第一千三百四十二章 第一利益经,第二利益经,第三利益经,第四利益经,第一不恭敬经,第二不恭敬经 增支部5集17经到22经

17 第一利益经

"诸比丘,具足五法的比丘是为自利而修行,而非为他利。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己具足戒德,但不劝导他人成就戒德;自己具足定力,但不劝导他人成就定力;自己具足智慧,但不劝导他人成就智慧;自己具足解脱,但不劝导他人成就解脱;自己具足解脱知见,但不劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为自利而修行,而非为他利。"


18 第二利益经

"诸比丘,具足五法的比丘是为他利而修行,而非为自利。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒德,但劝导他人成就戒德;自己不具足定力,但劝导他人成就定力;自己不具足智慧,但劝导他人成就智慧;自己不具足解脱,但劝导他人成就解脱;自己不具足解脱知见,但劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为他利而修行,而非为自利。"


19 第三利益经

"诸比丘,具足五法的比丘既不为自利也不为他利而修行。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒德,也不劝导他人成就戒德;自己不具足定力,也不劝导他人成就定力;自己不具足智慧,也不劝导他人成就智慧;自己不具足解脱,也不劝导他人成就解脱;自己不具足解脱知见,也不劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘既不为自利也不为他利而修行。"


20 第四利益经

"诸比丘,具足五法的比丘既为自利也为他利而修行。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己具足戒德,也劝导他人成就戒德;自己具足定力,也劝导他人成就定力;自己具足智慧,也劝导他人成就智慧;自己具足解脱,也劝导他人成就解脱;自己具足解脱知见,也劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘既为自利也为他利而修行。"


第二品 力品终


摄颂:

未闻及略说,广说当见法,

再说及四利,如是为摄颂。


第三品 五分品


21 第一不恭敬经

"诸比丘,若比丘不恭敬、不顺从、不和睦共住,他不可能圆满同梵行者的威仪法。不圆满威仪法,他不可能圆满学处法。不圆满学处法,他不可能圆满戒法。不圆满戒法,他不可能圆满正见。不圆满正见,他不可能圆满正定。


诸比丘,若比丘恭敬、顺从、和睦共住,他必能圆满同梵行者的威仪法。圆满威仪法,他必能圆满学处法。圆满学处法,他必能圆满戒法。圆满戒法,他必能圆满正见。圆满正见,他必能圆满正定。"


22 第二不恭敬经

"诸比丘,若比丘不恭敬、不顺从、不和睦共住,他不可能圆满同梵行者的威仪法。不圆满威仪法,他不可能圆满学处法。不圆满学处法,他不可能圆满戒蕴。不圆满戒蕴,他不可能圆满定蕴。不圆满定蕴,他不可能圆满慧蕴。


诸比丘,若比丘恭敬、顺从、和睦共住,他必能圆满同梵行者的威仪法。圆满威仪法,他必能圆满学处法。圆满学处法,他必能圆满戒蕴。圆满戒蕴,他必能圆满定蕴。圆满定蕴,他必能圆满慧蕴。"


巴利语原版经文


AN.5.17/ 7. Paṭhamahitasuttaṃ

   17. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Sattamaṃ.


AN.5.18/ 8. Dutiyahitasuttaṃ

   18. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā”ti. Aṭṭhamaṃ.


AN.5.19/ 9. Tatiyahitasuttaṃ

   19. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Navamaṃ.


AN.5.20/ 10. Catutthahitasuttaṃ

   20. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. Dasamaṃ.

  Balavaggo dutiyo.

   Tassuddānaṃ–

   Ananussutakūṭañca, saṃkhittaṃ vitthatena ca;

   Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ, cattāropi hitena cāti.


AN.5.21/ 3. Pañcaṅgikavaggo

1. Paṭhama-agāravasuttaṃ

   21. “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

   “So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. Paṭhamaṃ.


AN.5.22/ 2. Dutiya-agāravasuttaṃ

   22. “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ aparipūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

   “So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ paripūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. Dutiyaṃ.


“第一千三百四十二章 第一利益经,第二利益经,第三利益经,第四利益经,第一不恭敬经,第二不恭敬经 增支部5集17经到22经” 的相关文章

第八章 爱自己胜过爱其他人

相应部3相应8经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王与茉莉王后在王宫中最高的楼阁顶层眺望远方,波斯匿王这时对茉莉王后说:“茉莉,我现在有个问题想要问你,你如实的回答我,好吗?”茉莉王后回答:“大王,您有什么问题要问我,请说。”波斯匿王说:“茉莉,对于你来说,你对世间任何人...

第五十九章 要持之以恒的去修行

相应部12相应22经/十力经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来为你们详细的解说、开示、显露、说明世间的真相、规则,就如同剥掉你们身上已经燃起熊熊大火的衣服,避免你们被大火烧伤。当如来为众生详细解说、开示、显露、说明世间...

第六十八章 除灭对物质和精神的挂念

相应部12相应39经/思经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,内心思考、计划做任何的事情,内心有烦恼产生或是有烦恼产生的趋势,「业识」(业识解释,见第六十七章)就会有存在和继续累积发展的根据地。当「业识」有根据地的时候,这个...

第七十八章 痛苦如同树的生长

相应部12相应55经/大树经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第九十九章 二、三滴海水多吗?

相应部13相应8经/海洋经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果从大海中取出二、三滴水保存下来,其余的大海水全部都干涸、干枯了,弟子们你们现在是怎么想的?是保存下来的二、三滴水更多,还是大海里已经全部干涸、干枯的水更多?...

第一百一十三章 如何达到天界中的境界

2.第二品相应部14相应11经/七界经(界相应/因缘于篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间有七界,是哪七界呢?光界、净界、空无边处界、识无边处界、无所有处界、非想非非想处界、想受灭界。弟子们,这就是世间的七界。佛陀说七界的时候,有一位听法的...