第一千三百九十四章 粥经,齿木经,歌咏声经,失念经,辱骂者经,争斗者经 增支部5集207经到212经
207 第七经 粥经
"诸比丘,粥有五种利益。哪五种?一、消除饥饿;二、除去口渴;三、顺畅风气;四、清洁膀胱;五、消化残余未熟之食物。诸比丘,这就是粥的五种利益。" 第七。
208 第八经 齿木经
"诸比丘,不嚼齿木有五种过患。哪五种?一、有害于眼;二、口中有臭味;三、味觉神经不清净;四、胆汁与痰液覆盖食物;五、觉得食物不可口。诸比丘,这就是不嚼齿木的五种过患。
"诸比丘,嚼齿木有五种利益。哪五种?一、有益于眼;二、口中没有臭味;三、味觉神经清净;四、胆汁与痰液不覆盖食物;五、觉得食物可口。诸比丘,这就是嚼齿木的五种利益。" 第八。
209 第九经 歌咏声经
"诸比丘,以拉长的歌咏声诵法有五种过患。哪五种?一、自己也对那声音起贪着;二、他人也对那声音起贪着;三、在家人也会讥嫌——'就像我们唱歌一样,这些沙门释子也是这样唱啊!';四、追求声调美妙时,定力会被破坏;五、后来的人们会依循此见而效仿。诸比丘,这就是以拉长的歌咏声诵法的五种过患。" 第九。
210 第十经 失念经
"诸比丘,失念、不正知而入睡者,有五种过患。哪五种?一、睡得不安;二、醒来痛苦;三、做恶梦;四、天神不护佑;五、遗精。诸比丘,这就是失念、不正知而入睡者的五种过患。
"诸比丘,念已现前、正知而入睡者,有五种利益。哪五种?一、睡得安乐;二、醒来安乐;三、不做恶梦;四、天神护佑;五、不遗精。诸比丘,这就是念已现前、正知而入睡者的五种利益。" 第十。
金毗罗品第一。
其摄颂:
金毗罗、闻法、良马、力、心荒,
系缚、粥、齿木、歌咏、与失念。
(二十二)2. 辱骂品
211 第一经 辱骂者经
"诸比丘,凡是那位比丘,谩骂、诽谤、中伤圣者、诋毁同梵行者,对他可以预期五种过患。哪五种?一、犯波罗夷罪而断绝道路;二、或犯某种污染性的罪;三、或触及严重的疾病痛苦;四、迷乱而死;五、身坏命终后,往生于苦处、恶趣、堕处、地狱。诸比丘,凡是那位比丘,谩骂、诽谤、中伤圣者、诋毁同梵行者,对他可以预期这五种过患。" 第一。
212 第二经 争斗者经
"诸比丘,凡是那位比丘,制造争斗、制造口角、制造争论、制造闲话、在僧团中制造诤事者,对他可以预期五种过患。哪五种?一、未证得的不能证得;二、已证得的会退失;三、恶名声传扬出去;四、迷乱而死;五、身坏命终后,往生于苦处、恶趣、堕处、地狱。诸比丘,凡是那位比丘,制造争斗、制造口角、制造争论、制造闲话、在僧团中制造诤事者,对他可以预期这五种过患。" 第二。
巴利语原版经文
AN.5.207/ 7. Yāgusuttaṃ
207. “Pañcime bhikkhave, ānisaṃsā yāguyā. Katame pañca? Khuddaṃ paṭihanati, pipāsaṃ paṭivineti, vātaṃ anulometi, vatthiṃ sodheti, āmāvasesaṃ pāceti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā yāguyā”ti. Sattamaṃ.
AN.5.208/ 8. Dantakaṭṭhasuttaṃ
208. “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. Katame pañca? Acakkhussaṃ, mukhaṃ duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.
“Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane. Katame pañca? Cakkhussaṃ, mukhaṃ na duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane”ti. Aṭṭhamaṃ.
AN.5.209/ 9. Gītassarasuttaṃ
209. “Pañcime bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ bhaṇantassa. Katame pañca? Attanāpi tasmiṃ sare sārajjati, parepi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti– ‘yatheva mayaṃ gāyāma, evamevaṃ kho samaṇā sakyaputtiyā gāyantī’ti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ bhaṇantassā”ti. Navamaṃ.
AN.5.210/ 10. Muṭṭhassatisuttaṃ
210. “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamayato Katame pañca? Dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamayato.
“Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamayato. Katame pañca? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamayato”ti. Dasamaṃ.
Kimilavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ–
Kimilo dhammassavanaṃ, ājānīyo balaṃ khilaṃ;
Vinibandhaṃ yāgu kaṭṭhaṃ, gītaṃ muṭṭhassatinā cāti.
(22) 2. Akkosakavaggo
AN.5.211/ 1. Akkosakasuttaṃ
211. “Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Pārājiko vā hoti chinnaparipantho, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, bāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. Paṭhamaṃ.
AN.5.212/ 2. Bhaṇḍanakārakasuttaṃ
212. “Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. Dutiyaṃ.