第一千二百九十八章 芒果经,第二芒果经,老鼠经,公牛经 增支部4集105经到108经

增支部4集105经到108经


105 芒果经


"比丘们,有四种芒果。是哪四种呢?生果似熟、熟果似生、生果似生、熟果似熟——比丘们,这就是四种芒果。同样地,比丘们,世间也有四种如芒果般的人。是哪四种呢?生而似熟者、熟而似生者、生而似生者、熟而似熟者。


比丘们,什么是生而似熟的人呢?在此,某人举止优雅,前进后退、观望顾盼、屈伸俯仰、披着袈裟持钵,都很庄重。但他对'这是苦'的真实性质不能如实了知...乃至...'这是导向苦灭的道路'的真实性质不能如实了知。比丘们,这就是生而似熟的人。就像那生而似熟的芒果一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是熟而似生的人呢?在此,某人举止不够优雅,前进后退、观望顾盼、屈伸俯仰、披着袈裟持钵,都不够庄重。但他能如实了知'这是苦'...乃至...能如实了知'这是导向苦灭的道路'。比丘们,这就是熟而似生的人。就像那熟而似生的芒果一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是生而似生的人呢?在此,某人举止不够优雅,前进后退、观望顾盼、屈伸俯仰、披着袈裟持钵,都不够庄重。而且他对'这是苦'的真实性质不能如实了知...乃至...'这是导向苦灭的道路'的真实性质不能如实了知。比丘们,这就是生而似生的人。就像那生而似生的芒果一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是熟而似熟的人呢?在此,某人举止优雅,前进后退、观望顾盼、屈伸俯仰、披着袈裟持钵,都很庄重。而且他能如实了知'这是苦'...乃至...能如实了知'这是导向苦灭的道路'。比丘们,这就是熟而似熟的人。就像那熟而似熟的芒果一样,我说这种人也是如此。比丘们,这就是世间存在的四种如芒果般的人。"


106 第二芒果经


(这是第六经。注释书中说明这一经的含义是显而易见的,但在巴利圣典的各版本中都找不到具体经文内容。)


这一经被编号为第六经,但实际上在巴利三藏的经典中并没有保存下来具体内容。注释书只是简单提到这一经的含义是显而易见的,可能是因为其内容与前一经(第一芒果经)相似或有关。


107 老鼠经


"比丘们,有四种老鼠。是哪四种呢?会挖洞但不居住的、会居住但不挖洞的、既不挖洞也不居住的、既会挖洞又会居住的——这就是四种老鼠。同样地,比丘们,世间也有四种如老鼠般的人。是哪四种呢?会挖洞但不居住的、会居住但不挖洞的、既不挖洞也不居住的、既会挖洞又会居住的。


比丘们,什么是会挖洞但不居住的人呢?在此,某人学习佛法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。但他对'这是苦'的真实性质不能如实了知...乃至...'这是导向苦灭的道路'的真实性质不能如实了知。比丘们,这就是会挖洞但不居住的人。就像那会挖洞但不居住的老鼠一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是会居住但不挖洞的人呢?在此,某人不学习佛法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。但他能如实了知'这是苦'...乃至...能如实了知'这是导向苦灭的道路'。比丘们,这就是会居住但不挖洞的人。就像那会居住但不挖洞的老鼠一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是既不挖洞也不居住的人呢?在此,某人既不学习佛法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。而且他对'这是苦'的真实性质不能如实了知...乃至...'这是导向苦灭的道路'的真实性质不能如实了知。比丘们,这就是既不挖洞也不居住的人。就像那既不挖洞也不居住的老鼠一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是既会挖洞又会居住的人呢?在此,某人学习佛法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广。而且他能如实了知'这是苦'...乃至...能如实了知'这是导向苦灭的道路'。比丘们,这就是既会挖洞又会居住的人。就像那既会挖洞又会居住的老鼠一样,我说这种人也是如此。比丘们,这就是世间存在的四种如老鼠般的人。"


108 公牛经


"比丘们,有四种公牛。是哪四种呢?对自群凶暴而对他群不凶暴的、对他群凶暴而对自群不凶暴的、对自群和他群都凶暴的、对自群和他群都不凶暴的——这就是四种公牛。同样地,比丘们,世间也有四种如公牛般的人。是哪四种呢?对自群凶暴而对他群不凶暴的、对他群凶暴而对自群不凶暴的、对自群和他群都凶暴的、对自群和他群都不凶暴的。


比丘们,什么是对自群凶暴而对他群不凶暴的人呢?在此,某人只恐吓自己的群众,而不恐吓他人的群众。比丘们,这就是对自群凶暴而对他群不凶暴的人。就像那对自群凶暴而对他群不凶暴的公牛一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是对他群凶暴而对自群不凶暴的人呢?在此,某人只恐吓他人的群众,而不恐吓自己的群众。比丘们,这就是对他群凶暴而对自群不凶暴的人。就像那对他群凶暴而对自群不凶暴的公牛一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是对自群和他群都凶暴的人呢?在此,某人既恐吓自己的群众,也恐吓他人的群众。比丘们,这就是对自群和他群都凶暴的人。就像那对自群和他群都凶暴的公牛一样,我说这种人也是如此。


比丘们,什么是对自群和他群都不凶暴的人呢?在此,某人既不恐吓自己的群众,也不恐吓他人的群众。比丘们,这就是对自群和他群都不凶暴的人。就像那对自群和他群都不凶暴的公牛一样,我说这种人也是如此。比丘们,这就是世间存在的四种如公牛般的人。"


巴利语原版经文


AN.4.105/ 5. Ambasuttaṃ

   105. “Cattārimāni, bhikkhave, ambāni. Katamāni cattāri? Āmaṃ pakkavaṇṇi, pakkaṃ āmavaṇṇi, āmaṃ āmavaṇṇi, pakkaṃ pakkavaṇṇi– imāni kho, bhikkhave, cattāri ambāni. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Āmo pakkavaṇṇī, pakko āmavaṇṇī, āmo āmavaṇṇī, pakko pakkavaṇṇī.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī? Idha bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ āmaṃ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ pakkaṃ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ āmaṃ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ pakkaṃ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmin”ti. Pañcamaṃ.


AN.4.106/ 6. Dutiya-ambasuttaṃ

(Chaṭṭhaṃ uttānatthamevāti aṭṭhakathāyaṃ dassitaṃ, pāḷipotthakesu pana katthacipi na dissati.)


AN.4.107/ 7. Mūsikasuttaṃ

   107. “Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. Katamā catasso? Gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā ca– imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā ca.

   “Kathañca bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā bhikkhave, mūsikā gādhaṃ kattā, no vasitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṃ kattā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ na pariyāpuṇāti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṃ kattā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṃ kattā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ, puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṃ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ na pariyāpuṇāti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave puggalo neva gādhaṃ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṃ kattā hoti, no vasitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti– suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmin”ti. Sattamaṃ.


AN.4.108/ 8. Balībaddasuttaṃ

   108. “Cattārome, bhikkhave, balībaddā. Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo– ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo.

   “Kathañca bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṃ ubbejetā hoti, no paraparisaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo paraparisaṃ ubbejetā hoti, no sakaparisaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo paragavacaṇḍo, no sagavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṃ ubbejetā hoti paraparisañca. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

   “Kathañca, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva sakaparisaṃ ubbejetā hoti, no paraparisañca. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo neva sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmin”ti. Aṭṭhamaṃ.


“第一千二百九十八章 芒果经,第二芒果经,老鼠经,公牛经 增支部4集105经到108经” 的相关文章

第二十二章 没有谁可以逃过死亡

相应部3相应22经/祖母经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,你为什么脸上挂着泪珠?发生了什么事情?你从何而来?”波斯匿王回答:“世尊,我慈祥的老祖母过世了,我正在王宫为老祖母举行丧礼,每当我想到老祖母在世...

第三十一章 如何才能解开束缚和捆绑?

相应部7相应6经/结缚经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,结缚婆罗门来到佛陀的住所,顶佛陀后,他在一旁坐下,结缚婆罗门对佛陀说:“世尊,世间的人被自己内心生起的念想束缚捆绑,被世间的事物事情束缚捆绑,世尊,谁才能解开这个束缚捆绑,谁才能从自己的念想和世间的事物事情中解脱出来呢?”这时,结缚婆罗门...

第五十二章 什么人才是如来认可的修行人?

相应部12相应14经/沙门婆罗门经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,任何的修行人、出家人,如果他们不明白缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),就不明白老死,就不明白老死的根源是什么,就不明白如何灭除老死,就不明白...

第五十七章 什么是世间的规律、法则

相应部12相应20经/缘经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在来给你们讲说缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章)与缘生法,你们要认真的听,你们要仔细的思考。如来要开始说法了。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真的...

第六十五章 修行如同将多罗树连根拔起

相应部12相应35经/无明为缘经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,以「无明」为前提条件就会产生「行」,以「行」为前提条件就会产生「识」,以「识」为前提条件就会产生「名色」,以「名色」为前提条件就会产生「六处」,以「六处」为前提...

第一百零一章 剩下七颗菜种子大小的石头

相应部13相应10经/山经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果喜马拉雅大雪山除了七颗菜种子大小的石头外,其余的全部石头都灭尽、消失了,弟子们你们现在是怎么想的?是灭尽、消失的喜马拉雅大雪山上的石头更多,还是剩下的七颗菜...