第一千二百三十章 怖畏经, 相经,思经 增支部3集1经到3经

增支部3集1经到3经


礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。

增支部

三集

第一个五十集

第一品 愚人品


第一经 怖畏经

如是我闻。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,世尊呼唤比丘们说:"比丘们。"比丘们回答说:"大德。"世尊如是说:


"比丘们,一切怖畏皆从愚人而生,不从智者而生。一切灾难皆从愚人而生,不从智者而生。一切障碍皆从愚人而生,不从智者而生。比丘们,就像从芦苇房或草房燃起的火能烧毁有涂料、避风、门闩紧闭、窗户关闭的楼房。同样地,比丘们,一切怖畏皆从愚人而生,不从智者而生。一切灾难皆从愚人而生,不从智者而生。一切障碍皆从愚人而生,不从智者而生。


因此,比丘们,愚人有怖畏,智者无怖畏。愚人有灾难,智者无灾难。愚人有障碍,智者无障碍。比丘们,智者无怖畏,智者无灾难,智者无障碍。


所以,比丘们,应当如此学习:'我们要远离使人成为愚人的三法,要受持使人成为智者的三法。'比丘们,你们应当如此修学。"

第一经终。


第二经 相经

"比丘们,愚人以业为相,智者以业为相,智慧以行为庄严。比丘们,具足三法者可知是愚人。是哪三法?身恶行、语恶行、意恶行。比丘们,具足这三法者可知是愚人。


比丘们,具足三法者可知是智者。是哪三法?身善行、语善行、意善行。比丘们,具足这三法者可知是智者。


所以,比丘们,应当如此学习:'我们要远离使人成为愚人的三法,要受持使人成为智者的三法。'比丘们,你们应当如此修学。"

第二经终。


第三经 思经

"比丘们,这是愚人的三种特征、标志和表现。是哪三种?在此,比丘们,愚人思惟恶念、说不善语、作恶行。比丘们,如果愚人不思惟恶念、不说不善语、不作恶行,智者怎能知道他是'愚人,不善之人'呢?正因为愚人思惟恶念、说不善语、作恶行,所以智者知道他是'愚人,不善之人'。这就是愚人的三种特征、标志和表现。


比丘们,这是智者的三种特征、标志和表现。是哪三种?在此,比丘们,智者思惟善念、说善语、作善行。比丘们,如果智者不思惟善念、不说善语、不作善行,智者怎能知道他是'智者,善人'呢?正因为智者思惟善念、说善语、作善行,所以智者知道他是'智者,善人'。这就是智者的三种特征、标志和表现。所以......"

第三经终。


巴利语原版经文


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Aṅguttaranikāyo

Tikanipātapāḷi

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. Bālavaggo

AN.3.1/ 1. Bhayasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi ḍahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evamevaṃ kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato.

   “Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Sa-upasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo.

   “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Paṭhamaṃ.


AN.3.2/ 2. Lakkhaṇasuttaṃ

   2. “Kammalakkhaṇo bhikkhave, bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito, apadānasobhanī paññāti. Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo.

   “Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. Katamehi tīhi? Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo.

   “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṃ.


AN.3.3/ 3. Cintīsuttaṃ

   3. “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. No cedaṃ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca, kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ – ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti– ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

   “Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. No cedaṃ, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ– ‘paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso’ti? Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti– ‘paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso’ti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Tasmātiha…. Tatiyaṃ.


“第一千二百三十章 怖畏经, 相经,思经 增支部3集1经到3经” 的相关文章

第三章 世间有谁可以不衰老和死亡?

相应部3相应3经/老死经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王对佛陀说:“世尊,已经出生在世间的人或者有生命的众生,有哪一个是可以永远不衰老、永远不死的呢?有那种出生在世间可以免除衰老和死亡的人或者众生吗?”佛陀说:“大王,只要出生在世间,任何的人...

第十八章 要与善友、善人、善的群体在一起

相应部3相应18经/善友经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王,来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,波斯匿王对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,心中生起了这样的念想:世尊您曾经说过,要与善的团体、善的朋友、善的伴侣、善人在一起,不要与恶的团体、恶的朋友、恶的伴侣、恶人在一起...

第三十二章 清净是循序渐进修行出来的

相应部7相应7经/概要经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,清净婆罗门来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐好。清净婆罗门对佛陀说:“世尊,世间所有的婆罗门修行人都不清净,即便他们受持戒律,修习各种苦行。这个世间只有智慧和身口意修行都圆满的人才是最清净的人,也就是说只有那些受持戒律,由此让内心清净...

第五十三章 世间事物是真实的还是虚假的?

相应部12相应15经/迦旃延氏经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,迦旃延尊者来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下,迦旃延尊者对佛陀说:“世尊,您经常说要有正确的见解,什么才是正确的见解呢?”佛陀说:“迦旃延,世间大多数人有两种观点,他们要么认为世间的一...

第七十章 如何到达解脱的彼岸?

5.屋主品相应部12相应41经/五恐怖与怨恨经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。祇陀太子是祇树林过去的拥有者,给孤独长者是过去给孤独园的所有者,祇陀太子将祇树林供养给佛陀,给孤独长者将孤独园供养给佛陀,作为佛陀讲经说法的地方,所以佛陀讲经说法的地方就被称为祇树林给...

第七十一章 灭除痛苦的过程

相应部12相应43经/苦经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来将要给你们讲说痛苦聚集、出现的过程;痛苦灭尽、消失的过程。你们要认真的听,你们要仔细的思考,如来现在要开始说法了。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真听您说法的,...