第一千二百四十二章 面前经,三处经,利益经,谈话进行经,智者经,持戒者经,有为相经,无为相经,山王经,精进经 增支部3集41经到50经

增支部3集41经到50经

小品


41. 面前经


"诸比丘,由于三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。哪三种呢?诸比丘,由于信仰的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于布施物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,由于应受供养者的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。诸比丘,正是由于这三种事物的出现,有信仰的善男子能获得大量功德。"第一则完毕。


42. 三处经


"诸比丘,通过三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。哪三种呢?他渴望见到有德行的人,他渴望听闻正法,他以无吝啬污垢的心住在家中,乐于布施,慷慨大方,乐于施舍,乐于分享。诸比丘,正是通过这三种情况可以知道一个人是有信仰和虔诚的。"


"渴望见到有德行的人,

  渴望听闻正法,

  去除吝啬的污垢,

  这样的人被称为有信仰。"第二则完毕。


43. 利益经


"诸比丘,考虑到三种利益,足以向他人说法。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,考虑到这三种利益,足以向他人说法。"第三则完毕。


44. 谈话进行经


"诸比丘,由于三种情况,谈话得以进行。哪三种呢?说法者能体会义理和法义。听法者能体会义理和法义。说法者和听法者二者都能体会义理和法义。诸比丘,正是由于这三种情况,谈话得以进行。"第四则完毕。


45. 智者经


"诸比丘,这是三种智者所认可、善人所认可的事。哪三种呢?诸比丘,布施是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,出家是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,侍奉父母是智者所认可、善人所认可的。诸比丘,这就是三种智者所认可、善人所认可的事。"


"善人认可布施,

  不伤害、自制和克制,

  侍奉父母,

  以及照顾清净的修行者。


  这些是善人的行为,

  智者应当遵循,

  高尚者具备正见,

  他将获得幸福的世界。"第五则完毕。


46. 持戒者经


"诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们通过三种方式获得大量功德。哪三种呢?身、口、意。诸比丘,当有德行的出家人居住在村庄或城镇时,那里的人们正是通过这三种方式获得大量功德。"第六则完毕。


47. 有为相经


"诸比丘,有为法有这三种特征。哪三种呢?生起可见,衰灭可见,住立时的变异可见。诸比丘,这就是有为法的三种特征。"第七则完毕。


48. 无为相经


"诸比丘,无为法有这三种特征。哪三种呢?生起不可见,衰灭不可见,住立时的变异不可见。诸比丘,这就是无为法的三种特征。"第八则完毕。


49. 山王经


"诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树以三种方式生长。哪三种呢?枝叶茂盛地生长,树皮和嫩枝生长,树心生长。诸比丘,依靠雪山这座山王,大沙罗树就是以这三种方式生长。


同样地,诸比丘,依靠有信仰的居士,家人以三种方式增长。哪三种呢?信仰增长,戒行增长,智慧增长。诸比丘,依靠有信仰的居士,家人就是以这三种方式增长。"


"就像在广大森林中的山岩,

  树木依靠它而生长,成为大树。


  同样,具有戒行的有信仰居士,

  妻子儿女和亲属依靠他而增长。

  随从、朋友和亲族也是如此。


  那些明智的人看到他的戒行,

  慷慨和善行,便效仿他,

  为自己的利益而行。


  在此世间行善法,

  走向善趣的道路,

  欢喜者在天界中,

  享受他们所欲之乐。"第九则完毕。


50. 精进经


"诸比丘,在三种情况下应当精进。哪三种呢?为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进。诸比丘,在这三种情况下应当精进。


诸比丘,当比丘为了使未生起的恶不善法不生起而精进,为了使未生起的善法生起而精进,为了忍受已生起的身体感受——痛苦的、剧烈的、猛烈的、尖锐的、不愉快的、不合意的、夺命的感受而精进时,诸比丘,这位比丘被称为精进、警觉、正念,为了正确地结束苦而行动。"第十则完毕。


巴利语原版经文


5. Cūḷavaggo

41/ 1. Sammukhībhāvasuttaṃ

   41. “Tiṇṇaṃ bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Saddhāya, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Deyyadhammassa, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Dakkhiṇeyyānaṃ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavatī”ti. Paṭhamaṃ.


42/ 2. Tiṭhānasuttaṃ

   42. “Tīhi bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi? Sīlavantānaṃ dassanakāmo hoti, saddhammaṃ sotukāmo hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo”.

  “Dassanakāmo sīlavataṃ, saddhammaṃ sotumicchati;

  Vinaye maccheramalaṃ, sa ve saddhoti vuccatī”ti. Dutiyaṃ.


43/ 3. Atthavasasuttaṃ

   43. “Tayo bhikkhave, atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Katame tayo? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Ime kho, bhikkhave, tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṃ dhammaṃ desetun”ti. Tatiyaṃ.


44/ 4. Kathāpavattisuttaṃ

   44. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi kathā pavattinī hoti. Katamehi tīhi? Yo dhammaṃ deseti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo dhammaṃ suṇāti so atthappaṭisaṃvedī ca hoti dhammappaṭisaṃvedī ca. Yo ceva dhammaṃ deseti yo ca dhammaṃ suṇāti ubho atthappaṭisaṃvedino ca honti dhammappaṭisaṃvedino ca. Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi kathā pavattinī hotī”ti. Catutthaṃ.


45/ 5. Paṇḍitasuttaṃ

   45. “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. Katamāni tīṇi? Dānaṃ, bhikkhave, paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ Pabbajjā, bhikkhave paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. Mātāpitūnaṃ, bhikkhave, upaṭṭhānaṃ paṇḍitapaññattaṃ sappurisapaññattaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānī”ti.

  “Sabbhi dānaṃ upaññattaṃ, ahiṃsā saṃyamo damo;

  Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ.

  “Sataṃ etāni ṭhānāni, yāni sevetha paṇḍito;

  Ariyo dassanasampanno, sa lokaṃ bhajate sivan”ti. Pañcamaṃ.


46/ 6. Sīlavantasuttaṃ

   46. “Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti. Katamehi tīhi? Kāyena vācāya manasā. Yaṃ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharanti. Tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavantī”ti. Chaṭṭhaṃ.


47/ 7. Saṅkhatalakkhaṇasuttaṃ

   47. “Tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī”ti. Sattamaṃ.


48/ 8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttaṃ

   48. “Tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī”ti. Aṭṭhamaṃ.


49/ 9. Pabbatarājasuttaṃ

   49. “Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. Katamāhi tīhi? Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacapapaṭikāya vaḍḍhanti pheggusārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ, bhikkhave, pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, saddhaṃ kulapatiṃ nissāya anto jano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi tīhi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ, bhikkhave, kulapatiṃ nissāya anto jano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatī”ti.

  “Yathāpi pabbato selo, araññasmiṃ brahāvane;

  Taṃ rukkhā upanissāya, vaḍḍhante te vanappatī.

  “Tatheva sīlasampannaṃ, saddhaṃ kulapatiṃ idha;

  Upanissāya vaḍḍhanti, puttadārā ca bandhavā.

  Amaccā ñātisaṅghā ca, ye cassa anujīvino.

  “Tyāssa sīlavato sīlaṃ, cāgaṃ sucaritāni ca.

  Passamānānukubbanti, attamatthaṃ vicakkhaṇā.

  “Idha dhammaṃ caritvāna, maggaṃ sugatigāminaṃ;

  Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino”ti. Navamaṃ.


50/ 10. Ātappakaraṇīyasuttaṃ

   50. “Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ. Katamehi tīhi? Anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karaṇīyaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Imehi tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṃ karaṇīyaṃ.

   “Yato kho, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya ātappaṃ karoti, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ātappaṃ karoti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsanāya ātappaṃ karoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dasamaṃ.


“第一千二百四十二章 面前经,三处经,利益经,谈话进行经,智者经,持戒者经,有为相经,无为相经,山王经,精进经 增支部3集41经到50经” 的相关文章

第八章 爱自己胜过爱其他人

相应部3相应8经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王与茉莉王后在王宫中最高的楼阁顶层眺望远方,波斯匿王这时对茉莉王后说:“茉莉,我现在有个问题想要问你,你如实的回答我,好吗?”茉莉王后回答:“大王,您有什么问题要问我,请说。”波斯匿王说:“茉莉,对于你来说,你对世间任何人...

第十五章 抢劫别人就是抢劫自己

相应部3相应15经/战斗经第二(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王率领军队突袭占领了迦尸国,并且率领军队入侵骄萨罗国,骄萨罗国的波斯匿王仓促应战,由于准备不足,波斯匿王的军队出师不利,被阿闍世王的军队击败。波斯匿王退守骄萨罗国的首都舍卫城。波斯匿王在舍卫城中与大臣们紧急的召开军事...

第十六章 不可轻视女子

相应部3相应16经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。波斯匿王正在听佛陀说法,这个时候,有一个侍从前来拜见波斯匿王,他靠近波斯匿王的耳朵说:“陛下!祝贺您,茉莉王后,刚刚生了一位漂亮的公主。”这个侍从刚一说完话,波斯匿王立刻就闷闷...

第十九章 如何正确合理的使用财富

相应部3相应19经/无子者经第一(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王中午来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。佛陀对波斯匿王说:“大王,你今天这么早,中午就到如来这里来了,你从什么地方赶过来的呢?”波斯匿王说:“世尊,是这样的,舍卫城中最大钱庄的老板刚刚过世了,他是个孤人,没...

第三十五章 丢失十四头牛的忧愁

相应部7相应10经/许多女儿经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某个密林中。那个时候,有个婆罗门丢失了十四头牛,他到处寻找这些自己丢失的牛,不知不觉的来到佛陀的住所,他看见佛陀正在密林中静坐。就对静坐中的佛陀说到:“我的十四头牛在六天前丢失了,我心急如焚、愁眉苦脸。然而在这里打...

第四十四章 孝顺奉养父母的果报

相应部7相应19经/扶养母亲者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有一个婆罗门来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,对佛陀说:“世尊,我用别人施舍、布施给我的饮食来奉养父母可以吗?我这样做能够为自己种植下很多福德吗?”佛陀说:“婆罗门,孝顺奉养父母是你应该做的事情,只要你不违反所在国家的法律,不管是别人...