相应部7相应9经 善净经
相应部7相应9经/善净经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)
一时,世尊住在拘萨罗国善净河岸边。当时,善净婆罗豆婆遮婆罗门在善净河岸边供奉火祭。供奉完火祭后,善净婆罗门从座位上起身,向四周环顾:"谁来吃这剩余的供品呢?"这时他看见世尊坐在一棵树下,头部包裹着。他左手拿着供品残余,右手拿着水瓶,向世尊走去。世尊听到他的脚步声就揭开头部。善净婆罗门看见说:"这是个光头,这是个秃头!"想要转身离开。但他又想:"这里有些婆罗门也是光头的,我不如去问问他的出身。"
于是善净婆罗门走到世尊面前问道:"尊者是什么种姓?"
世尊以偈颂回答:
"不要问出身,应当问品行,
火从木中生,智者虽出身低微,
具足惭愧心,即是高贵种。
真实自调伏,精通吠陀者,
修习清净行,堪受人供养,
适时行布施,此乃真祭祀。"
婆罗门说:
"我今献祭真是好,
得见如此明智者,
若不见您这样人,
他人食我祭余食。"
"请乔达摩尊者用餐,您是婆罗门。"
世尊说:
"我不受诵偈得食,
这非见道者法则,
诸佛皆拒偈得食,
此乃如法之生活。
应以其他饮食供,
无漏大仙离忧恼,
此是求福最良田。"
婆罗门问:"那么,乔达摩先生,我该把这供品给谁呢?"
世尊答:"婆罗门,我不见天界、魔界、梵天界,以及沙门、婆罗门、天、人众中,除了如来或如来弟子外,有谁食用这供品能得善果。所以,婆罗门,你将这供品丢在无草处,或投入无生物的水中。"
善净婆罗门就把供品投入无生物的水中。供品一投入水中就发出嘶嘶作响,冒烟冒气,就像烧红的铁块投入水中一样。
善净婆罗门惊恐、毛骨竦然,走到世尊面前站在一旁。世尊对他说偈:
"婆罗门莫执柴火,
以为清净在外求,
智者不说此清净,
妄求外在得清净。
我舍柴火求清净,
内心点燃智慧火,
常燃常定修梵行,
我已成就阿罗汉。
慢心如同重担子,
忿怒如烟妄语灰,
舌为汤匙心祭坛,
调伏自我是明灯。
正法如池戒为岸,
清净智者所称赞,
明智之人浴其中,
不染垢秽达彼岸。
真实正法与调伏,
清净梵行为中道,
婆罗门应向其敬,
是名真正持法者。"
说完这些话后,善净婆罗豆婆遮婆罗门对世尊说:"太殊胜了,乔达摩尊者......"后来这位婆罗门也证得了阿罗汉果。
巴利语原版经文
SN.7.9/(9) Sundarikasuttaṃ
195. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṃ juhati, aggihuttaṃ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṃ juhitvā aggihuttaṃ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi– “ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā”ti? Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle sasīsaṃ pārutaṃ nisinnaṃ. Disvāna vāmena hatthena habyasesaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṃ vivari. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo ‘muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhavan’ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi– ‘muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti; yaṃnūnāhaṃ taṃ upasaṅkamitvā jātiṃ puccheyyan’ti.
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca– ‘kiṃjacco bhavan’ti?
“Mā jātiṃ puccha caraṇañca puccha, kaṭṭhā have jāyati jātavedo.
Nīcākulīnopi muni dhitimā, ājānīyo hoti hirīnisedho.
“Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo.
Yaññopanīto tamupavhayetha, kālena so juhati dakkhiṇeyye”ti.
“Addhā suyiṭṭhaṃ suhutaṃ mama yidaṃ, yaṃ tādisaṃ vedagumaddasāmi.
Tumhādisānañhi adassanena, añño jano bhuñjati habyasesan”ti.
“Bhuñjatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇo bhavan”ti.
“Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo.
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.
“Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ.
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṃ puññapekkhassa hotī”ti.
“Atha kassa cāhaṃ, bho gotama, imaṃ habyasesaṃ dammī”ti? “Na khvāhaṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yasseso habyaseso bhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra, brāhmaṇa, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṃ, brāhmaṇa, taṃ habyasesaṃ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī”ti.
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo taṃ habyasesaṃ appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati Seyyathāpi nāma phālo divasaṃsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so habyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati.
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sundarikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā gāthāhi ajjhabhāsi–
“Mā brāhmaṇa dāru samādahāno, suddhiṃ amaññi bahiddhā hi etaṃ.
Na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti, yo bāhirena parisuddhimicche.
“Hitvā ahaṃ brāhmaṇa dārudāhaṃ, ajjhattamevujjalayāmi jotiṃ.
Niccagginī niccasamāhitatto, arahaṃ ahaṃ brahmacariyaṃ carāmi.
“Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro, kodho dhumo bhasmani mosavajjaṃ.
Jivhā sujā hadayaṃ jotiṭhānaṃ, attā sudanto purisassa joti.
“Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho, anāvilo sabbhi sataṃ pasattho.
Yattha have vedaguno sinātā, anallagattāva taranti pāraṃ.
“Saccaṃ dhammo saṃyamo brahmacariyaṃ,
Majjhe sitā brāhmaṇa brahmapatti.
Sa tujjubhūtesu namo karohi, tamahaṃ naraṃ dhammasārīti brūmī”ti.
Evaṃ vutte, sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosī”ti.