相应部19相应17经到21经 恶比丘经,恶比丘尼经 ,恶学法女经,恶沙弥经, 恶沙弥尼经
17 恶比丘经
“朋友,当我从灵鹫山下山时,看见一位比丘在空中行走。他的僧伽梨衣(外层袈裟)正在燃烧、炽燃、火光冲天;他的钵盂正在燃烧、炽燃、火光冲天;他的腰带正在燃烧、炽燃、火光冲天;他的身体也正在燃烧、炽燃、火光冲天。他发出痛苦的惨叫……诸比丘,这位比丘在迦叶正等觉者的教法中曾是一位恶比丘……(此为第七经)”
18 恶比丘尼经
“我看见一位比丘尼在空中行走。她的僧伽梨衣正在燃烧……她曾是一位恶比丘尼……(此为第八经)”
19 恶学法女经
“我看见一位学法女(沙弥尼)在空中行走。她的僧伽梨衣正在燃烧……她曾是一位恶学法女……(此为第九经)”
20 恶沙弥经
“我看见一位沙弥在空中行走。他的僧伽梨衣正在燃烧……他曾是一位恶沙弥……(此为第十经)”
21 恶沙弥尼经
“朋友,当我从灵鹫山下山时,看见一位沙弥尼在空中行走。她的僧伽梨衣正在燃烧、炽燃、火光冲天;她的钵盂正在燃烧、炽燃、火光冲天;她的腰带正在燃烧、炽燃、火光冲天;她的身体也正在燃烧、炽燃、火光冲天。她发出痛苦的惨叫。朋友,我心中想:‘真是稀有啊,尊者!真是不可思议啊,尊者!竟然会有这样的众生!竟然会有这样的夜叉!竟然会有这样的生命形态!’”
这时,世尊对比丘们说:“诸比丘,弟子们确实成为具眼者;诸比丘,弟子们确实成为具慧者,因为弟子能如此了知、见闻或作证。诸比丘,我早已见过这位沙弥尼。但当时我没有说明。如果我说明了,他人可能不会相信我。那些不相信我的人,将会长久遭受不利与痛苦。诸比丘,这位沙弥尼在迦叶正等觉者的教法中曾是一位恶沙弥尼。她因那个业报,在地狱中遭受了许多年、许多百年、许多千年、许多百千年的痛苦后,现在又以该业报的残余,感受这样的生命形态。”(此为第十一经)
第二品终
其摄颂:
堕井者即是通奸者;食粪者曾是邪恶婆罗门。
无皮女曾是犯戒者;瘫痪女曾是占卜女。
脓血女与敌血女;断头者曾是盗贼杀手。
比丘、比丘尼、学法女;沙弥以及沙弥尼。
他们在迦叶的律法中出家;却造作了如此恶业。
相应部终
这些经文描述目犍连尊者见到各种因过去恶业而受苦的众生,经文通过具象的燃烧意象,生动展现恶业果报的惨烈,最后一部经特别详细,包含目犍连的惊叹和佛陀的解释,阐明业力法则的深远影响,这些经文的核心教义是:即使在佛教团体中出家,若行为不端,仍然会承受严重的业果报应。
巴利语原版经文
SN.19.17/(7). Pāpabhikkhusuttaṃ
218. “Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti …pe… eso, bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi …pe…. Sattamaṃ.
SN.19.18/(8). Pāpabhikkhunīsuttaṃ
219. “Addasaṃ bhikkhuniṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpabhikkhunī ahosi …pe…. Aṭṭhamaṃ.
SN.19.19/(9). Pāpasikkhamānasuttaṃ
220. “Addasaṃ sikkhamānaṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpasikkhamānā ahosi …pe…. Navamaṃ.
SN.19.20/(10). Pāpasāmaṇerasuttaṃ
221. “Addasaṃ sāmaṇeraṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Tassa saṅghāṭipi ādittā …pe… pāpasāmaṇero ahosi …pe…. Dasamaṃ.
SN.19.21/(11). Pāpasāmaṇerīsuttaṃ
222. “Idhāhaṃ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sāmaṇeriṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi– ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Evarūpopi nāma satto bhavissati! Evarūpopi nāma yakkho bhavissati! Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti!!
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api cāhaṃ na byākāsiṃ. Ahañcetaṃ byākareyyaṃ, pare ca me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā, bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī”ti. Ekādasamaṃ.
Dutiyo vaggo.
Tassuddānaṃ–
Kūpe nimuggo hi so pāradāriko; gūthakhādi ahu duṭṭhabrāhmaṇo.
Nicchavitthi aticārinī ahu; maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā.
Okilini sapattaṅgārokiri; sīsacchinno ahu coraghātako.
Bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā; sāmaṇero atha sāmaṇerikā.
Kassapassa vinayasmiṃ pabbajjaṃ; pāpakammaṃ kariṃsu tāvadeti.
Lakkhaṇasaṃyuttaṃ samattaṃ.