔达摩(佛陀)正在为大众说法,我也去凑凑热闹吧,看看他长什么样子。如果出家人乔达摩对我说话,我就对他说话,如...