第一千二百四十二章 面前经,三处经,利益经,谈话进行经,智者经,持戒者经,有为相经,无为相经,山王经,精进经 增支部3集41经到50经

增支部3集41经到50经

小品


41. 面前经


"诸比丘,由于三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。哪三种呢?诸比丘,由于信仰的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于布施物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于应受供养者的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,正是由于这三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。"第一则完毕。


42. 三处经


"诸比丘,通过三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。哪三种呢?他渴望见到有德行的人,他渴望听闻正法,他以无吝啬污垢的心住在家中,乐于布施,慷慨大方,乐于施舍,乐于分享。诸比丘,正是通过这三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。"


"渴望见到有德行的人,

  渴望听闻正法,

  去除吝啬的污垢,

  这样的人被称为有信仰。"第二则完毕。


43. 利益经


"诸比丘,考虑到三种利益,足以向他人说法。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,考虑到这三种利益,足以向他人说法。"第三则完毕。


44. 谈话进行经


"诸比丘,由于三种情况,谈话得以进行。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,正是由于这三种情况,谈话得以进行。"第四则完毕。


45. 智者经


"诸比丘,这是三种智者所认可、善人所认可的事。哪三种呢?诸比丘,布施是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,出家是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,侍奉父母是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,这就是三种智者所认可、善人所认可的事。"


"善人认可布施,

  不伤害、自制和克制,

  侍奉父母,

  以及照顾清净的修行者。


  这些是善人的行为,

  智者应当遵循,

  高尚者具备正见,

  他将获得幸福的世界。"第五则完毕。


46. 持戒者经


"诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们通过三种方式获得大量功德。哪三种呢?身、口、意。诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们正是通过这三种方式获得大量功德。"第六则完毕。


47. 有为相经


"诸比丘,有为法有这三种特征。哪三种呢?生起可见,衰灭可见,住立时的变异可见。诸比丘,这就是有为法的三种特征。"第七则完毕。


48. 无为相经


"诸比丘,无为法有这三种特征。哪三种呢?生起不可见,衰灭不可见,住立时的变异不可见。诸比丘,这就是无为法的三种特征。"第八则完毕。


49. 山王经


"诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树以三种方式生长。哪三种呢?枝叶茂盛地生长,树皮和嫩枝生长,树心生长。诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树就是以这三种方式生长。


同样地,诸比丘,依靠有信仰的居士,家人以三种方式增长。哪三种呢?信仰增长,戒行增长,智慧增长。诸比丘,依靠有信仰的居士,家人就是以这三种方式增长。"


"就像在广大森林中的山岩,

  树木依靠它而生长,成为大树。


  同样,具有戒行的有信仰居士,

  妻子儿女和亲属依靠他而增长。

  随从、朋友和亲族也是如此。


  那些明智的人看到他的戒行,

  慷慨和善行,便效仿他,

  为自己的利益而行。


  在此世间行善法,

  走向善趣的道路,

  欢喜者在天界中,

  享受他们所欲之乐。"第九则完毕。


50. 精进经


"诸比丘,在三种情况下应当精进。哪三种呢?为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进。诸比丘,在这三种情况下应当精进。


诸比丘,当比丘为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进时,诸比丘,这位比丘被称为精进、警觉、正念,为了正确地结束苦而行动。"第十则完毕。


巴利语原版经文


5. Cūḷavaggo

41/ 1. Sammukhībhāvasuttaṃ

   41. “Tiṇṇaṃ bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Saddhāya, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavatī”ti. Paṭhamaṃ.


42/ 2. Tiṭhānasuttaṃ

   42. “Tīhi bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi? Sīlavantānaṃ dassanakāmo hoti, saddhammaṃ sotukāmo hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo”.

  “Dassanakāmo sīlavataṃ, saddhammaṃ sotumicchati;

  Vinaye maccheramalaṃ, sa ve saddhoti vuccatī”ti. Dutiyaṃ.


43/ 3. Atthavasasuttaṃ

   43. “Tayo bhikkhave, atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Katame tayo? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Ime kho, bhikkhave, tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetun”ti. Tatiyaṃ.


44/ 4. Kathāpavattisuttaṃ

   44. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi kathā pavattinī hoti. Katamehi tīhi? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi kathā pavattinī hotī”ti. Catutthaṃ.


45/ 5. Paṇḍitasuttaṃ

   45. “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. Katamāni tīṇi? Dānaṃ, bhikkhave, paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ Pabbajjā, bhikkhave paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. Mātāpitūnaṃ, bhikkhave, upaṭṭhānaṃ paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānī”ti.

  “Sabbhi dānaṃ upaññattaṃ, ahiṃsā saṃyamo damo;

  Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ.

  “Sataṃ etāni ṭhānāni, yāni sevetha paṇḍito;

  Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate sivan”ti. Pañcamaṃ.


46/ 6. Sīlavantasuttaṃ

   46. “Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti. Katamehi tīhi? Kāyena vācāya manasā. Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavantī”ti. Chaṭṭhaṃ.


47/ 7. Saṅkhatalakkhaṇasuttaṃ

   47. “Tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī”ti. Sattamaṃ.


48/ 8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttaṃ

   48. “Tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī”ti. Aṭṭhamaṃ.


49/ 9. Pabbatarājasuttaṃ

   49. “Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi tīhi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacapapaṭikāya vaḍḍhanti pheggusārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulapatiṃ nissāya anto jano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi tīhi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulapatiṃ nissāya anto jano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī”ti.

  “Yathāpi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;

  Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.

  “Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulapatiṃ idha;

  Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā.

  Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.

  “Tyāssa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca.

  Passamānānukubbanti, attamatthaṃ vicakkhaṇā.

  “Idha dhammaṃ caritvāna, maggaṃ sugatigāminaṃ;

  Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino”ti. Navamaṃ.


50/ 10. Ātappakaraṇīyasuttaṃ

   50. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ. Katamehi tīhi? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Imehi tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ.

   “Yato kho, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karoti, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dasamaṃ.


“第一千二百四十二章 面前经,三处经,利益经,谈话进行经,智者经,持戒者经,有为相经,无为相经,山王经,精进经 增支部3集41经到50经” 的相关文章

第一章 不可轻视人,要对一切人都恭敬有礼

1.第一品相应部3相应1经/年轻经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)这是我亲身经历、听到和见到的,有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。那个时候骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,与佛陀相互问候之后,波斯匿王在佛陀旁边坐下,对佛陀说:“乔达摩(佛陀),你自称:「我已经证悟了宇宙间至高无上真正平等普遍的觉...

第四章 谁才是让别人喜欢和拥护的人?

相应部3相应4经/可爱经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐好,他对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,心里面生起了这样的念想:「什么样的人是让大家喜欢和拥护的人?什么样的人是让大家不喜欢、厌恶的人?」世尊,我自己是这样来回答这个问题的:...

第十三章 要知道控制自己的食量

相应部3相应13经/一桶煮好的经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王每天都要吃很多饭菜,他长的肥硕无比,稍微做点运动就会汗如雨下,有一天,波斯匿王吃完饭后,就来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。那时,佛陀看见肥头胖耳的波斯匿王汗流浃背、气喘吁吁的用毛巾不住的擦着头上和身上的...

第二十一章 世间有四种人

3.第三品相应部3相应21经/人经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,世间有四种人,是那四种人呢?就是从黑暗走到黑暗的人,从黑暗走到光明的人,从光明走到黑暗的人,从光明走到光明的人。”大王,什么是从黑暗走到黑暗的...

第三十四章 祭祀心中的解脱火

相应部7相应9经/孙陀利葛经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的孙陀利迦河边。那个时候,有个婆罗门在孙陀利迦河边供养火神。他举行完祭祀火神的仪式后,就站起来,四处观望,他心里想:「给谁吃这些供养火神后的祭品呢?」婆罗门看见佛陀坐在一棵大树下,当时佛陀用毛巾包裹着头,婆罗门就左手拿...

第四十三章 如来修行不是为了获得好处

相应部7相应18经/打柴者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某处森林中,那个时候,有个姓婆罗堕若的婆罗门,他让他的众多弟子们,到森林中砍柴,他们进入森林的深处,看见佛陀在一棵大树下盘腿静坐,一动不动,感到非常的吃惊,于是他们就立刻转身回去见他们的老师,他们对老师说:“尊师,我...