第一千二百四十二章 面前经,三处经,利益经,谈话进行经,智者经,持戒者经,有为相经,无为相经,山王经,精进经 增支部3集41经到50经
增支部3集41经到50经
小品
41. 面前经
"诸比丘,由于三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。哪三种呢?诸比丘,由于信仰的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于布施物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于应受供养者的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,正是由于这三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。"第一则完毕。
42. 三处经
"诸比丘,通过三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。哪三种呢?他渴望见到有德行的人,他渴望听闻正法,他以无吝啬污垢的心住在家中,乐于布施,慷慨大方,乐于施舍,乐于分享。诸比丘,正是通过这三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。"
"渴望见到有德行的人,
渴望听闻正法,
去除吝啬的污垢,
这样的人被称为有信仰。"第二则完毕。
43. 利益经
"诸比丘,考虑到三种利益,足以向他人说法。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,考虑到这三种利益,足以向他人说法。"第三则完毕。
44. 谈话进行经
"诸比丘,由于三种情况,谈话得以进行。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,正是由于这三种情况,谈话得以进行。"第四则完毕。
45. 智者经
"诸比丘,这是三种智者所认可、善人所认可的事。哪三种呢?诸比丘,布施是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,出家是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,侍奉父母是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,这就是三种智者所认可、善人所认可的事。"
"善人认可布施,
不伤害、自制和克制,
侍奉父母,
以及照顾清净的修行者。
这些是善人的行为,
智者应当遵循,
高尚者具备正见,
他将获得幸福的世界。"第五则完毕。
46. 持戒者经
"诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们通过三种方式获得大量功德。哪三种呢?身、口、意。诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们正是通过这三种方式获得大量功德。"第六则完毕。
47. 有为相经
"诸比丘,有为法有这三种特征。哪三种呢?生起可见,衰灭可见,住立时的变异可见。诸比丘,这就是有为法的三种特征。"第七则完毕。
48. 无为相经
"诸比丘,无为法有这三种特征。哪三种呢?生起不可见,衰灭不可见,住立时的变异不可见。诸比丘,这就是无为法的三种特征。"第八则完毕。
49. 山王经
"诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树以三种方式生长。哪三种呢?枝叶茂盛地生长,树皮和嫩枝生长,树心生长。诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树就是以这三种方式生长。
同样地,诸比丘,依靠有信仰的居士,家人以三种方式增长。哪三种呢?信仰增长,戒行增长,智慧增长。诸比丘,依靠有信仰的居士,家人就是以这三种方式增长。"
"就像在广大森林中的山岩,
树木依靠它而生长,成为大树。
同样,具有戒行的有信仰居士,
妻子儿女和亲属依靠他而增长。
随从、朋友和亲族也是如此。
那些明智的人看到他的戒行,
慷慨和善行,便效仿他,
为自己的利益而行。
在此世间行善法,
走向善趣的道路,
欢喜者在天界中,
享受他们所欲之乐。"第九则完毕。
50. 精进经
"诸比丘,在三种情况下应当精进。哪三种呢?为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进。诸比丘,在这三种情况下应当精进。
诸比丘,当比丘为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进时,诸比丘,这位比丘被称为精进、警觉、正念,为了正确地结束苦而行动。"第十则完毕。
巴利语原版经文
5. Cūḷavaggo
41/ 1. Sammukhībhāvasuttaṃ
41. “Tiṇṇaṃ bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Saddhāya, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavatī”ti. Paṭhamaṃ.
42/ 2. Tiṭhānasuttaṃ
42. “Tīhi bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi? Sīlavantānaṃ dassanakāmo hoti, saddhammaṃ sotukāmo hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo”.
“Dassanakāmo sīlavataṃ, saddhammaṃ sotumicchati;
Vinaye maccheramalaṃ, sa ve saddhoti vuccatī”ti. Dutiyaṃ.
43/ 3. Atthavasasuttaṃ
43. “Tayo bhikkhave, atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Katame tayo? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Ime kho, bhikkhave, tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetun”ti. Tatiyaṃ.
44/ 4. Kathāpavattisuttaṃ
44. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi kathā pavattinī hoti. Katamehi tīhi? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi kathā pavattinī hotī”ti. Catutthaṃ.
45/ 5. Paṇḍitasuttaṃ
45. “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. Katamāni tīṇi? Dānaṃ, bhikkhave, paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ Pabbajjā, bhikkhave paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. Mātāpitūnaṃ, bhikkhave, upaṭṭhānaṃ paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānī”ti.
“Sabbhi dānaṃ upaññattaṃ, ahiṃsā saṃyamo damo;
Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ.
“Sataṃ etāni ṭhānāni, yāni sevetha paṇḍito;
Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate sivan”ti. Pañcamaṃ.
46/ 6. Sīlavantasuttaṃ
46. “Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti. Katamehi tīhi? Kāyena vācāya manasā. Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavantī”ti. Chaṭṭhaṃ.
47/ 7. Saṅkhatalakkhaṇasuttaṃ
47. “Tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī”ti. Sattamaṃ.
48/ 8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttaṃ
48. “Tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī”ti. Aṭṭhamaṃ.
49/ 9. Pabbatarājasuttaṃ
49. “Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi tīhi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacapapaṭikāya vaḍḍhanti pheggusārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.
“Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulapatiṃ nissāya anto jano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi tīhi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulapatiṃ nissāya anto jano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī”ti.
“Yathāpi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;
Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.
“Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulapatiṃ idha;
Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā.
Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.
“Tyāssa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca.
Passamānānukubbanti, attamatthaṃ vicakkhaṇā.
“Idha dhammaṃ caritvāna, maggaṃ sugatigāminaṃ;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino”ti. Navamaṃ.
50/ 10. Ātappakaraṇīyasuttaṃ
50. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ. Katamehi tīhi? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Imehi tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ.
“Yato kho, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karoti, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dasamaṃ.