相应部25相应1经到6经 眼经,色经,识经,触经,触所生经,色想经
25.(4). 入相应
1. 眼经
在舍卫城因缘。
"比丘们,眼是无常的、变易的、变化的;耳是无常的、变易的、变化的;鼻是无常的、变易的、变化的;舌是无常的、变易的、变化的;身是无常的、变易的、变化的;意是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——已入正性决定(正确之道的确定),已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果(入流果)之前命终。
比丘们,凡是对这些法以智慧适度地审察、认可的人,他被称为'随法行者'——已入正性决定,已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果之前命终。
比丘们,凡是如此了知这些法、如此见到这些法的人,他被称为'须陀洹(入流者)'——不堕恶道法、决定的、以正觉为归趣。"
第一经。
2. 色经
在舍卫城因缘。
"比丘们,色(色尘,物质形色)是无常的、变易的、变化的;声是无常的、变易的、变化的;香(气味)是无常的、变易的、变化的;味是无常的、变易的、变化的;触(所触)是无常的、变易的、变化的;法(法尘,心所对象)是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——已入正性决定,已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果之前命终。
比丘们,凡是对这些法以智慧适度地审察、认可的人,他被称为'随法行者'——已入正性决定,已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果之前命终。
比丘们,凡是如此了知这些法、如此见到这些法的人,他被称为'须陀洹'——不堕恶道法、决定的、以正觉为归趣。"
第二经。
3. 识经
在舍卫城因缘。
"比丘们,眼识是无常的、变易的、变化的;耳识……(中略)鼻识……(中略)舌识……(中略)身识……(中略)意识是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——已入正性决定,已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果之前命终。
凡是对这些法以智慧适度地审察、认可的人,他被称为'随法行者'——已入正性决定,已入善人之地,已超越凡夫之地。他不可能造作那种业,即造作之后会投生到地狱、畜生道或饿鬼界的业;他也不可能在证得须陀洹果之前命终。
凡是如此了知这些法、如此见到这些法的人,他被称为'须陀洹'——不堕恶道法、决定的、以正觉为归趣。"(中略)
第三经。
4. 触经
在舍卫城因缘。
"比丘们,眼触是无常的、变易的、变化的;耳触……(中略)鼻触……(中略)舌触……(中略)身触……(中略)意触是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——……(中略)……以正觉为归趣。"
第四经。
5. 触所生经
在舍卫城因缘。
"比丘们,眼触所生的受是无常的、变易的、变化的;耳触所生的受……(中略)鼻触所生的受……(中略)舌触所生的受……(中略)身触所生的受……(中略)意触所生的受是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——……(中略)……以正觉为归趣。"
第五经。
6. 色想经
在舍卫城因缘。
"比丘们,色想是无常的、变易的、变化的;声想……(中略)香想……(中略)味想……(中略)触想……(中略)法想是无常的、变易的、变化的。
比丘们,凡是对这些法如此信受、如此胜解的人,他被称为'随信行者'——……(中略)……以正觉为归趣。"
第六经。
巴利语原版经文
25.(4). Okkantasaṃyuttaṃ
SN.25.1. Cakkhusuttaṃ
302. Sāvatthinidānaṃ “Cakkhuṃ, bhikkhave, aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi; ghānaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi; jivhā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; kāyo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī; mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ saddahati adhimuccati– ayaṃ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṃ, sappurisabhūmiṃ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṃ; abhabbo taṃ kammaṃ kātuṃ, yaṃ kammaṃ katvā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṃ kātuṃ yāva na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti”.
“Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṃ paññāya mattaso nijjhānaṃ khamanti, ayaṃ vuccati – ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṃ, sappurisabhūmiṃ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṃ; abhabbo taṃ kammaṃ kātuṃ, yaṃ kammaṃ katvā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṃ kātuṃ yāva na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ pajānāti evaṃ passati, ayaṃ vuccati– ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Paṭhamaṃ.
SN.25.2. Rūpasuttaṃ
303. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino; dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Yo bhikkhave, ime dhamme evaṃ saddahati adhimuccati, ayaṃ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṃ, sappurisabhūmiṃ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṃ; abhabbo taṃ kammaṃ kātuṃ, yaṃ kammaṃ katvā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṃ kātuṃ yāva na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti”.
“Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṃ paññāya mattaso nijjhānaṃ khamanti, ayaṃ vuccati – ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṃ, sappurisabhūmiṃ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṃ; abhabbo taṃ kammaṃ kātuṃ, yaṃ kammaṃ katvā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjeyya; abhabbo ca tāva kālaṃ kātuṃ yāva na sotāpattiphalaṃ sacchikaroti’. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ pajānāti evaṃ passati, ayaṃ vuccati– ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti. Dutiyaṃ.
SN.25.3. Viññāṇasuttaṃ
304. Sāvatthinidānaṃ. “Cakkhuviññāṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi; sotaviññāṇaṃ… ghānaviññāṇaṃ… jivhāviññāṇaṃ… kāyaviññāṇaṃ… manoviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Yo bhikkhave …pe… sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṃ.
SN.25.4. Samphassasuttaṃ
305. Sāvatthinidānaṃ. “Cakkhusamphasso, bhikkhave, anicco vipariṇāmī aññathābhāvī sotasamphasso… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ saddahati adhimuccati, ayaṃ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Catutthaṃ.
SN.25.5. Samphassajāsuttaṃ
306. Sāvatthinidānaṃ “Cakkhusamphassajā, bhikkhave, vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; sotasamphassajā vedanā …pe… ghānasamphassajā vedanā …pe… jivhāsamphassajā vedanā …pe… kāyasamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ saddahati adhimuccati, ayaṃ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Pañcamaṃ.
SN.25.6. Rūpasaññāsuttaṃ
307. Sāvatthinidānaṃ “Rūpasaññā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī; saddasaññā… gandhasaññā… rasasaññā… phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā aniccā vipariṇāmī aññathābhāvī. Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṃ saddahati adhimuccati, ayaṃ vuccati ‘saddhānusārī …pe… sambodhiparāyano’”ti. Chaṭṭhaṃ.