相应部3相应4经 可爱经
相应部3相应4经/可爱经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)
此经发生在舍卫城。
有一次,拘萨罗国王波斯匿坐在一旁,对世尊说道:"尊者,当我独处静坐时,心中生起这样的想法:'对谁来说自己是可爱的?对谁来说自己是不可爱的?'
尊者,我想到:'凡是以身行恶、口出恶言、意念邪恶的人,对他们来说,自己实际上是不可爱的。即使他们说"我们爱自己",但实际上他们并不爱自己。为什么呢?因为他们自己对自己所做的事,正是怨敌之间才会做的事;所以说他们并不爱自己。
而凡是以身行善、口出善言、意念善良的人,对他们来说,自己是可爱的。即使他们说"我们不爱自己",但实际上他们是爱自己的。为什么呢?因为他们自己对自己所做的事,正是关爱之人才会做的事;所以说他们是爱自己的。'"
【佛陀回应】
"大王,确实如此!确实如此!凡是以身行恶、口出恶言、意念邪恶的人,对他们来说,自己实际上是不可爱的。即使他们说'我们爱自己',但实际上他们并不爱自己。为什么呢?大王,因为他们自己对自己所做的事,正是怨敌之间才会做的事;所以说他们并不爱自己。
而凡是以身行善、口出善言、意念善良的人,对他们来说,自己是可爱的。即使他们说'我们不爱自己',但实际上他们是爱自己的。为什么呢?大王,因为他们自己对自己所做的事,正是关爱之人才会做的事;所以说他们是爱自己的。"
【偈颂】
"若知自己可爱,就不应与恶相应;
作恶之人,难得安乐。
当死神降临,舍离人身时,
何物属于己?何物可携去?
什么会追随?如影不离形。
凡人在此世,所造善与恶,
此确属于己,此必随身去,
此必相追随,如影不离形。
是故应修善,积累来世福,
善业为众生,来世之归依。"
巴利语原版经文
SN.3.4/(4) Piyasuttaṃ
115. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca “idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi– ‘kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attā’ti? Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti; tesaṃ appiyo attā’. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ– ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yañhi appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ– ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yañhi piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ piyo attā”ti.
“Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! Ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti; tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ– ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yañhi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci, mahārāja kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti; tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ– ‘appiyo no attā’ti; atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yañhi mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti; tasmā tesaṃ piyo attā”ti. Idamavoca …pe…
“Attānañce piyaṃ jaññā, na naṃ pāpena saṃyuje;
Na hi taṃ sulabhaṃ hoti, sukhaṃ dukkaṭakārinā.
“Antakenādhipannassa, jahato mānusaṃ bhavaṃ;
Kiñhi tassa sakaṃ hoti, kiñca ādāya gacchati.
Kiñcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.
“Ubho puññañca pāpañca, yaṃ macco kurute idha;
Tañhi tassa sakaṃ hoti, tañca ādāya gacchati.
Tañcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.
“Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.