相应部7相应11经到13经 耕田婆罗豆婆遮经,优陀夷经,天授经
相应部7相应11经到13经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)
第二品:优婆塞品
第11经:耕田婆罗豆婆遮经
我是这样听说的:有一时,世尊住在摩揭陀国南山一个名叫独竹的婆罗门村。当时正值播种季节,耕田婆罗豆婆遮婆罗门备有五百副犁在耕作。那天清晨,世尊穿好衣服,拿着钵,走向耕田婆罗豆婆遮婆罗门的工作地。
当时耕田婆罗豆婆遮婆罗门正在分发食物。世尊走到分发食物的地方,站在一旁。耕田婆罗豆婆遮婆罗门看见世尊站着乞食,就对他说:"沙门,我耕种、播种,耕种播种后才吃饭。你也应该耕种、播种,耕种播种后再吃饭。"
世尊回答说:"婆罗门,我也是耕种、播种,耕种播种后才吃饭。"
"但是我们没看见乔达摩尊者的轭、犁、犁铧、鞭子或耕牛,你却说:'我也是耕种、播种,耕种播种后才吃饭'。"于是耕田婆罗豆婆遮婆罗门用偈颂对世尊说:
"你说你是农夫,但我看不见你的耕作;
既然说是农夫,请告诉我,如何认识你的耕作?"
世尊以偈颂回答:
"信心是种子,苦行是雨水,智慧是我的轭和犁;
惭愧是犁杆,意念是绳索,正念是我的犁铧和鞭子。
身护、语护,饮食知量;
我以真实作除草,柔和为我解脱。
精进是我负重的牛,驾驭着趋向安稳;
前进永不退转,到达无忧之处。
这样耕作已成就,其果是不死;
完成这样的耕作,解脱一切苦。"
婆罗门说:"请尊者乔达摩享用食物。尊者确实是农夫,因为尊者乔达摩所耕种的能得不死之果。"
世尊回答:
"我不应受用唱偈所得之食,婆罗门,这不是正法;
诸佛拒绝唱偈所得之食,这是正法所在。
应当以其他饮食供养,
大仙、漏尽、离忧恼者,
这是求福者的福田。"
听完这话,耕田婆罗豆婆遮婆罗门对世尊说:"太殊胜了,乔达摩尊者...从今以后终身归依。"
第12经:优陀夷经
发生地在舍卫城。那天清晨,世尊穿好衣服,拿着钵,走向优陀夷婆罗门的住处。优陀夷婆罗门就用饭食装满世尊的钵。第二天世尊又来...乃至第三天,优陀夷婆罗门再次装满世尊的钵后说:"这沙门乔达摩一再地来。"
世尊以偈颂回答:
"一再播种,一再天降雨;
一再耕田,一再国丰收。
一再乞者求,一再施主施;
一再施主施,一再生天界。
一再挤牛奶,一再犊寻母;
一再疲劳颤动,一再愚者入胎。
一再生又死,一再送葬场;
得道不再生,智者不重来。"
听完这话,优陀夷婆罗门对世尊说:"太殊胜了,乔达摩尊者...从今以后请接受我为优婆塞,终身归依。"
第13经:天授经
发生地在舍卫城。当时世尊患风病,尊者优波摩那是世尊的侍者。世尊对尊者优波摩那说:"优波摩那,去给我找些热水来。"
"是的,尊者。"优波摩那回答后,穿好衣服,拿着钵,走向天授婆罗门的住处,站在一旁保持沉默。天授婆罗门看见尊者优波摩那默默站立,就用偈颂说:
"尊者默然站立,剃发披袈裟,
有何所求,为何而来?"
优波摩那以偈颂回答:
"世间阿罗汉、善逝、牟尼,
现患风病;
若有热水,请施与牟尼。
他受应供养者供养,受应尊重者尊重,
受应恭敬者恭敬,我愿为他取水。"
于是天授婆罗门命人抬着一罐热水,又给了一包糖蜜给尊者优波摩那。优波摩那回到世尊处,为世尊沐浴,把热水调和糖蜜给世尊喝。世尊的病就好了。
后来天授婆罗门来拜见世尊,互相问候,寒暄后坐在一旁,用偈颂问世尊:
"应施何处,何处得大果?
如何供养,如何得成就?"
世尊以偈颂回答:
"知晓宿命,见天界恶趣,
已到生死尽,神通圆满的牟尼。
应施于此,此处得大果,
如此供养,如此得成就。"
听完这话,天授婆罗门对世尊说:"太殊胜了,乔达摩尊者...从今以后请接受我为优婆塞,终身归依。"
巴利语原版经文
2. Upāsakavaggo
SN.7.11/(1). Kasibhāradvājasuttaṃ
197. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvā bhagavantaṃ etadavoca– “ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū”ti. “Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti. Na kho mayaṃ passāma bhoto gotamassa yugaṃ vā naṅgalaṃ vā phālaṃ vā pācanaṃ vā balībadde vā, atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha– “ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṃ;
Kassako pucchito brūhi, kathaṃ jānemu taṃ kasin”ti.
“Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;
Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.
“Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;
Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.
“Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ.
Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.
“Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;
Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī”ti.
“Bhuñjatu bhavaṃ gotamo. Kassako bhavaṃ. Yañhi bhavaṃ gotamo amatapphalampi kasiṃ kasatī”ti.
“Gāthābhigītaṃ me abhojaneyyaṃ, sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo.
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.
“Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ, khīṇāsavaṃ kukkuccavūpasantaṃ.
Annena pānena upaṭṭhahassu, khettañhi taṃ puññapekkhassa hotī”ti.
Evaṃ vutte, kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
SN.7.12/(2). Udayasuttaṃ
198. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Atha kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṃ odanena pūresi. Dutiyampi kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami …pe… tatiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṃ odanena pūretvā bhagavantaṃ etadavoca – “pakaṭṭhakoyaṃ samaṇo gotamo punappunaṃ āgacchatī”ti.
“Punappunañceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā.
Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.
“Punappunaṃ yācakā yācayanti, punappunaṃ dānapatī dadanti.
Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupenti ṭhānaṃ.
“Punappunaṃ khīranikā duhanti, punappunaṃ vaccho upeti mātaraṃ.
Punappunaṃ kilamati phandati ca, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
“Punappunaṃ jāyati mīyati ca, punappunaṃ sivathikaṃ haranti.
Maggañca laddhā apunabbhavāya, na punappunaṃ jāyati bhūripañño”ti .
Evaṃ vutte, udayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
SN.7.13/(3). Devahitasuttaṃ
199. Sāvatthinidānaṃ Tena kho pana samayena bhagavā vātehābādhiko hoti; āyasmā ca upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ āmantesi– “iṅgha me tvaṃ, upavāṇa, uṇhodakaṃ jānāhī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā upavāṇo bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṃ upavāṇaṃ tuṇhībhūtaṃ ekamantaṃ ṭhitaṃ. Disvāna āyasmantaṃ upavāṇaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Tuṇhībhūto bhavaṃ tiṭṭhaṃ, muṇḍo saṅghāṭipāruto.
Kiṃ patthayāno kiṃ esaṃ, kiṃ nu yācitumāgato”ti.
“Arahaṃ sugato loke, vātehābādhiko muni;
Sace uṇhodakaṃ atthi, munino dehi brāhmaṇa.
“Pūjito pūjaneyyānaṃ, sakkareyyāna sakkato;
Apacito apaceyyānaṃ, tassa icchāmi hātave”ti.
Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṃ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṃ āyasmato upavāṇassa pādāsi. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ uṇhodakena nhāpetvā uṇhodakena phāṇitaṃ āloletvā bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavato ābādho paṭippassambhi.
Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
“Kattha dajjā deyyadhammaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
Kathañhi yajamānassa, kathaṃ ijjhati dakkhiṇā”ti.
“Pubbenivāsaṃ yo vedī, saggāpāyañca passati;
Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni.
“Ettha dajjā deyyadhammaṃ, ettha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Evañhi yajamānassa, evaṃ ijjhati dakkhiṇā”ti.
Evaṃ vutte, devahito brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.