相应部35相应96经到98经,退失法经,放逸住者经,防护经
96 退失法经(第三)
"比丘们,我将为你们教导退失法、不退失法以及六胜处。请谛听。
比丘们,怎样是退失法呢?比丘们,在此,比丘以眼见到色之后,生起了恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的念头。如果那位比丘容忍它、不舍断它、不驱除它、不终结它、不令它归于灭无,比丘们,那位比丘应当了知:'我从善法中退失了。这是世尊所说的退失。'(中略)
再者,比丘们,比丘以舌尝到味之后,生起了……(中略)……再者,比丘们,比丘以意识知法之后,生起了恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的念头。如果那位比丘容忍它、不舍断它、不驱除它、不终结它、不令它归于灭无,比丘们,那位比丘应当了知:'我从善法中退失了。这是世尊所说的退失。'比丘们,这就是退失法。
比丘们,怎样是不退失法呢?比丘们,在此,比丘以眼见到色之后,生起了恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的念头。如果那位比丘不容忍它、舍断它、驱除它、终结它、令它归于灭无,比丘们,那位比丘应当了知:'我没有从善法中退失。这是世尊所说的不退失。'(中略)
再者,比丘们,比丘以舌尝到味之后,生起了……(中略)……再者,比丘们,比丘以意识知法之后,生起了恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的念头。如果那位比丘不容忍它、舍断它、驱除它、终结它、令它归于灭无,比丘们,那位比丘应当了知:'我没有从善法中退失。这是世尊所说的不退失。'比丘们,这就是不退失法。
比丘们,什么是六胜处呢?比丘们,在此,比丘以眼见到色之后,不生起恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的念头。比丘们,那位比丘应当了知:'此处已被征服了。这是世尊所说的胜处。'(中略)……再者,比丘们,比丘以意识知法之后,不生起恶的、不善的、带有忆念和思惟的、与结缚相关的法。比丘们,那位比丘应当了知:'此处已被征服了。这是世尊所说的胜处。'比丘们,这些就是六胜处。"
第三。
97 放逸住者经(第四)
"比丘们,我将为你们教导放逸住者和不放逸住者。请谛听。
比丘们,怎样是放逸住者呢?比丘们,住于不守护眼根者,其心被眼所识知的色所浸染。那心被浸染者,欢喜不生起。欢喜不存在时,喜不生起。喜不存在时,轻安不生起。轻安不存在时,苦生起。有苦者的心不能入定。心不入定时,诸法不显现。诸法不显现故,他就被称为放逸住者。(中略)
比丘们,住于不守护舌根者,其心被舌所识知的味所浸染。那心被浸染者……(中略)……他就被称为放逸住者。(中略)
比丘们,住于不守护意根者,其心被意所识知的法所浸染。那心被浸染者,欢喜不生起。欢喜不存在时,喜不生起。喜不存在时,轻安不生起。轻安不存在时,苦生起。有苦者的心不能入定。心不入定时,诸法不显现。诸法不显现故,他就被称为放逸住者。比丘们,这就是放逸住者。
比丘们,怎样是不放逸住者呢?比丘们,住于守护眼根者,其心不被眼所识知的色所浸染。那心未被浸染者,欢喜生起。欢喜者,喜生起。有喜之心者,身得轻安。身轻安者,安乐而住。安乐者的心入定。心入定时,诸法显现。诸法显现故,他就被称为不放逸住者。(中略)
比丘们,住于守护舌根者,其心不被浸染……(中略)……他就被称为不放逸住者。
比丘们,住于守护意根者,其心不被意所识知的法所浸染。那心未被浸染者,欢喜生起。欢喜者,喜生起。有喜之心者,身得轻安。身轻安者,安乐而住。安乐者的心入定。心入定时,诸法显现。诸法显现故,他就被称为不放逸住者。比丘们,这就是不放逸住者。"
第四。
98 防护经(第五)
"比丘们,我将为你们教导防护和不防护。请谛听。
比丘们,怎样是不防护呢?比丘们,有眼所识知的色,它们是可爱的、可喜的、令人愉悦的、可爱之形态的、与欲相关的、引发贪染的。如果那位比丘欢喜它、欢迎它、执著而住,比丘们,那位比丘应当了知:'我从善法中退失了。这是世尊所说的退失。'(中略)
比丘们,有舌所识知的味……(中略)……比丘们,有意所识知的法,它们是可爱的、可喜的、令人愉悦的、可爱之形态的、与欲相关的、引发贪染的。如果那位比丘欢喜它、欢迎它、执著而住,比丘们,那位比丘应当了知:'我从善法中退失了。这是世尊所说的退失。'比丘们,这就是不防护。
比丘们,怎样是防护呢?比丘们,有眼所识知的色,它们是可爱的、可喜的、令人愉悦的、可爱之形态的、与欲相关的、引发贪染的。如果那位比丘不欢喜它、不欢迎它、不执著而住,比丘们,那位比丘应当了知:'我没有从善法中退失。这是世尊所说的不退失。'(中略)
比丘们,有舌所识知的味……(中略)……比丘们,有意所识知的法,它们是可爱的、可喜的、令人愉悦的、可爱之形态的、与欲相关的、引发贪染的。如果那位比丘不欢喜它、不欢迎它、不执著而住,那位比丘应当了知:'我没有从善法中退失。这是世尊所说的不退失。'比丘们,这就是防护。"
第五。
巴利语原版经文
SN.35.96/(3). Parihānadhammasuttaṃ
96. “Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṃ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe….
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti.
“Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe….
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti.
“Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘abhibhūtametaṃ āyatanaṃ’. Abhibhāyatanañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojaniyā. Veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘abhibhūtametaṃ āyatanaṃ’. Abhibhāyatanañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti. Tatiyaṃ.
SN.35.97/(4). Pamādavihārīsuttaṃ
97. “Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Taṃ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati. Cakkhuviññeyyesu rūpesu tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati …pe… jivhindriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa …pe… pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati …pe… manindriyaṃ asaṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti Dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. Evaṃ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.
“Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti? Cakkhundriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ viharati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati …pe… jivhindriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati …pe… appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. Manindriyaṃ saṃvutassa, bhikkhave, viharato cittaṃ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ viharati. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihārī tveva saṅkhaṃ gacchati. Evaṃ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti. Catutthaṃ.
SN.35.98/(5). Saṃvarasuttaṃ
98. “Saṃvarañca vo, bhikkhave, desessāmi, asaṃvarañca. Taṃ suṇātha. Kathañca, bhikkhave, asaṃvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Parihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, asaṃvaro hoti.
“Kathañca, bhikkhave, saṃvaro hoti? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṃ, bhikkhave, bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti …pe… santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṃ bhikkhunā– ‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. Aparihānañhetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho, bhikkhave, saṃvaro hotī”ti. Pañcamaṃ.