第一千二百八十八章 第一同居经,第二同居经,须波婆娑经,须达多经,食物经,在家正行经, 增支部4集55经到60经
增支部4集55经到60经
55 第一同居经
如是我闻:一时,世尊住在跋祇国的须须摩罗山贝萨卡罗鹿野苑中。那时,世尊于上午时分,着衣持钵,前往居士那拘罗父的住处。到达后,坐在准备好的座位上。那时,居士那拘罗父和居士妻那拘罗母来到世尊处。到达后,礼敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的那拘罗父居士对世尊如是说:
"尊者,自从我年少时迎娶那拘罗母为妻,我不曾在意念上对她不忠,更不用说身体行为了!我们希望,尊者,不仅今生能相见,来世也能相见。"那拘罗母居士妇也对世尊如是说:"尊者,自从我年少时嫁给那拘罗父居士,我不曾在意念上对他不忠,更不用说身体行为了!我们希望,尊者,不仅今生能相见,来世也能相见。"
"诸居士,若夫妻二人都希望今生来世都能相见,那么双方应当具有相同的信仰、相同的戒行、相同的布施、相同的智慧,如此他们今生来世都能相见。"
世尊以偈颂说:
"双方具信且慷慨,自制而依法而活,
夫妻相处互敬爱,说话温和显关怀。
福利丰足生活安,敌人见之心忧恼,
二人戒行皆相同,此世修习清净法,
欢喜生于天界中,如愿享受诸妙欲。"
56 第二同居经
"诸比丘,若夫妻二人都希望今生来世都能相见,那么双方应当具有相同的信仰、相同的戒行、相同的布施、相同的智慧,如此他们今生来世都能相见。"
"双方具信且慷慨,自制而依法而活,
夫妻相处互敬爱,说话温和显关怀。
福利丰足生活安,敌人见之心忧恼,
二人戒行皆相同,此世修习清净法,
欢喜生于天界中,如愿享受诸妙欲。"
57 须波婆娑经
一时,世尊住在拘利族的巴阇尼迦村。那时,世尊于上午时分,着衣持钵,前往拘利族女须波婆娑的住处。到达后,坐在准备好的座位上。于是须波婆娑拘利族女亲手以殊胜的硬食软食供养世尊,使其满足。须波婆娑拘利族女见世尊用餐完毕,手已离钵,即坐在一旁。世尊对坐在一旁的须波婆娑拘利族女如是说:
"须波婆娑,圣弟子施食时,给予受施者四种利益。是哪四种?施与寿命、施与容色、施与安乐、施与力量。施与寿命者,得享人天寿命;施与容色者,得享人天容色;施与安乐者,得享人天安乐;施与力量者,得享人天力量。须波婆娑,圣弟子施食时,给予受施者这四种利益。"
"善备美食而布施,清净精妙具美味,
此施施与正直者,具足戒行大德者。
福德相续福增长,智者赞叹大果报。
忆念如是布施者,世间具智而游行,
除尽悭贪诸垢秽,无人诽谤生天界。"
58 须达多经
那时,给孤独长者来到世尊处。到达后,礼敬世尊,坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独长者如是说:
"居士,圣弟子施食时,给予受施者四种利益。是哪四种?施与寿命、施与容色、施与安乐、施与力量。施与寿命者,得享人天寿命;施与容色者,得享人天容色;施与安乐者,得享人天安乐;施与力量者,得享人天力量。居士,圣弟子施食时,给予受施者这四种利益。"
"谁于自制托钵者,
适时恭敬施饮食。
必得四种殊胜果,
寿命容色乐与力。
施寿容乐力量者,
此人无论生何处,
必得长寿具名声。"
59 食物经
"诸比丘,施主施食时,给予受施者四种利益。是哪四种?施与寿命、施与容色、施与安乐、施与力量。施与寿命者,得享人天寿命;施与容色者,得享人天容色;施与安乐者,得享人天安乐;施与力量者,得享人天力量。诸比丘,施主施食时,给予受施者这四种利益。"
"谁于自制托钵者,
适时恭敬施饮食。
必得四种殊胜果,
寿命容色乐与力。
施寿容乐力量者,
此人无论生何处,
必得长寿具名声。"
60 在家正行经
那时,给孤独长者来到世尊处。到达后,礼敬世尊,坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独长者如是说:
"居士,圣弟子具足四法,即行在家正道,能得名声,导向天界。是哪四法?在此,居士,圣弟子以衣服供养比丘僧团,以饮食供养比丘僧团,以卧具供养比丘僧团,以医药资具供养比丘僧团。居士,圣弟子具足这四法,即行在家正道,能得名声,导向天界。"
"智者修习在家道,
供养持戒具德者,
以衣饮食与卧具,
医药资具皆供养。
昼夜之中福增长,
造作善业得善果,
必定往生天界中。"
功德水品第一终
其摄颂:
二种功德水,二种共住经,
二种同居经,须波婆娑经,
须达多食物,在家正行经。
巴利语原版经文
AN.4.55/ 5. Paṭhamasamajīvīsuttaṃ
55. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca–
“Yato me, bhante, nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulamātaraṃ gahapatāniṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena! Iccheyyāma mayaṃ, bhante, diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitun”ti. Nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaṃ etadavoca– “yatohaṃ, bhante, nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulapitaraṃ gahapatiṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena! Iccheyyāma mayaṃ, bhante diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitun”ti.
“Ākaṅkheyyuṃ ce, gahapatayo, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī”ti.
“Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;
Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.
“Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;
Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.
“Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino”ti. Pañcamaṃ.
AN.4.56/ 6. Dutiyasamajīvīsuttaṃ
56. “Ākaṅkheyyuṃ ce, bhikkhave, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī”ti.
“Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;
Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.
“Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;
Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.
“Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino”ti. Chaṭṭhaṃ.
AN.4.57/ 7. Suppavāsāsuttaṃ
57. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati pajjanikaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītuyā nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ bhagavā etadavoca–
“Bhojanaṃ suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaṃ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaṃ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī”ti.
“Susaṅkhataṃ bhojanaṃ yā dadāti, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ.
Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā, caraṇūpapannesu mahaggatesu.
Puññena puññaṃ saṃsandamānā, mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.
“Etādisaṃ yaññamanussarantā, ye vedajātā vicaranti loke.
Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. Sattamaṃ.
AN.4.58/ 8. Sudattasuttaṃ
58. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca–
“Bhojanaṃ gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī”ti.
“Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,
Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ.
Cattāri ṭhānāni anuppavecchati,
Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.
“So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṃ balaṃ dado naro.
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Aṭṭhamaṃ.
AN.4.59/ 9. Bhojanasuttaṃ
59. “Bhojanaṃ bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī”ti.
“Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,
Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ.
Cattāri ṭhānāni anuppavecchati,
Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.
“So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṃ balaṃ dado naro;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Navamaṃ.
AN.4.60/ 10. Gihisāmīcisuttaṃ
60. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca–
“Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, ariyasāvako bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti cīvarena, bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena, bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti senāsanena bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti gilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikan”ti.
“Gihisāmīcipaṭipadaṃ, paṭipajjanti paṇḍitā;
Sammaggate sīlavante, cīvarena upaṭṭhitā.
Piṇḍapātasayanena, gilānappaccayena ca;
Tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhati.
Saggañca kamatiṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddakan”ti. Dasamaṃ.
Puññābhisandavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ–
Dve puññābhisandā dve ca, saṃvāsā samajīvino;
Suppavāsā sudatto ca, bhojanaṃ gihisāmicīti.