相应部22相应71经到76经 罗陀经,苏罗陀经,味著经,集经,第二集经,阿罗汉经
71 罗陀经
舍卫城因缘。尊者罗陀来到世尊处,到达后对世尊说:"大德,应当如何了知、如何观察,才能使这具有识的身体和外在的一切相中,不生起我执、我所执和我慢随眠呢?"
世尊答道:"罗陀,对于任何色,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。对于任何受...任何想...任何行...任何识,无论是过去、未来、现在的...远的或近的,都应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。罗陀,如是了知、如是观察者,于此具有识的身体和外在的一切相中,不生起我执、我所执和我慢随眠。"...尊者罗陀成为阿罗汉之一。
72 苏罗陀经
舍卫城因缘。尊者苏罗陀对世尊说:"大德,应当如何了知、如何观察,才能使这具有识的身体和外在的一切相中,心离我执、我所执和我慢,超越分别,寂静解脱?"
世尊答道:"苏罗陀,对于任何色,无论是过去、未来、现在的...远的或近的,应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我',如是见已,即得无取解脱。对于任何受...任何想...任何行...任何识,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,都应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我',如是见已,即得无取解脱。苏罗陀,如是了知、如是观察者,于此具有识的身体和外在的一切相中,心离我执、我所执和我慢,超越分别,寂静解脱。"...尊者苏罗陀成为阿罗汉之一。
第七 阿罗汉品终
其摄颂:
执取与认为,以及欢喜者;
无常苦无我,非我所染着。
罗陀与苏罗陀为十。
第八 被食品
73 味著经
舍卫城因缘。"诸比丘,无闻凡夫不如实了知色的味著、过患与出离。不如实了知受...想...行...识的味著、过患与出离。诸比丘,有闻圣弟子如实了知色的味著、过患与出离。如实了知受...想...行...识的味著、过患与出离。"
74 集经
舍卫城因缘。"诸比丘,无闻凡夫不如实了知色的生起、消失、味著、过患与出离。不如实了知受...想...行...识的生起、消失、味著、过患与出离。诸比丘,有闻圣弟子如实了知色的生起、消失、味著、过患与出离。如实了知受...想...行...识的生起、消失、味著、过患与出离。"
75 第二集经
舍卫城因缘。"诸比丘,有闻圣弟子如实了知色的生起、消失、味著、过患与出离。如实了知受...想...行...识的生起、消失、味著、过患与出离。"
76 阿罗汉经
舍卫城因缘。"诸比丘,色是无常的。凡无常者即是苦的;凡苦者即是无我的;凡无我者,应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。受...想...行...识是无常的。凡无常者即是苦的;凡苦者即是无我的;凡无我者,应当以正慧如实观察:'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。"
"诸比丘,如是观察的有闻圣弟子于色厌离,于受...想...行...识厌离。由厌离而离贪,由离贪而解脱。解脱时生起解脱智,了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'诸比丘,就有情的住处而言,就有的最高境界而言,阿罗汉是世间最上、最胜者。"
世尊说此已。善逝说此已,师复说此:
"阿罗汉实是安乐,
他们已无有渴爱;
我慢已完全断除,
无明之网已破裂。
达到无动摇境界,
他们心无有污浊;
不染着于世间法,
成为无漏梵天人。
已经遍知五蕴法,
安住七种正法中;
善人值得受称赞,
是佛真正亲生子。
具足七种圣财宝,
三学之中已修习;
大雄游行于世间,
恐怖畏惧已断除。
具足十种圣者德,
大龙安住于定中;
他们世间最殊胜,
他们已无有渴爱。
无学智慧已生起,
此为最后所依身;
梵行真髓已成就,
不复依赖他人教。
不为见解所动摇,
解脱一切后有生;
已达调御最高地,
他们世间得胜利。
上下四方及中间,
他们不再有喜乐;
他们狮子吼宣说:
'佛陀世间无上者!'"
这就是第四经。
这些偈颂生动地描述了阿罗汉的殊胜品质:他们已断除一切烦恼,获得究竟解脱,具足圣者功德,是佛陀的真实弟子。他们安住于最高的智慧境界,不再受世间法所动摇,是真正的调御者和胜利者。
这些经文展现了佛教修行的核心教义:通过如实观察五蕴的无常、苦、无我,断除我执和渴爱,最终达到完全解脱的境界。
巴利语原版经文
SN.22.71/(9). Rādhasuttaṃ
71. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato, kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṃ kiñci, rādha, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ …pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, rādha, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti …pe… aññataro ca panāyasmā rādho arahataṃ ahosīti. Navamaṃ.
SN.22.72/(10). Surādhasuttaṃ
72. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā surādho bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti, vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti? “Yaṃ kiñci, surādha, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ …pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ– ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. Evaṃ kho, surādha, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti …pe… aññataro ca panāyasmā surādho arahataṃ ahosīti. Dasamaṃ.
Arahantavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ–
Upādiyamaññamānā, athābhinandamāno ca;
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca, anattanīyaṃ rajanīyasaṇṭhitaṃ.
Rādhasurādhena te dasāti.
8. Khajjanīyavaggo
SN.22.73/(1). Assādasuttaṃ
73. Sāvatthinidānaṃ “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanā saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.
SN.22.74/(2). Samudayasuttaṃ
74. Sāvatthinidānaṃ. “Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Dutiyaṃ.
SN.22.75/(3). Dutiyasamudayasuttaṃ
75. Sāvatthinidānaṃ. “Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya… saññāya… saṅkhārānaṃ… viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Tatiyaṃ.
SN.22.76/(4). Arahantasuttaṃ
76. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ”.
“Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi… saññāyapi… saṅkhāresupi… viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṃ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṃ yadidaṃ arahanto”ti.
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā–
“Sukhino vata arahanto, taṇhā tesaṃ na vijjati;
Asmimāno samucchinno, mohajālaṃ padālitaṃ.
“Anejaṃ te anuppattā, cittaṃ tesaṃ anāvilaṃ;
Loke anupalittā te, brahmabhūtā anāsavā.
“Pañcakkhandhe pariññāya, satta saddhammagocarā;
Pasaṃsiyā sappurisā, puttā buddhassa orasā.
“Sattaratanasampannā, tīsu sikkhāsu sikkhitā;
Anuvicaranti mahāvīrā, pahīnabhayabheravā.
“Dasahaṅgehi sampannā, mahānāgā samāhitā;
Ete kho seṭṭhā lokasmiṃ, taṇhā tesaṃ na vijjati.
“Asekhañāṇamuppannaṃ, antimoyaṃ samussayo;
Yo sāro brahmacariyassa, tasmiṃ aparapaccayā.
“Vidhāsu na vikampanti, vippamuttā punabbhavā;
Dantabhūmimanuppattā, te loke vijitāvino.
“Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ, nandī tesaṃ na vijjati;
Nadanti te sīhanādaṃ, buddhā loke anuttarā”ti. Catutthaṃ.