相应部24相应71经到96经 无风经,不苦不乐经
第四 第四行品
71 无风经
起源于舍卫城。
"诸比丘,当什么存在时,执取什么,执著什么,会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不产,日月不升不落,如石柱般屹立不动'?"
"世尊,我们的法以世尊为根本……(中略)。"
"诸比丘,当色存在时,执取色,执著色,便会生起这样的见解——'风不吹……(中略)……如石柱般屹立不动。'当受存在时……(中略)……当想存在时……当行存在时……当识存在时,执取识,执著识,便会生起这样的见解——'风不吹……(中略)……如石柱般屹立不动。'"
"诸比丘,你们认为如何?色是常的还是无常的?"
"无常的,世尊。"
"无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,世尊。"
"无常的、苦的、变易法,适合这样看待吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不适合,世尊。"
"受……想……行……识是常的还是无常的?"
"无常的,世尊。"
"无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,世尊。"
"无常的、苦的、变易法,适合这样看待吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不适合,世尊。"
"因此,诸比丘,凡任何色,不论过去、未来、现在,内的或外的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,一切色——应当以正慧如实地这样观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的自我。'凡任何受……凡任何想……凡任何行……凡任何识,不论过去、未来、现在,内的或外的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,一切识——应当以正慧如实地这样观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的自我。'"
"这样观察……(中略)……了知'不再有此生的状态了。'"
第一经。
72到96 第二至第二十五经
(如同第二品一样,应补足二十四部经。)
第二十五经。
96 不苦不乐经
起源于舍卫城。
"诸比丘,当什么存在时,执取什么,执著什么,会生起这样的见解——'自我死后不苦不乐,无病'?"
"世尊,我们的法以世尊为根本……(中略)。"
"诸比丘,当色存在时,执取色,执著色,便会生起这样的见解——'自我死后不苦不乐,无病。'当受存在时……当想存在时……当行存在时……当识存在时,执取识,执著识,便会生起这样的见解——'自我死后不苦不乐,无病。'"
"诸比丘,你们认为如何?色是常的还是无常的?"
"无常的,世尊。"
"无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,世尊。"
"无常的、苦的、变易法,适合这样看待吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不适合,世尊。"
"受……想……行……识是常的还是无常的?"
"无常的,世尊。"
"无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,世尊。"
"无常的、苦的、变易法,适合这样看待吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不适合,世尊。"
"因此,诸比丘,凡任何色,不论过去、未来、现在,内的或外的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,一切色——应当以正慧如实地这样观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的自我。'凡任何受……凡任何想……凡任何行……凡任何识,不论过去、未来、现在,内的或外的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,一切识——应当以正慧如实地这样观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的自我。'"
"诸比丘,这样观察的多闻圣弟子,对色也厌离,对受也厌离,对想也厌离,对行也厌离,对识也厌离。厌离而离欲,因离欲而解脱。解脱时,有'已解脱'之智。了知'生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此生的状态了。'"
第二十六经。
本品摄颂:
第一行中有十八个记说;
第二行中应展开二十六经;
第三行中应展开二十六经;
第四行中应展开二十六经。
见相应完毕。
巴利语原版经文
4. Catutthagamanavaggo
SN.24.71/(1). Navātasuttaṃ
276. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe….
“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti …pe… esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ– ‘netaṃ mama nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
“Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.
SN.24.72-96/(26). Adukkhamasukhīsuttaṃ
277-300. (dutiyavagge viya catuvīsati suttāni pūretabbāni.) Pañcavīsatimaṃ.
301. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe….
“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘adukkhamasukhī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā’”ti.
“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante” “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante . “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’”ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
“Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Chabbīsatimaṃ.
Tassuddānaṃ–
Purimagamane aṭṭhārasa veyyākaraṇā;
Dutiyagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni.
Tatiyagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni;
Catutthagamane chabbīsaṃ vitthāretabbāni.
Diṭṭhisaṃyuttaṃ samattaṃ.