第一千三百四十二章 第一利益经,第二利益经,第三利益经,第四利益经,第一不恭敬经,第二不恭敬经 增支部5集17经到22经
17 第一利益经
"诸比丘,具足五法的比丘是为自利而修行,而非为他利。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己具足戒德,但不劝导他人成就戒德;自己具足定力,但不劝导他人成就定力;自己具足智慧,但不劝导他人成就智慧;自己具足解脱,但不劝导他人成就解脱;自己具足解脱知见,但不劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为自利而修行,而非为他利。"
18 第二利益经
"诸比丘,具足五法的比丘是为他利而修行,而非为自利。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒德,但劝导他人成就戒德;自己不具足定力,但劝导他人成就定力;自己不具足智慧,但劝导他人成就智慧;自己不具足解脱,但劝导他人成就解脱;自己不具足解脱知见,但劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为他利而修行,而非为自利。"
19 第三利益经
"诸比丘,具足五法的比丘既不为自利也不为他利而修行。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒德,也不劝导他人成就戒德;自己不具足定力,也不劝导他人成就定力;自己不具足智慧,也不劝导他人成就智慧;自己不具足解脱,也不劝导他人成就解脱;自己不具足解脱知见,也不劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘既不为自利也不为他利而修行。"
20 第四利益经
"诸比丘,具足五法的比丘既为自利也为他利而修行。是哪五法呢?在此,诸比丘,比丘自己具足戒德,也劝导他人成就戒德;自己具足定力,也劝导他人成就定力;自己具足智慧,也劝导他人成就智慧;自己具足解脱,也劝导他人成就解脱;自己具足解脱知见,也劝导他人成就解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘既为自利也为他利而修行。"
第二品 力品终
摄颂:
未闻及略说,广说当见法,
再说及四利,如是为摄颂。
第三品 五分品
21 第一不恭敬经
"诸比丘,若比丘不恭敬、不顺从、不和睦共住,他不可能圆满同梵行者的威仪法。不圆满威仪法,他不可能圆满学处法。不圆满学处法,他不可能圆满戒法。不圆满戒法,他不可能圆满正见。不圆满正见,他不可能圆满正定。
诸比丘,若比丘恭敬、顺从、和睦共住,他必能圆满同梵行者的威仪法。圆满威仪法,他必能圆满学处法。圆满学处法,他必能圆满戒法。圆满戒法,他必能圆满正见。圆满正见,他必能圆满正定。"
22 第二不恭敬经
"诸比丘,若比丘不恭敬、不顺从、不和睦共住,他不可能圆满同梵行者的威仪法。不圆满威仪法,他不可能圆满学处法。不圆满学处法,他不可能圆满戒蕴。不圆满戒蕴,他不可能圆满定蕴。不圆满定蕴,他不可能圆满慧蕴。
诸比丘,若比丘恭敬、顺从、和睦共住,他必能圆满同梵行者的威仪法。圆满威仪法,他必能圆满学处法。圆满学处法,他必能圆满戒蕴。圆满戒蕴,他必能圆满定蕴。圆满定蕴,他必能圆满慧蕴。"
巴利语原版经文
AN.5.17/ 7. Paṭhamahitasuttaṃ
17. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Sattamaṃ.
AN.5.18/ 8. Dutiyahitasuttaṃ
18. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā”ti. Aṭṭhamaṃ.
AN.5.19/ 9. Tatiyahitasuttaṃ
19. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. Navamaṃ.
AN.5.20/ 10. Catutthahitasuttaṃ
20. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. Dasamaṃ.
Balavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ–
Ananussutakūṭañca, saṃkhittaṃ vitthatena ca;
Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ, cattāropi hitena cāti.
AN.5.21/ 3. Pañcaṅgikavaggo
1. Paṭhama-agāravasuttaṃ
21. “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
“So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. Paṭhamaṃ.
AN.5.22/ 2. Dutiya-agāravasuttaṃ
22. “So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ aparipūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
“So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlakkhandhaṃ paripūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. Dutiyaṃ.