第一千三百二十四章 渴爱经,爱与恨经,学处经 增支部4集199经到201经
199经 渴爱经
佛陀这样说道:
"比丘们,我将为你们讲述渴爱。这渴爱就像一张网,四处流淌,遍布蔓延,紧紧缠绕。由于这渴爱,这个世间被困住、被包裹,变得像一团乱麻、像一团缠结的线球、像芦苇草丛一样纠结不清,因此无法超越恶趣、苦道、堕落处和轮回。请你们仔细听,好好思考,我将开示。"
"是的,世尊。"比丘们回答佛陀。
佛陀接着说:
"比丘们,什么是这像网一样、四处流淌、遍布蔓延、紧紧缠绕的渴爱呢?由于这渴爱,这个世间被困住、被包裹,变得像一团乱麻、像一团缠结的线球、像芦苇草丛一样纠结不清,因此无法超越恶趣、苦道、堕落处和轮回?比丘们,有十八种依于内在的渴爱运作,有十八种依于外在的渴爱运作。
什么是十八种依于内在的渴爱运作呢?
比丘们,当有'我存在'这个想法时,就会生起'我是这样的'、'我是如此的'、'我是不同的'、'我是非永恒的'、'我是永恒的'、'我将存在'、'我将是这样的'、'我将是如此的'、'我将是不同的'、'愿我存在'、'愿我是这样的'、'愿我是如此的'、'愿我是不同的'、'我将会存在'、'我将会是这样的'、'我将会是如此的'、'我将会是不同的'。这就是十八种依于内在的渴爱运作。
什么是十八种依于外在的渴爱运作呢?
比丘们,当有'由于这个我存在'这个想法时,就会生起'由于这个,我是这样的'、'由于这个,我是如此的'、'由于这个,我是不同的'、'由于这个,我是非永恒的'、'由于这个,我是永恒的'、'由于这个,我将存在'、'由于这个,我将是这样的'、'由于这个,我将是如此的'、'由于这个,我将是不同的'、'由于这个,愿我存在'、'由于这个,愿我是这样的'、'由于这个,愿我是如此的'、'由于这个,愿我是不同的'、'由于这个,我将会存在'、'由于这个,我将会是这样的'、'由于这个,我将会是如此的'、'由于这个,我将会是不同的'。这就是十八种依于外在的渴爱运作。
如此,十八种依于内在的渴爱运作,加上十八种依于外在的渴爱运作。比丘们,这些称为三十六种渴爱运作。同样的,过去有三十六种渴爱运作,未来有三十六种渴爱运作,现在有三十六种渴爱运作。这样就有一百零八种渴爱运作。
比丘们,这就是那像网一样、四处流淌、遍布蔓延、紧紧缠绕的渴爱。由于这渴爱,这个世间被困住、被包裹,变得像一团乱麻、像一团缠结的线球、像芦苇草丛一样纠结不清,因此无法超越恶趣、苦道、堕落处和轮回。"
第九经终。
200经 爱与恨经
"比丘们,有四种情感会产生。是哪四种呢?由爱生爱,由爱生恨,由恨生爱,由恨生恨。
怎样是由爱生爱呢?
比丘们,在这里,某人对另一个人感到喜爱、可爱、愉悦。其他人也用喜爱、可爱、愉悦的方式对待那个人。这人就会想:'那个我所喜爱、可爱、愉悦的人,其他人也用喜爱、可爱、愉悦的方式对待他。'于是他对那些人生起喜爱之情。比丘们,这就是由爱生爱。
怎样是由爱生恨呢?
比丘们,在这里,某人对另一个人感到喜爱、可爱、愉悦。但其他人却用不喜爱、不可爱、不愉悦的方式对待那个人。这人就会想:'那个我所喜爱、可爱、愉悦的人,其他人却用不喜爱、不可爱、不愉悦的方式对待他。'于是他对那些人生起厌恶之情。比丘们,这就是由爱生恨。
怎样是由恨生爱呢?
比丘们,在这里,某人对另一个人感到不喜爱、不可爱、不愉悦。其他人也用不喜爱、不可爱、不愉悦的方式对待那个人。这人就会想:'那个我所不喜爱、不可爱、不愉悦的人,其他人也用不喜爱、不可爱、不愉悦的方式对待他。'于是他对那些人生起喜爱之情。比丘们,这就是由恨生爱。
怎样是由恨生恨呢?
比丘们,在这里,某人对另一个人感到不喜爱、不可爱、不愉悦。但其他人却用喜爱、可爱、愉悦的方式对待那个人。这人就会想:'那个我所不喜爱、不可爱、不愉悦的人,其他人却用喜爱、可爱、愉悦的方式对待他。'于是他对那些人生起厌恶之情。比丘们,这就是由恨生恨。
比丘们,这就是四种情感的产生。
比丘们,当比丘远离欲望...(中略)...进入并安住于初禅时,那由爱生爱的情况在那时不会发生,那由爱生恨的情况在那时不会发生,那由恨生爱的情况在那时不会发生,那由恨生恨的情况在那时不会发生。
比丘们,当比丘平息了寻和伺...(中略)...进入并安住于二禅...(中略)...三禅...(中略)...四禅时,那由爱生爱的情况在那时不会发生,那由爱生恨的情况在那时不会发生,那由恨生爱的情况在那时不会发生,那由恨生恨的情况在那时不会发生。
比丘们,当比丘灭尽诸漏,在当下亲自证知、实现并安住于无漏的心解脱、慧解脱时,那由爱生爱的情况已被断除,根已被拔除,如同被砍断的棕榈树头,使其不存在,未来不再生起;那由爱生恨的情况已被断除,根已被拔除,如同被砍断的棕榈树头,使其不存在,未来不再生起;那由恨生爱的情况已被断除,根已被拔除,如同被砍断的棕榈树头,使其不存在,未来不再生起;那由恨生恨的情况已被断除,根已被拔除,如同被砍断的棕榈树头,使其不存在,未来不再生起。
比丘们,这样的比丘被称为'不高举、不反击、不冒烟、不燃烧、不闷烧'。
怎样是比丘高举呢?
比丘们,在这里,比丘把色看作是自我,或自我拥有色,或色在自我中,或自我在色中;把受看作是自我,或自我拥有受,或受在自我中,或自我在受中;把想看作是自我,或自我拥有想,或想在自我中,或自我在想中;把行看作是自我,或自我拥有行,或行在自我中,或自我在行中;把识看作是自我,或自我拥有识,或识在自我中,或自我在识中。比丘们,这就是比丘高举。
怎样是比丘不高举呢?
比丘们,在这里,比丘不把色看作是自我,不把自我看作拥有色,不把色看作在自我中,不把自我看作在色中;不把受看作是自我,不把自我看作拥有受,不把受看作在自我中,不把自我看作在受中;不把想看作是自我,不把自我看作拥有想,不把想看作在自我中,不把自我看作在想中;不把行看作是自我,不把自我看作拥有行,不把行看作在自我中,不把自我看作在行中;不把识看作是自我,不把自我看作拥有识,不把识看作在自我中,不把自我看作在识中。比丘们,这就是比丘不高举。
怎样是比丘反击呢?
比丘们,在这里,比丘对辱骂者还以辱骂,对愤怒者还以愤怒,对争吵者还以争吵。比丘们,这就是比丘反击。
怎样是比丘不反击呢?
比丘们,在这里,比丘对辱骂者不还以辱骂,对愤怒者不还以愤怒,对争吵者不还以争吵。比丘们,这就是比丘不反击。
怎样是比丘冒烟呢?
比丘们,当有'我存在'这个想法时,就会生起'我是这样的'、'我是如此的'、'我是不同的'、'我是非永恒的'、'我是永恒的'、'我将存在'、'我将是这样的'、'我将是如此的'、'我将是不同的'、'愿我存在'、'愿我是这样的'、'愿我是如此的'、'愿我是不同的'、'我将会存在'、'我将会是这样的'、'我将会是如此的'、'我将会是不同的'。比丘们,这就是比丘冒烟。
怎样是比丘不冒烟呢?
比丘们,当没有'我存在'这个想法时,就不会生起'我是这样的'、'我是如此的'、'我是不同的'、'我是非永恒的'、'我是永恒的'、'我将存在'、'我将是这样的'、'我将是如此的'、'我将是不同的'、'愿我存在'、'愿我是这样的'、'愿我是如此的'、'愿我是不同的'、'我将会存在'、'我将会是这样的'、'我将会是如此的'、'我将会是不同的'。比丘们,这就是比丘不冒烟。
怎样是比丘燃烧呢?
比丘们,当有'由于这个我存在'这个想法时,就会生起'由于这个,我是这样的'、'由于这个,我是如此的'、'由于这个,我是不同的'、'由于这个,我是非永恒的'、'由于这个,我是永恒的'、'由于这个,我将存在'、'由于这个,我将是这样的'、'由于这个,我将是如此的'、'由于这个,我将是不同的'、'由于这个,愿我存在'、'由于这个,愿我是这样的'、'由于这个,愿我是如此的'、'由于这个,愿我是不同的'、'由于这个,我将会存在'、'由于这个,我将会是这样的'、'由于这个,我将会是如此的'、'由于这个,我将会是不同的'。比丘们,这就是比丘燃烧。
怎样是比丘不燃烧呢?
比丘们,当没有'由于这个我存在'这个想法时,就不会生起'由于这个,我是这样的'、'由于这个,我是如此的'、'由于这个,我是不同的'、'由于这个,我是非永恒的'、'由于这个,我是永恒的'、'由于这个,我将存在'、'由于这个,我将是这样的'、'由于这个,我将是如此的'、'由于这个,我将是不同的'、'由于这个,愿我存在'、'由于这个,愿我是这样的'、'由于这个,愿我是如此的'、'由于这个,愿我是不同的'、'由于这个,我将会存在'、'由于这个,我将会是这样的'、'由于这个,我将会是如此的'、'由于这个,我将会是不同的'。比丘们,这就是比丘不燃烧。
怎样是比丘闷烧呢?
比丘们,在这里,比丘的'我慢'没有被断除,根没有被拔除,没有像被砍断的棕榈树头那样,使其不存在,未来不再生起。比丘们,这就是比丘闷烧。
怎样是比丘不闷烧呢?
比丘们,在这里,比丘的'我慢'已被断除,根已被拔除,如同被砍断的棕榈树头,使其不存在,未来不再生起。比丘们,这就是比丘不闷烧。"
第十经终。大品
大品第五终。
摄颂:
随闻、处、跋提耶、沙弥耶、跋波、沙尔赫、
摩利伽、自我折磨、渴爱、爱与(共)十经。
第四大五十经完成。
第五五十经集
(二十一)善人品第一
201经 学处经
"比丘们,我将为你们讲述不善人,比不善人更不善的人;善人,比善人更善的人。请你们仔细听,好好思考,我将开示。"
"是的,世尊。"比丘们回答佛陀。
佛陀这样说道:
什么是不善人呢?
比丘们,在这里,有人杀生、偷盗、邪淫、妄语、饮酒。比丘们,这就是不善人。
什么是比不善人更不善的人呢?
比丘们,在这里,有人自己杀生,也教唆他人杀生;自己偷盗,也教唆他人偷盗;自己邪淫,也教唆他人邪淫;自己妄语,也教唆他人妄语;自己饮酒,也教唆他人饮酒。比丘们,这就是比不善人更不善的人。
什么是善人呢?
比丘们,在这里,有人远离杀生、远离偷盗、远离邪淫、远离妄语、远离饮酒。比丘们,这就是善人。
什么是比善人更善的人呢?
比丘们,在这里,有人自己远离杀生,也劝导他人远离杀生;自己远离偷盗,也劝导他人远离偷盗;自己远离邪淫,也劝导他人远离邪淫;自己远离妄语,也劝导他人远离妄语;自己远离饮酒,也劝导他人远离饮酒。比丘们,这就是比善人更善的人。"
第一经终。
巴利语原版经文
AN.4.199/ 9. Taṇhāsuttaṃ
199. Bhagavā etadavoca– “taṇhaṃ vo, bhikkhave, desessāmi jāliniṃ saritaṃ visaṭaṃ visattikaṃ, yāya ayaṃ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Katamā ca sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṃ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati Aṭṭhārasa kho panimāni, bhikkhave, taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya.
“Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya? Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṃsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṃ santi hoti, evaṃ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṃ santi hoti, apihaṃ itthaṃ santi hoti, apihaṃ evaṃ santi hoti, apihaṃ aññathā santi hoti bhavissanti hoti, itthaṃ bhavissanti hoti, evaṃ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya.
“Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya? Imināsmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṃsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṃ santi hoti, iminā evaṃ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṃ santi hoti, iminā apihaṃ itthaṃ santi hoti, iminā apihaṃ evaṃ santi hoti, iminā apihaṃ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṃ bhavissanti hoti, iminā evaṃ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya.
“Iti aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. Imāni vuccanti, bhikkhave, chattiṃsa taṇhāvicaritāni. Iti evarūpāni atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni. Evaṃ aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ honti.
“Ayaṃ kho sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṃ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī”ti. Navamaṃ.
AN.4.200/ 10. Pemasuttaṃ
200. “Cattārimāni, bhikkhave, (pemāni) jāyanti. Katamāni cattāri? Pemā pemaṃ jāyati, pemā doso jāyati, dosā pemaṃ jāyati, dosā doso jāyati.
“Kathañca, bhikkhave, pemā pemaṃ jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taṃ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaṃ hoti– ‘yo kho myāyaṃ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṃ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti So tesu pemaṃ janeti. Evaṃ kho, bhikkhave, pemā pemaṃ jāyati.
“Kathañca, bhikkhave, pemā doso jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. Taṃ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaṃ hoti– ‘yo kho myāyaṃ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṃ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. So tesu dosaṃ janeti. Evaṃ kho, bhikkhave, pemā doso jāyati.
“Kathañca, bhikkhave, dosā pemaṃ jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. Taṃ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. Tassa evaṃ hoti– ‘yo kho myāyaṃ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṃ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. So tesu pemaṃ janeti. Evaṃ kho, bhikkhave, dosā pemaṃ jāyati.
“Kathañca, bhikkhave, dosā doso jāyati? Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo Taṃ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. Tassa evaṃ hoti– ‘yo kho myāyaṃ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṃ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti. So tesu dosaṃ janeti. Evaṃ kho, bhikkhave, dosā doso jāyati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri pemāni jāyanti.
“Yasmiṃ, bhikkhave, samaye bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṃ jāyati tampissa tasmiṃ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṃ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṃ jāyati tampissa tasmiṃ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṃ samaye na hoti.
“Yasmiṃ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṃ jāyati tampissa tasmiṃ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṃ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṃ jāyati tampissa tasmiṃ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṃ samaye na hoti.
“Yasmiṃ, bhikkhave, samaye bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṃ jāyati tampissa pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ, yopissa pemā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo, yampissa dosā pemaṃ jāyati tampissa pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ, yopissa dosā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu neva usseneti na paṭiseneti na dhūpāyati na pajjalati na sampajjhāyati.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu usseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ; saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ; saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ; viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu usseneti.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na usseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ; na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ na saññāya vā attānaṃ; na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ; na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na usseneti.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti? Idha bhikkhave, bhikkhu akkosantaṃ paccakkosati, rosantaṃ paṭirosati, bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkosantaṃ na paccakkosati, rosantaṃ na paṭirosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati? Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṃsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṃ santi hoti, evaṃ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṃ santi hoti, apihaṃ itthaṃ santi hoti, apihaṃ evaṃ santi hoti, apihaṃ aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaṃ bhavissanti hoti, evaṃ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati.
“Kathañca bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati? Asmīti, bhikkhave, asati itthasmīti na hoti, evaṃsmīti na hoti, aññathāsmīti na hoti, asasmīti na hoti, satasmīti na hoti, santi na hoti, itthaṃ santi na hoti, evaṃ santi na hoti, aññathā santi na hoti, apihaṃ santi na hoti, apihaṃ itthaṃ santi na hoti, apihaṃ evaṃ santi na hoti, apihaṃ aññathā santi na hoti, bhavissanti na hoti, itthaṃ bhavissanti na hoti, evaṃ bhavissanti na hoti, aññathā bhavissanti na hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pajjalati? Iminā asmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṃsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṃ santi hoti, iminā evaṃ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṃ santi hoti, iminā apihaṃ itthaṃ santi hoti, iminā apihaṃ evaṃ santi hoti, iminā apihaṃ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṃ bhavissanti hoti, iminā evaṃ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pajjalati.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati? Iminā asmīti, bhikkhave, asati iminā itthasmīti na hoti, iminā evaṃsmīti na hoti, iminā aññathāsmīti na hoti, iminā asasmīti na hoti, iminā satasmīti na hoti, iminā santi na hoti, iminā itthaṃ santi na hoti, iminā evaṃ santi na hoti, iminā aññathā santi na hoti, iminā apihaṃ santi na hoti, iminā apihaṃ itthaṃ santi na hoti, iminā apihaṃ evaṃ santi na hoti, iminā apihaṃ aññathā santi na hoti, iminā bhavissanti na hoti, iminā itthaṃ bhavissanti na hoti, iminā evaṃ bhavissanti na hoti, iminā aññathā bhavissanti na hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati.
“Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno na hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati.
“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyatī”ti. Dasamaṃ.
Mahāvaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ–
Sotānugataṃ ṭhānaṃ, bhaddiya sāmugiya vappa sāḷhā ca;
Mallika attantāpo, taṇhā pemena ca dasā teti.
Catutthamahāpaṇṇāsakaṃ samattaṃ.
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ
(21) 1. Sappurisavaggo
AN.4.201/ 1. Sikkhāpadasuttaṃ
201. “Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso.
“Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro.
“Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso.
“Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. Paṭhamaṃ.