第一千一百七十五章 大善见王经

长部17经/大善见王经(大品[第二])


如是我闻。一时,世尊住在拘尸那罗城郊的娑罗双树间,临近般涅槃时。这时,尊者阿难走向世尊,礼敬后坐在一旁。坐好后,阿难对世尊说:"世尊,请不要在这个偏僻小城、荒芜小城、支城般涅槃。世尊,还有其他大城,如瞻婆城、王舍城、舍卫城、娑鸡多城、拘睒弥城、波罗奈城。请世尊在那里般涅槃。那里有许多信仰如来的刹帝利富豪、婆罗门富豪、居士富豪,他们会供养如来的舍利。"


"阿难,不要这样说,不要说这是偏僻小城、荒芜小城、支城。"


【古都拘舍婆提】

"阿难,过去有位名叫大善见的转轮圣王,他是受灌顶的刹帝利王,统治四方,治国安邦。阿难,这拘尸那罗城就是大善见王的都城拘舍婆提。拘舍婆提城东西长十二由旬,南北宽七由旬。拘舍婆提城富庶繁荣,人口众多,食物丰足。阿难,就像天界的阿拉卡曼陀城富庶繁荣,有众多天人,食物丰足一样。拘舍婆提城昼夜不断响起十种声音:象声、马声、车声、大鼓声、小鼓声、琵琶声、歌声、螺声、钹声,以及'吃啊!喝啊!'的第十种声音。"


"阿难,拘舍婆提城被七重城墙环绕:一重是金墙,一重是银墙,一重是毗琉璃墙,一重是水晶墙,一重是红宝石墙,一重是玛瑙墙,一重是各种珍宝墙。拘舍婆提城有四种颜色的城门:一个是金门,一个是银门,一个是毗琉璃门,一个是水晶门。每个城门都立有七根柱子,高三人身,埋入地下三人身深,宽十二人身。这些柱子一根是金的,一根是银的,一根是毗琉璃的,一根是水晶的,一根是红宝石的,一根是玛瑙的,一根是各种珍宝的。


拘舍婆提城被七排棕榈树环绕:一排是金的,一排是银的,一排是毗琉璃的,一排是水晶的,一排是红宝石的,一排是玛瑙的,一排是各种珍宝的。金棕榈树的树干是金的,叶子和果实是银的。银棕榈树的树干是银的,叶子和果实是金的。毗琉璃棕榈树的树干是毗琉璃的,叶子和果实是水晶的。水晶棕榈树的树干是水晶的,叶子和果实是毗琉璃的。红宝石棕榈树的树干是红宝石的,叶子和果实是玛瑙的。玛瑙棕榈树的树干是玛瑙的,叶子和果实是红宝石的。各种珍宝棕榈树的树干是珍宝的,叶子和果实也是各种珍宝的。


阿难,当风吹动这些棕榈树时,发出悦耳、令人喜爱、令人陶醉、令人沉醉的声音。阿难,就像精通五种乐器的音乐家,熟练地演奏时发出悦耳、令人喜爱、令人陶醉、令人沉醉的声音一样。阿难,当时在拘舍婆提城中的赌徒、酒徒、瘾君子们,都随着这些棕榈树被风吹动的声音起舞。


【转轮法宝】


 "阿难,大善见王具有七宝和四种神通。是哪七宝呢?阿难,在十五月圆日布萨日时,大善见王沐浴净身,守持布萨,登上王宫最高层,这时天轮宝出现了,它有千辐轮毂,具足一切庄严。大善见王见此想到:'我听说,如果一个受灌顶的刹帝利王在十五月圆布萨日沐浴净身,守持布萨,登上王宫最高层时,天轮宝出现,有千辐轮毂,具足一切庄严,那他就是转轮圣王。我现在会成为转轮圣王吗?'"


"阿难,于是大善见王从座位起身,整理上衣搭在一肩,左手持金瓶,右手洒水在轮宝上,说道:'请转动吧,尊贵的轮宝;请征服吧,尊贵的轮宝!'于是,阿难,轮宝向东方转动,大善见王带领四军跟随其后。阿难,轮宝停在何处,大善见王就与四军在那里安营。东方诸国王都来见大善见王说:'来吧,大王,欢迎您,大王,这是您的领地,请您统治吧,大王!'大善见王说:'不要杀生,不要偷盗,不要邪淫,不要妄语,不要饮酒,要适量食用。'于是东方诸国王都成为大善见王的随从。


然后轮宝进入东海,又升起转向南方...进入南海,又升起转向西方...进入西海,又升起转向北方。大善见王带领四军跟随其后。轮宝停在何处,大善见王就与四军在那里安营。北方诸国王也来见大善见王说:'来吧,大王,欢迎您,大王,这是您的领地,请您统治吧,大王!'大善见王说:'不要杀生,不要偷盗,不要邪淫,不要妄语,不要饮酒,要适量食用。'于是北方诸国王也都成为大善见王的随从。


"阿难,轮宝征服了四海之内后,回到拘舍婆提王城,停在大善见王内宫门前的法庭上,似乎是装饰着大善见王的内宫。阿难,大善见王就这样获得了如此的轮宝。


【象宝】


"再者,阿难,大善见王获得了象宝。这是一头全身洁白、有七处着地、具神通、能飞行的大象,名叫乌波萨他。大善见王见到它时心生欢喜:'这真是一匹好象乘,如果能驯服的话。'于是这象宝就如同经过长期训练的良象一样温驯。阿难,从前大善见王为了试验这象宝,清晨骑上它巡视四海之内的国土,然后返回拘舍婆提用早餐。阿难,大善见王就这样获得了如此的象宝。


【马宝】


"再者,阿难,大善见王获得了马宝。这是一匹全身洁白、乌黑鬃毛、具神通、能飞行的马,名叫婆罗贺。大善见王见到它时心生欢喜:'这真是一匹好马乘,如果能驯服的话。'于是这马宝就如同经过长期训练的良马一样温驯。从前大善见王为了试验这马宝,清晨骑上它巡视四海之内的国土,然后返回拘舍婆提用早餐。阿难,大善见王就这样获得了如此的马宝。"


【摩尼宝】


"再者,阿难,大善见王获得了摩尼宝。这是一颗美丽的毗琉璃宝石,纯净无瑕,八面切割,工艺精湛,清澈透明,毫无杂质,具备一切优良品质。阿难,这摩尼宝的光芒能照亮周围一由旬。从前,阿难,大善见王为了试验这摩尼宝,在漆黑的夜晚整顿四军,将摩尼宝高举在旗杆上前进。周围的村民都在这光芒下工作,以为是白天。阿难,大善见王就这样获得了如此的摩尼宝。


【女宝】


"再者,阿难,大善见王获得了女宝。她容貌美丽,令人愉悦,姿态优雅,具有最上等的肤色,身材匀称不高不矮、不胖不瘦、不黑不白,超越人间之美但未达天人之美。阿难,这女宝的身体柔软如棉絮。在寒冷时她的身体温暖,在炎热时她的身体清凉。她的身体散发旃檀香,口中散发青莲香。她总是比王早起晚睡,乐于服侍,举止温柔,言语和善。即使在心中也不会对大善见王不忠,更不用说身体行为了。阿难,大善见王就这样获得了如此的女宝。


【居士宝】


"再者,阿难,大善见王获得了居士宝。由于业报,他获得天眼,能见有主和无主的财宝。他来见大善见王说:'陛下请放心,我会为您处理一切财务。'从前,阿难,大善见王为了试验这居士宝,登上船在恒河中流划行,对居士宝说:'我需要金银。''那么,大王,请让船靠岸。''居士,我就在这里需要金银。'于是居士宝双手探入水中,取出一个装满金银的瓶子对大善见王说:'够了吗,大王?这样够了吗,大王?这样的供养够了吗,大王?'大善见王说:'够了,居士;这样够了,居士;这样的供养够了,居士。'阿难,大善见王就这样获得了如此的居士宝。


【主兵臣宝】


"再者,阿难,大善见王获得了主兵臣宝。他聪明睿智,有才干,能指导大善见王何时该前进,何时该撤退,何时该留守。他来见大善见王说:'陛下请放心,我会为您指导。'阿难,大善见王就这样获得了如此的主兵臣宝。阿难,大善见王具备了这七宝。


【四种神通】


"阿难,大善见王具有四种神通。是哪四种呢?首先,阿难,大善见王容貌端正,令人愉悦,姿态优雅,具有最上等的肤色,超越其他人。阿难,这是大善见王具有的第一种神通。


再者,阿难,大善见王长寿持久,超越其他人。阿难,这是大善见王具有的第二种神通。


再者,阿难,大善见王少病少恼,具有良好的消化功能,不冷不热,超越其他人。阿难,这是大善见王具有的第三种神通。


再者,阿难,大善见王受到婆罗门和居士们的爱戴。阿难,就像父亲受孩子们爱戴一样,大善见王受到婆罗门和居士们的爱戴。婆罗门和居士们也同样受到大善见王的爱戴。就像孩子们爱戴父亲一样,婆罗门和居士们也受到大善见王的爱戴。


从前,阿难,大善见王带领四军出游园林。婆罗门和居士们来见大善见王说:'陛下请慢行,让我们能多看您一会儿。'大善见王也对御者说:'御者请慢驾马车,让我能多看看婆罗门和居士们。'阿难,这是大善见王具有的第四种神通。阿难,大善见王具有这四种神通。"


【法池法殿】


"阿难,大善见王想道:'让我在这些棕榈树之间每隔一百弓距离建造一个水池吧。'于是,阿难,大善见王就在棕榈树之间每隔一百弓距离建造了水池。这些水池用四种颜色的砖块砌成:金砖、银砖、毗琉璃砖和水晶砖。


这些水池各有四道阶梯,也是四种颜色的:一道金阶梯,一道银阶梯,一道毗琉璃阶梯,一道水晶阶梯。金阶梯的柱子是金的,栏杆和顶部装饰是银的。银阶梯的柱子是银的,栏杆和顶部装饰是金的。毗琉璃阶梯的柱子是毗琉璃的,栏杆和顶部装饰是水晶的。水晶阶梯的柱子是水晶的,栏杆和顶部装饰是毗琉璃的。这些水池都有两道护栏环绕:一道金护栏,一道银护栏。金护栏的柱子是金的,栏杆和顶部装饰是银的。银护栏的柱子是银的,栏杆和顶部装饰是金的。


"阿难,大善见王又想道:'让我在这些水池边种上这样的花:青莲花、红莲花、白莲花、白睡莲,让它们四季开放,任何人都可以采摘。'于是大善见王就在水池边种植了这些花,让它们四季开放,任何人都可以采摘。


阿难,大善见王又想道:'让我在这些水池边安排服务员,为来往的人沐浴。'于是大善见王就在水池边安排了服务员,为来往的人沐浴。


阿难,大善见王又想道:'让我在这些水池边设立这样的布施:给饥饿的人食物,给口渴的人饮料,给需要衣服的人衣服,给需要车乘的人车乘,给需要床铺的人床铺,给需要妻子的人妻子,给需要金钱的人金钱,给需要美物的人美物。'于是大善见王就在水池边设立了这样的布施。"


"阿难,那时众多的婆罗门和居士带着丰富的财物来到大善见王面前说:'大王,这些丰富的财物是专门为大王带来的,请大王接受。'大善见王说:'够了,我已经通过正当的税收获得了足够的财富,这些你们留着,还可以带走更多。'他们被国王拒绝后,退到一边商议说:'如果我们把这些财物带回家是不合适的。不如我们为大善见王建造一座宫殿。'于是他们来到大善见王面前说:'我们要为大王建造一座宫殿。'阿难,大善见王默然同意了。


"阿难,那时帝释天王知道大善见王的心意,就召唤天匠毗首羯磨说:'来吧,毗首羯磨,去为大善见王建造一座名为法殿的宫殿。'毗首羯磨回答说:'好的,尊者。'阿难,毗首羯磨就像强壮的人伸直弯曲的手臂或弯曲伸直的手臂那样快速,从三十三天消失,出现在大善见王面前。他对大善见王说:'我要为大王建造一座名为法殿的宫殿。'阿难,大善见王默然同意了。


"阿难,毗首羯磨为大善见王建造了法殿。法殿东西长一由旬,南北宽半由旬。法殿的地基用四种砖砌成,高三人身:一种是金砖,一种是银砖,一种是琉璃砖,一种是水晶砖。


"阿难,法殿有八万四千根柱子,也是四种材质:有金柱、银柱、琉璃柱和水晶柱。法殿的地板也用四种材料铺设:有金板、银板、琉璃板和水晶板。


"阿难,法殿有二十四道阶梯,也是四种材质:有金梯、银梯、琉璃梯和水晶梯。金梯的柱子是金的,栏杆和顶盖是银的。银梯的柱子是银的,栏杆和顶盖是金的。琉璃梯的柱子是琉璃的,栏杆和顶盖是水晶的。水晶梯的柱子是水晶的,栏杆和顶盖是琉璃的。


"阿难,法殿有八万四千个阁楼,也是四种材质:有金阁楼、银阁楼、琉璃阁楼和水晶阁楼。在金阁楼里安放了银座,在银阁楼里安放了金座,在琉璃阁楼里安放了象牙座,在水晶阁楼里安放了檀木座。金阁楼的门前立着一棵银棕榈树,树干是银的,叶子和果实是金的。银阁楼的门前立着一棵金棕榈树,树干是金的,叶子和果实是银的。琉璃阁楼的门前立着一棵水晶棕榈树,树干是水晶的,叶子和果实是琉璃的。水晶阁楼的门前立着一棵琉璃棕榈树,树干是琉璃的,叶子和果实是水晶的。


"阿难,那时大善见王想:'我应该在大楼阁的门前造一片全金的棕榈树林,作为我白天休息的地方。'于是阿难,大善见王就在大楼阁门前造了一片全金的棕榈树林,作为他白天休息的地方。法殿周围有两道栏杆,一道是金的,一道是银的。金栏杆的柱子是金的,栏杆和顶盖是银的。银栏杆的柱子是银的,栏杆和顶盖是金的。


"阿难,法殿外围还有两层铃铎网,一层是金的,一层是银的。金网上挂着银铃,银网上挂着金铃。当风吹动这些铃铎网时,发出悦耳、迷人、令人陶醉的声音。阿难,就像精通五种乐器的乐师熟练演奏时发出悦耳、迷人、令人陶醉的声音一样。当时在拘舍婆提王城中的赌徒和酒徒们,都会伴着这铃铎的声音跳舞。阿难,建成的法殿如此耀眼夺目,令人看了眼花缭乱。阿难,就像雨季最后一个月的秋天,天空晴朗无云时,太阳升起时那样耀眼夺目。


"阿难,那时大善见王又想:'不如我在法殿前建造一个名为法池的莲花池。'于是阿难,大善见王就在法殿前建造了法池。法池东西长一由旬,南北宽半由旬。法池也用四种砖砌成:有金砖、银砖、琉璃砖和水晶砖。


"阿难,法池有二十四道台阶,也是四种材质:有金台阶、银台阶、琉璃台阶和水晶台阶。金台阶的柱子是金的,栏杆和顶盖是银的。银台阶的柱子是银的,栏杆和顶盖是金的。琉璃台阶的柱子是琉璃的,栏杆和顶盖是水晶的。水晶台阶的柱子是水晶的,栏杆和顶盖是琉璃的。


"阿难,法池周围有两道栏杆,一道是金的,一道是银的。金栏杆的柱子是金的,栏杆和顶盖是银的。银栏杆的柱子是银的,栏杆和顶盖是金的。


"阿难,法池周围种植了七排棕榈树:一排是金的,一排是银的,一排是琉璃的,一排是水晶的,一排是红宝石的,一排是猫眼石的,一排是各种宝石的。金棕榈树的树干是金的,叶子和果实是银的。银棕榈树的树干是银的,叶子和果实是金的。琉璃棕榈树的树干是琉璃的,叶子和果实是水晶的。水晶棕榈树的树干是水晶的,叶子和果实是琉璃的。红宝石棕榈树的树干是红宝石的,叶子和果实是猫眼石的。猫眼石棕榈树的树干是猫眼石的,叶子和果实是红宝石的。各种宝石棕榈树的树干是各种宝石的,叶子和果实也是各种宝石的。阿难,当风吹动这些棕榈树时,发出悦耳、迷人、令人陶醉的声音。阿难,就像精通五种乐器的乐师熟练演奏时发出悦耳、迷人、令人陶醉的声音一样。当时在拘舍婆提王城中的赌徒和酒徒们,都会伴着这棕榈树的声音跳舞。


"阿难,当法殿和法池建成后,大善见王就用各种财物供养当时的沙门和婆罗门,然后登上了法殿。


【这是第一诵品。】


"阿难,那时大善见王想:'这是什么业的果报,什么业的成熟,让我现在拥有如此大的神通力和威力?'阿难,大善见王又想:'这是三种善业的果报,三种善业的成熟,让我现在拥有如此大的神通力和威力,那就是布施、自制和克制。'


"于是阿难,大善见王来到大楼阁,站在大楼阁门前说:'止息吧,欲念!止息吧,嗔念!止息吧,害念!到此为止,欲念!到此为止,嗔念!到此为止,害念!'


"阿难,大善见王进入大楼阁,坐在金座上,远离欲望,远离不善法,有寻有伺,从远离生喜乐,进入初禅。止息寻伺,内心宁静,心专一境性,无寻无伺,定生喜乐,进入第二禅。离喜住舍,正念正知,以身受乐,如圣者所说的'舍念乐住',进入第三禅。舍断乐与苦,先前的喜忧已灭,不苦不乐,舍念清净,进入第四禅。


"然后阿难,大善见王从大楼阁出来,进入金阁楼,坐在银座上,以慈心遍满一方而住。如是第二方、第三方、第四方。如是上下四维,以广大、无量、无怨、无害的慈心遍满一切世间而住。以悲心...以喜心...以舍心遍满一方而住。如是第二方、第三方、第四方。如是上下四维,以广大、无量、无怨、无害的舍心遍满一切世间而住。


"阿难,大善见王有八万四千座城市,以拘舍婆提王城为首;八万四千座宫殿,以法殿为首;八万四千座楼阁,以大楼阁为首;八万四千张座椅,有金制、银制、象牙制和檀木制,铺设长毛毯、白毯、花纹毯,上面有鹿皮最上等的卧具,有顶篷和两端都是红色的枕头;八万四千头大象,以上首象王为首,都装饰着金饰、金幡,披着金网;八万四千匹马,以骏马王为首,都装饰着金饰、金幡,披着金网;八万四千辆马车,以最胜车为首,用狮子皮、虎皮、豹皮、红毯装饰,都有金饰、金幡,披着金网;八万四千颗宝珠,以宝珠为首;八万四千位妃嫔,以善见王后为首;八万四千位居士,以居士珍宝为首;八万四千位刹帝利,以主藏臣为首;八万四千头乳牛,戴着麻绳和铜铃;八万四千件衣服,有细麻布、细棉布、细丝绸和细羊毛布;八万四千盘饭食,早晚都供应饮食。


"阿难,那时八万四千头大象早晚来朝见大善见王。大善见王想:'这八万四千头大象每天早晚来朝见我,不如每一百年让四万二千头大象轮流来朝见。'于是大善见王对主藏臣说:'这些大象每天早晚来朝见我,你安排每一百年让四万二千头大象轮流来朝见。''遵命,陛下。'主藏臣答应了。后来,每一百年就由四万二千头大象轮流来朝见大善见王。


"阿难,过了很多年、很多百年、很多千年后,善见王后想:'我很久没有见到大善见王了,我应该去见见他。'于是她对宫女们说:'来吧,你们都沐浴并穿上黄色的衣服。我们很久没有见到大善见王了,现在去见他吧。'宫女们答应说:'是的,娘娘。'她们都沐浴并穿上黄色的衣服,然后来到善见王后面前。善见王后对主藏臣说:'请准备四种军队,我们很久没有见到大善见王了,现在要去见他。''遵命,娘娘。'主藏臣准备好四种军队后报告说:'娘娘,四种军队已经准备好了,请您定夺时间。'于是善见王后带着四种军队和宫女们来到法殿,登上法殿,来到大楼阁,扶着门框站着。


听到声音后,大善见王问:'这是什么大群人的声音?'他从大楼阁出来,看见善见王后扶着门框站着,就对她说:'王后,请站在那里,不要进来。'然后他叫一个人说:'你去把大楼阁里的金座搬到纯金棕榈林中。'那人遵命把金座搬到纯金棕榈林中。大善见王就侧卧在那里,右胁着地,一脚叠一脚,保持正念正知。


"阿难,善见王后见到大善见王的诸根清净,肤色清净明亮,心想:'大善见王不会去世吧?'就对大善见王说:'陛下,您有这八万四千座城市,以拘舍婆提为首,请您生起欲望,对生命保持希求。陛下,您有这八万四千座宫殿,以法殿为首,请您生起欲望,对生命保持希求。陛下,您有这八万四千座楼阁,以大楼阁为首,请您生起欲望,对生命保持希求...(重复前面所说的所有财富)...您有这八万四千盘饭食,每天早晚供应饮食,请您生起欲望,对生命保持希求。'


"听了这些话,阿难,大善见王对善见王后说:'王后,你长久以来都用可意、可爱、令人喜悦的言语对我说话,但现在你却在最后时刻用不可意、不可爱、不令人喜悦的言语对我说话。''那我该如何对您说话呢,陛下?''王后,你应该这样对我说:'陛下,一切可爱可意的事物都会分离、别离、改变。请您不要带着执着去世,带着执着而死是痛苦的,带着执着而死是应该被呵责的。这些八万四千座城市,以拘舍婆提为首,请您放下对它们的执着,不要对生命保持希求。这些八万四千座宫殿,以法殿为首,请您放下对它们的执着,不要对生命保持希求...(重复所有财富)...这些八万四千盘饭食,每天早晚供应,请您放下对它们的执着,不要对生命保持希求。''


"说完这些话,阿难,善见王后哭泣流泪。擦干眼泪后,她对大善见王说:'陛下,一切可爱可意的事物都会分离、别离、改变。请您不要带着执着去世,带着执着而死是痛苦的,带着执着而死是应该被呵责的。这些八万四千座城市...(重复前面所有内容)...这些八万四千盘饭食,请您放下对它们的执着,不要对生命保持希求。'


"阿难,不久之后大善见王就去世了。阿难,就像一个居士或居士子吃了美味的食物后会有饱足感,大善见王临终时的感受也是如此。大善见王去世后投生善处天界。阿难,大善见王用了八万四千年玩童子游戏,八万四千年做副王,八万四千年做国王,八万四千年在家时住在法殿中修梵行。修习四梵住后,身坏命终,投生梵天界。


"阿难,你可能会这样想:'那时的大善见王是别人吧?'但不应该这样认为。那时的大善见王就是我。那些八万四千座城市是我的,以拘舍婆提为首;那些八万四千座宫殿是我的,以法殿为首;那些八万四千座楼阁是我的,以大楼阁为首;那些八万四千张座椅是我的,有金制、银制、象牙制和檀木制,铺设长毛毯、白毯、花纹毯,上面有鹿皮最上等的卧具,有顶篷和两端都是红色的枕头;那些八万四千头大象是我的...那些八万四千盘饭食是我的,每天早晚供应。


"阿难,在那八万四千座城市中,我只住在一座城市,就是拘舍婆提王城。在那八万四千座宫殿中,我只住在一座宫殿,就是法殿。在那八万四千座楼阁中,我只住在一座楼阁,就是大楼阁。在那八万四千张座椅中,我只用一张座椅,是金制、银制、象牙制或檀木制的。在那八万四千头大象中,我只骑一头大象,就是上首象王。在那八万四千匹马中,我只骑一匹马,就是骏马王。在那八万四千辆车中,我只乘一辆车,就是最胜车。在那八万四千位妃嫔中,我只与一位女子相处,是刹帝利女或吠舍女。在那八万四千件衣服中,我只穿一套衣服,是细麻布、细棉布、细丝绸或细羊毛布。在那八万四千盘饭食中,我只食用一盘,最多吃一钵饭和相应的咖喱。


"看啊,阿难,这一切行都已过去、消失、变异。诸行如此无常;诸行如此不住;诸行如此不可依靠!阿难,足以使人对一切行生起厌离、离欲和解脱。


"阿难,我记得在这个地方舍弃过六次身体,那时我都是转轮圣王、正法王、四方统治者、国土安稳、具足七宝。这是第七次舍身。阿难,我不见有任何地方在天界、魔界、梵界、沙门婆罗门界、天人界中,如来会第八次舍身。"


世尊说了这些话。善逝说完后,导师又说了这些偈颂:

"诸行真无常,是生灭之法,

生已还灭去,寂灭乃为乐。"


《大善见王经》终。


这部经讲述了大善见王的故事,展现了世间财富的无常性,以及最终导向解脱的修行道路。


巴利语原版经文


DN.17/(4) Mahāsudassanasuttaṃ

   241. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni mahānagarāni. Seyyathidaṃ– campā, rājagahaṃ, sāvatthi, sāketaṃ, kosambī, bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī”ti.

   242. “Mā hevaṃ, ānanda, avaca; mā hevaṃ, ānanda, avaca– khuddakanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagarakan”ti.

Kusāvatīrājadhānī

   “Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṃ– hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena.

   “Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko pākāro sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo, eko lohitaṅkamayo, eko masāragallamayo, eko sabbaratanamayo. Kusāvatiyā, ānanda, rājadhāniyā catunnaṃ vaṇṇānaṃ dvārāni ahesuṃ. Ekaṃ dvāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ Ekekasmiṃ dvāre satta satta esikā nikhātā ahesuṃ tiporisaṅgā tiporisanikhātā dvādasaporisā ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi, sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi, masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi, lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho panānanda, tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.

Cakkaratanaṃ

   243. “Rājā ānanda, mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhīhi. Katamehi sattahi? Idhānanda, rañño mahāsudassanassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvā rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘sutaṃ kho panetaṃ– “yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī”ti. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī’ti.

   244. “Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri– ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratanan’ti. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya, yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha– ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti …pe… dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti …pe… pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha– ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ.

   245. “Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi.

Hatthiratanaṃ

   246. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṃ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi– ‘bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho taṃ, ānanda, hatthiratanaṃ– seyyathāpi nāma gandhahatthājāniyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pāturahosi.

Assaratanaṃ

   247. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā. Taṃ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi– ‘bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ sace damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho taṃ ānanda, assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo assājāniyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva assaratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ assaratanaṃ pāturahosi.

Maṇiratanaṃ

   248. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi. So ahosi maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tassa kho panānanda, maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi. Ye kho panānanda, samantā gāmā ahesuṃ, te tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi.

Itthiratanaṃ

   249. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā atikkantā mānusivaṇṇaṃ appattā dibbavaṇṇaṃ. Tassa kho panānanda, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho panānanda, itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni honti, uṇhe sītāni. Tassa kho panānanda, itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho. Taṃ kho panānanda, itthiratanaṃ rañño mahāsudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. Taṃ kho panānanda, itthiratanaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ manasāpi no aticari, kuto pana kāyena. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ itthiratanaṃ pāturahosi.

Gahapatiratanaṃ

   250. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi. Tassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pāturahosi yena nidhiṃ passati sassāmikampi assāmikampi. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha– ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahaṃ te dhanena dhanakaraṇīyaṃ karissāmī’ti. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṃ ogāhitvā gahapatiratanaṃ etadavoca– ‘attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti. ‘Tena hi, mahārāja, ekaṃ tīraṃ nāvā upetū’ti. ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti. Atha kho taṃ, ānanda, gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udakaṃ omasitvā pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ uddharitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca – ‘alamettāvatā mahārāja, katamettāvatā mahārāja, pūjitamettāvatā mahārājā’ti? Rājā mahāsudassano evamāha– ‘alamettāvatā gahapati, katamettāvatā gahapati, pūjitamettāvatā gahapatī’ti. Rañño ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosi.

Pariṇāyakaratanaṃ

   251. “Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upayāpetabbaṃ upayāpetuṃ, apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ, ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha– ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi.

   “Rājā, ānanda, mahāsudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi.

Catu-iddhisamannāgato

   252. “Rājā, ānanda, mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idhānanda, rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi.

   “Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

   “Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

   “Puna caparaṃ ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi, ānanda, pitā puttānaṃ piyo hoti manāpo, evameva kho, ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Raññopi, ānanda, mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā. Seyyathāpi, ānanda, pitu puttā piyā honti manāpā, evameva kho, ānanda, raññopi mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā.

   “Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘ataramāno, deva, yāhi, yathā taṃ mayaṃ cirataraṃ passeyyāmā’ti. Rājāpi, ānanda, mahāsudassano sārathiṃ āmantesi– ‘ataramāno, sārathi, rathaṃ pesehi, yathā ahaṃ brāhmaṇagahapatike cirataraṃ passeyyan’ti. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya catutthiyā iddhiyā samannāgato ahosi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi.

Dhammapāsādapokkharaṇī

   253. “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyyan’ti.

   “Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahesuṃ– ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.

   “Tāsu kho panānanda, pokkharaṇīsu cattāri cattāri sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ, veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuṃ ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Atha kho, ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ ropāpeyyaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭan’ti. Ropāpesi kho ānanda, rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭaṃ.

   254. “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise ṭhapeyyaṃ, ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpessantī’ti. Ṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise, ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpesuṃ.

   “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ– annaṃ annaṭṭhikassa, pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ yānaṭṭhikassa, sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassā’ti. Paṭṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ– annaṃ annaṭṭhikassa, pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ yānaṭṭhikassa, sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassa.

   255. “Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘idaṃ, deva, pahūtaṃ sāpateyyaṃ devaññeva uddissa ābhataṃ, taṃ devo paṭiggaṇhatū’ti. ‘Alaṃ bho, mamapidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ, tañca vo hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ– ‘na kho etaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Yaṃnūna mayaṃ rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpeyyāmā’ti. Te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu– ‘nivesanaṃ te deva, māpessāmā’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.

   256. “Atha kho, ānanda, sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vissakammaṃ devaputtaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, samma vissakamma, rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpehi dhammaṃ nāma pāsādan’ti. ‘Evaṃ bhaddantavā’ti kho, ānanda, vissakammo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito rañño mahāsudassanassa purato pāturahosi. Atha kho, ānanda, vissakammo devaputto rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca– ‘nivesanaṃ te deva, māpessāmi dhammaṃ nāma pāsādan’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.

   “Māpesi kho, ānanda, vissakammo devaputto rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ dhammaṃ nāma pāsādaṃ. Dhammo, ānanda, pāsādo puratthimena pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi. Uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena. Dhammassa, ānanda, pāsādassa tiporisaṃ uccatarena vatthu citaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi– ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.

   “Dhammassa, ānanda, pāsādassa caturāsīti thambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ– eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo. Dhammo, ānanda, pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ phalakehi santhato ahosi– ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.

   “Dhammassa, ānanda, pāsādassa catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ– ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.

   “Dhamme, ānanda, pāsāde caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ– ekaṃ kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi, rūpiyamaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi, veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṅko paññatto ahosi, phalikamaye kūṭāgāre sāramayo pallaṅko paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi, tassa sovaṇṇamayo khandho, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi, tassa phalikamayo khandho, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa veḷuriyamayo khandho, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.

   257. “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ, yattha divāvihāraṃ nisīdissāmī’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ, yattha divāvihāraṃ nisīdi. Dhammo, ānanda pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.

   258. “Dhammo, ānanda, pāsādo dvīhi kiṅkiṇikajālehi parikkhitto ahosi– ekaṃ jālaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ. Sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṅkiṇikā ahesuṃ, rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṅkiṇikā ahesuṃ. Tesaṃ kho panānanda, kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ. Niṭṭhito kho panānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni. Seyyathāpi, ānanda, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno duddikkho hoti musati cakkhūni; evameva kho, ānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni.

   259. “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘yaṃnūnāhaṃ dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyyan’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī puratthimena pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahosi – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.

   “Dhammāya, ānanda, pokkharaṇiyā catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ– ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.

   “Dhammā, ānanda, pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi– ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.

   “Dhammā, ānanda, pokkharaṇī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi– ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho panānanda, tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.

   “Niṭṭhite kho panānanda, dhamme pāsāde niṭṭhitāya dhammāya ca pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano ‘ye tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā’, te sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhi.

Paṭhamabhāṇavāro

Jhānasampatti

   260. “Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti? Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi– ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, seyyathidaṃ dānassa damassa saṃyamassā’ti.

   “Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi– ‘tiṭṭha, kāmavitakka, tiṭṭha, byāpādavitakka, tiṭṭha, vihiṃsāvitakka. Ettāvatā kāmavitakka, ettāvatā byāpādavitakka, ettāvatā vihiṃsāvitakkā’ti.

   261. “Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti– ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi.

   262. “Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi.

Caturāsīti nagarasahassādi

   263. “Rañño, ānanda, mahāsudassanassa caturāsīti nagarasahassāni ahesuṃ kusāvatīrājadhānippamukhāni; caturāsīti pāsādasahassāni ahesuṃ dhammapāsādappamukhāni; caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni; caturāsīti pallaṅkasahassāni ahesuṃ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni; caturāsīti nāgasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni; caturāsīti assasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhaka-assarājappamukhāni; caturāsīti rathasahassāni ahesuṃ sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni; caturāsīti maṇisahassāni ahesuṃ maṇiratanappamukhāni; caturāsīti itthisahassāni ahesuṃ subhaddādevippamukhāni; caturāsīti gahapatisahassāni ahesuṃ gahapatiratanappamukhāni; caturāsīti khattiyasahassāni ahesuṃ anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni; caturāsīti dhenusahassāni ahesuṃ duhasandanāni dukūlasandānāni kaṃsūpadhāraṇāni; caturāsīti vatthakoṭisahassāni ahesuṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ (rañño, ānanda, mahāsudassanassa) caturāsīti thālipākasahassāni ahesuṃ sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.

   264. “Tena kho panānanda, samayena rañño mahāsudassanassa caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘imāni kho me caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, yaṃnūna vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgaccheyyun’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano pariṇāyakaratanaṃ āmantesi – ‘imāni kho me, samma pariṇāyakaratana, caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, tena hi, samma pariṇāyakaratana, vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantū’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṃ rañño mahāsudassanassa paccassosi. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgamaṃsu.

Subhaddādevi-upasaṅkamanaṃ

   265. “Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena etadahosi – ‘ciraṃ diṭṭho kho me rājā mahāsudassano. Yaṃnūnāhaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyan’ti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī itthāgāraṃ āmantesi– ‘etha tumhe sīsāni nhāyatha pītāni vatthāni pārupatha. Ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, ayye’ti kho, ānanda, itthāgāraṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā sīsāni nhāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā yena subhaddā devī tenupasaṅkami. Atha kho, ānanda, subhaddā devī pariṇāyakaratanaṃ āmantesi– ‘kappehi, samma pariṇāyakaratana, caturaṅginiṃ senaṃ, ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, devī’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaṅginiṃ senaṃ kappāpetvā subhaddāya deviyā paṭivedesi– ‘kappitā kho, devi, caturaṅginī senā, yassadāni kālaṃ maññasī’ti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī caturaṅginiyā senāya saddhiṃ itthāgārena yena dhammo pāsādo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvārabāhaṃ ālambitvā aṭṭhāsi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano saddaṃ sutvā– ‘kiṃ nu kho mahato viya janakāyassa saddo’ti mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa subhaddaṃ deviṃ dvārabāhaṃ ālambitvā ṭhitaṃ, disvāna subhaddaṃ deviṃ etadavoca– ‘ettheva, devi, tiṭṭha mā pāvisī’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano aññataraṃ purisaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapesi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.

   266. “Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā etadahosi– ‘vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, mā heva kho rājā mahāsudassano kālamakāsī’ti rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca– ‘Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhaka-assarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohī’ti.

   267. “Evaṃ vutte, ānanda, rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca– ‘Dīgharattaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi samudācarittha; atha ca pana maṃ tvaṃ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi appiyehi amanāpehi samudācarasī’ti. ‘Kathaṃ carahi taṃ, deva, samudācarāmī’ti? ‘Evaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, samudācara– “sabbeheva, deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhaka-assarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni subhaddādevippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’”ti.

   268. “Evaṃ vutte, ānanda, subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho, ānanda, subhaddā devī assūni puñchitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca– ‘Sabbeheva deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhaka-assarājappamukhāni Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’ti.

Brahmalokūpagamaṃ

   269. “Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano nacirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi, ānanda, gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa bhattasammado hoti, evameva kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa māraṇantikā vedanā ahosi. Kālaṅkato ca, ānanda, rājā mahāsudassano sugatiṃ brahmalokaṃ upapajji. Rājā, ānanda, mahāsudassano caturāsīti vassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi. Caturāsīti vassasahassāni oparajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni rajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni gihibhūto dhamme pāsāde brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.

   270. “Siyā kho panānanda, evamassa– ‘añño nūna tena samayena rājā mahāsudassano ahosī’ti, na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā mahāsudassano ahosiṃ. Mama tāni caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni, mama tāni caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, mama tāni caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, mama tāni caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sa-uttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni, mama tāni caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhaka-assarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni, mama tāni caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti itthisahassāni subhaddādevippamukhāni, mama tāni caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni, mama tāni caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, mama tāni caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.

   271. “Tesaṃ kho panānanda, caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhānī. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ dhammo pāsādo. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītipallaṅkasahassānaṃ ekoyeva so pallaṅko hoti, yaṃ tena samayena paribhuñjāmi yadidaṃ sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītināgasahassānaṃ ekoyeva so nāgo hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsīti-assasahassānaṃ ekoyeva so asso hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ valāhako assarājā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītirathasahassānaṃ ekoyeva so ratho hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ vejayantaratho. Tesaṃ kho panānanda, caturāsīti-itthisahassānaṃ ekāyeva sā itthī hoti, yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyānī vā vessinī vā. Tesaṃ kho panānanda, vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītivatthakoṭisahassānaṃ ekaṃyeva taṃ dussayugaṃ hoti, yaṃ tena samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītithālipākasahassānaṃ ekoyeva so thālipāko hoti, yato nāḷikodanaparamaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ.

   272. “Passānanda, sabbete saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ addhuvā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ anassāsikā kho, ānanda, saṅkhārā! Yāvañcidaṃ, ānanda alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

   “Chakkhattuṃ kho panāhaṃ, ānanda, abhijānāmi imasmiṃ padese sarīraṃ nikkhipitaṃ, tañca kho rājāva samāno cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyapatto sattaratanasamannāgato, ayaṃ sattamo sarīranikkhepo. Na kho panāhaṃ, ānanda, taṃ padesaṃ samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato aṭṭhamaṃ sarīraṃ nikkhipeyyā”ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā–

   “Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;

   Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho”ti.

   Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.


返回列表

上一篇:第一千一百七十四章 般涅槃大经

没有最新的文章了...

“第一千一百七十五章 大善见王经” 的相关文章

第四十六章 世间的河水无法洗去罪恶

相应部7相应21经/散额乐洼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有一个叫僧伽罗婆的婆罗门住在舍卫城,他是一个相信水能够洗去身上罪业的人,这个婆罗门他每天的早上和晚上都会到河里去沐浴,想要洗去他自己身上的罪恶。那个时候,阿难尊者,中午前穿好法衣,拿着饭钵,到舍卫城中挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食...

第五十章 什么是正确的修行方法?

相应部12相应3经/道迹经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来已经为你们讲说了缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),现在如来为你们讲说什么是错误的修行方法,什么是正确的修行方法,错误的修行方法会让你们继续在生死轮回...

第六十九章 如何除灭生死轮回

相应部12相应40经/思经第三(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,内心思考、计划做任何的事情,内心有烦恼产生或是有烦恼产生的趋势,「业识」(业识解释,见第六十七章)就会有存在和继续累积发展的根据地。当「业识」有根据地的时候,这个...

第七十一章 灭除痛苦的过程

相应部12相应43经/苦经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来将要给你们讲说痛苦聚集、出现的过程;痛苦灭尽、消失的过程。你们要认真的听,你们要仔细的思考,如来现在要开始说法了。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真听您说法的,...

第七十二章 感受是属于自己的吗?

相应部12相应46经/某位婆罗门经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,一个婆罗门来到佛陀的住所,他与佛陀互相问候后,就在一旁坐下,那位婆罗门对佛陀说:“乔达摩,我有个问题想要问您,您能为我解答吗?”佛陀回答:“婆罗门,你有什么问题,请说。”婆罗门说:“身体就...

第七十三章 世间的事物是真实存在的吗?

相应部12相应47经/若奴索尼经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,若奴索尼婆罗门来到佛陀的住所,他与佛陀互相问候后,就在一旁坐下,若奴索尼婆罗门对佛陀说:“乔达摩,我现在有个问题想要问您,您能回答我吗?”佛陀说:“婆罗门,你有什么问题,请说。”若奴索尼婆罗...