131 集经

在波罗奈鹿野苑……（中略）……"尊者舍利弗，人们说'无明，无明'。尊者，什么是无明？如何才算是陷入无明？"

"在此，贤友，未闻法的凡夫不如实了知色的生起、灭尽、味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的生起、灭尽、味、患、离也不如实了知。贤友，这称为无明；如此便是陷入无明。"（第六）

132 第二集经

在波罗奈鹿野苑……（中略）……坐在一旁的大拘絺罗尊者对舍利弗尊者说："尊者舍利弗，人们说'明，明'。尊者，什么是明？如何才算是获得明？"

"在此，贤友，已闻法的圣弟子如实了知色的生起、灭尽、味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的生起、灭尽、味、患、离也如实了知。贤友，这称为明；如此便是获得明。"（第七）

133 拘絺罗经

在波罗奈鹿野苑。傍晚时分，舍利弗尊者……（中略）……坐在一旁的舍利弗尊者对大拘絺罗尊者说："贤友拘絺罗，人们说'无明，无明'。什么是无明？如何才算是陷入无明？"

"在此，贤友，未闻法的凡夫不如实了知色的味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的味、患、离也不如实了知。贤友，这称为无明；如此便是陷入无明。"

说完这些后，舍利弗尊者对大拘絺罗尊者说："贤友拘絺罗，人们说'明，明'。什么是明？如何才算是获得明？"

"在此，贤友，已闻法的圣弟子如实了知色的味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的味、患、离也如实了知。贤友，这称为明；如此便是获得明。"（第八）

134 第二拘絺罗经

在波罗奈鹿野苑……（中略）……"贤友拘絺罗，人们说'无明，无明'。什么是无明？如何才算是陷入无明？"

"在此，贤友，未闻法的凡夫不如实了知色的生起、灭尽、味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的生起、灭尽、味、患、离也不如实了知。贤友，这称为无明；如此便是陷入无明。"

说完这些后，舍利弗尊者对大拘絺罗尊者说："贤友拘絺罗，人们说'明，明'。什么是明？如何才算是获得明？"

"在此，贤友，已闻法的圣弟子如实了知色的生起、灭尽、味、患、离。对受……（中略）……想……行……识的生起、灭尽、味、患、离也如实了知。贤友，这称为明；如此便是获得明。"（第九）

135 第三拘絺罗经

同样的地点。坐在一旁的舍利弗尊者对大拘絺罗尊者说："贤友拘絺罗，人们说'无明，无明'。什么是无明？如何才算是陷入无明？"

"在此，贤友，未闻法的凡夫不了知色，不了知色集，不了知色灭，不了知导向色灭的道路。不了知受……（中略）……想……行……不了知识，不了知识集，不了知识灭，不了知导向识灭的道路。贤友，这称为无明；如此便是陷入无明。"

说完这些后，舍利弗尊者对大拘絺罗尊者说："贤友拘絺罗，人们说'明，明'。什么是明？如何才算是获得明？"

"在此，贤友，已闻法的圣弟子了知色，了知色集，了知色灭，了知导向色灭的道路。了知受……想……行……了知识，了知识集，了知识灭，了知导向识灭的道路。贤友，这称为明；如此便是获得明。"（第十）

第十三无明品终

其摘要如下：

三篇关于集法，两篇关于味，

又有两篇关于集，以及三篇关于拘絺罗。

14. 灼热的灰烬品

136 灼热的灰烬经

舍卫城因缘。"诸比丘，色是灼热的灰烬，受是灼热的灰烬，想是灼热的灰烬，行是灼热的灰烬，识是灼热的灰烬。诸比丘，如此观察的多闻圣弟子厌离于色，厌离于受，厌离于想，厌离于行，厌离于识。由厌离而离贪；由离贪而解脱；解脱时生起解脱智，了知：'生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。'"（第一）

巴利语原版经文

SN.22.131/(6). Samudayasuttaṃ

　　 131. Bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye …pe… “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Chaṭṭhaṃ.

SN.22.132/(7). Dutiyasamudayasuttaṃ

　　 132. Bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca– “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Sattamaṃ.

SN.22.133/(8). Koṭṭhikasuttaṃ

　　 133. Bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

　　 Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca– “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso sutavā ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Aṭṭhamaṃ.

SN.22.134/(9). Dutiyakoṭṭhikasuttaṃ

　　 134. Bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye …pe… “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

　　 Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca– “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Navamaṃ.

SN.22.135/(10). Tatiyakoṭṭhikasuttaṃ

　　 135. Taññeva nidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca– “‘avijjā, avijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti?

　　 “Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpaṃ nappajānāti, rūpasamudayaṃ nappajānāti, rūpanirodhaṃ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti. Vedanaṃ nappajānāti …pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ nappajānāti, viññāṇasamudayaṃ nappajānāti, viññāṇanirodhaṃ nappajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, avijjā; ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti.

　　 Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca– “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso koṭṭhika, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā, kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? “Idhāvuso, sutavā ariyasāvako rūpaṃ pajānāti, rūpasamudayaṃ pajānāti, rūpanirodhaṃ pajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ pajānāti, viññāṇasamudayaṃ pajānāti, viññāṇanirodhaṃ pajānāti viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti. Dasamaṃ.

　　 Avijjāvaggo terasamo.

　　 Tassuddānaṃ–

　　 Samudayadhamme tīṇi, assādo apare duve;

　　 Samudaye ca dve vuttā, koṭṭhike apare tayoti.

14. Kukkuḷavaggo

SN.22.136/(1). Kukkuḷasuttaṃ

　　 136. Sāvatthinidānaṃ “Rūpaṃ, bhikkhave, kukkuḷaṃ, vedanā kukkuḷā, saññā kukkuḷā, saṅkhārā kukkuḷā, viññāṇaṃ kukkuḷaṃ. Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.