第一千三百九十三章 金毗罗经,听法经,良马经,力经,心荒芜经,心缚经 增支部5集201经到206经

 第五个五十经集


 (二十一)第一 金毗罗品


201 第一经 金毗罗经


有一次,世尊住在金毗罗城的竹林中。那时,尊者金毗罗前往世尊所在之处;到达后,礼敬世尊,在一旁坐下。在一旁坐下后,尊者金毗罗对世尊如此说道:


"尊师啊,是什么因、什么缘,使得如来般涅槃后正法不能长久住世呢?"


"金毗罗啊,在此,如来般涅槃后,比丘们、比丘尼们、优婆塞们、优婆夷们对导师(佛陀)不恭敬、不尊重而住,对法不恭敬、不尊重而住,对僧团不恭敬、不尊重而住,对学处不恭敬、不尊重而住,彼此之间不恭敬、不尊重而住。金毗罗啊,这就是那个因、那个缘,使得如来般涅槃后正法不能长久住世。"


"那么,尊师啊,是什么因、什么缘,使得如来般涅槃后正法能够长久住世呢?"


"金毗罗啊,在此,如来般涅槃后,比丘们、比丘尼们、优婆塞们、优婆夷们对导师(佛陀)恭敬、尊重而住,对法恭敬、尊重而住,对僧团恭敬、尊重而住,对学处恭敬、尊重而住,彼此之间恭敬、尊重而住。金毗罗啊,这就是那个因、那个缘,使得如来般涅槃后正法能够长久住世。"


第一经终。


202 第二经 听法经


"诸比丘啊,听闻正法有五种利益。哪五种呢?未曾听闻过的能够听到;已经听闻过的能够使之更加清净(巩固);能够度越疑惑;能够使见解端正;其心能够生起净信。诸比丘啊,这就是听闻正法的五种利益。"


第二经终。


203 第三经 良马经


"诸比丘啊,具足五种特质的国王的良种骏马,堪为王用、堪为王之受用,被算作国王的属物。


哪五种呢?正直、迅速、柔顺、忍耐、温良——诸比丘啊,具足这五种特质的国王的良种骏马,堪为王用、堪为王之受用,被算作国王的属物。


同样地,诸比丘啊,具足五种法的比丘,值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌礼敬,是世间无上的福田。


哪五种呢?正直、迅速(精进)、柔顺、忍耐、温良——诸比丘啊,具足这五种法的比丘,值得供养、值得款待、值得布施、值得合掌礼敬,是世间无上的福田。"


第三经终。


204 第四经 力经


"诸比丘啊,有这五种力。哪五种呢?信力、惭力、愧力、精进力、慧力——诸比丘啊,这就是五种力。"


第四经终。


205 第五经 心荒芜经


"诸比丘啊,有这五种心的荒芜。哪五种呢?


诸比丘啊,在此,比丘对导师(佛陀)怀疑、犹豫、不信解、不净信。诸比丘啊,那位对导师怀疑、犹豫、不信解、不净信的比丘,其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤。凡其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤者,这是第一种心的荒芜。


再者,诸比丘啊,比丘对法怀疑……(中略)……对僧团怀疑……(中略)……对学处怀疑……(中略)……对同梵行者感到愤怒、不满、心受打击、产生荒芜。诸比丘啊,那位对同梵行者感到愤怒、不满、心受打击、产生荒芜的比丘,其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤。凡其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤者,这是第五种心的荒芜。


诸比丘啊,这就是五种心的荒芜。"


第五经终。


206 第六经 心缚经


"诸比丘啊,有这五种心的束缚。哪五种呢?


诸比丘啊,在此,比丘对欲乐未离贪、未去除意欲、未去除爱恋、未去除热渴、未去除热恼、未去除渴爱。诸比丘啊,那位对欲乐未离贪、未去除意欲、未去除爱恋、未去除热渴、未去除热恼、未去除渴爱的比丘,其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤。凡其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤者,这是第一种心的束缚。


再者,诸比丘啊,比丘对身未离贪……(中略)……对色(物质形色)未离贪……(中略)……尽情地吃到肚皮饱胀后,沉溺于躺卧之乐、侧卧之乐、睡眠之乐而住……(中略)……为了投生到某一天界而修行梵行,心想:'凭借此戒行、或誓行、或苦行、或梵行,我将成为天人,或者成为某一类天人。'


诸比丘啊,那位为了投生到某一天界而修行梵行,心想'凭借此戒行、或誓行、或苦行、或梵行,我将成为天人,或者成为某一类天人'的比丘,其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤。凡其心不趋向于热忱、专注、持续、精勤者,这是第五种心的束缚。


诸比丘啊,这就是五种心的束缚。"


第六经终。


巴利语原版经文


5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ

(21) 1. Kimilavaggo

201/ 1. Kimilasuttaṃ

   201. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati veḷuvane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, aññamaññaṃ agāravā viharanti appatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti.

   “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, aññamaññaṃ sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Paṭhamaṃ.


202/ 2. Dhammassavanasuttaṃ

   202. “Pañcime bhikkhave, ānisaṃsā dhammassavane. Katame pañca? Assutaṃ suṇāti sutaṃ pariyodāpeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā dhammassavane”ti. Dutiyaṃ.


203/ 3. Assājānīyasuttaṃ

   203. “Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

   “Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena– imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

   “Katamehi pañcahi? Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Tatiyaṃ.


204/ 4. Balasuttaṃ

   204. “Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Catutthaṃ.


205/ 5. Cetokhilasuttaṃ

   205. “Pañcime, bhikkhave, cetokhilā. Katame pañca? Idha, bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… saṅghe kaṅkhati …pe… sikkhāya kaṅkhati …pe… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo. Ime kho, bhikkhave, pañca cetokhilā”ti. Pañcamaṃ.


206/ 6. Vinibandhasuttaṃ

   206. “Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetasovinibandho.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… rūpe avītarāgo hoti …pe… yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati …pe… aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati– ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetasovinibandho. Ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā”ti. Chaṭṭhaṃ.


“第一千三百九十三章 金毗罗经,听法经,良马经,力经,心荒芜经,心缚经 增支部5集201经到206经” 的相关文章

第七十六章 痛苦如同在大火中添加干柴

相应部12相应52经/执取经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第九十七章 枣子大小土块中的尘土多吗?

相应部13相应6经/地经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果大地除了七颗枣子大小的土块外,其余大地所有的尘土全部都灭尽、消失了,弟子们,你们现在是怎么想的?是灭尽、消失的大地尘土多,还是残留的七颗枣子大小的土块包含的尘...

第一百零九章 贪求是如何生起的

相应部14相应7经/种种想经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,以种种界(界解释,见第一百零八章)为前提条件生起种种念想,以种种念想为前提条件就会集中专注某种念想、思想。以种种集中专注的念想、思想为前提条件就会生起种种欲望,以种种...

第一百二十四章 水界是什么?

4.第四品相应部14相应30经/四界经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间有四界,是哪四界呢?就是地界、水界、火界、风界。什么是地界呢?就是世间具有坚固性质的领域、范围,地界也被称为地大,什么是地大呢?就是具有坚固的性质,有承...

第一百四十四章 幸福快乐无法长久

相应部15相应12经/安乐者经(无始相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,生死轮回是永无止境的,是无穷无尽的,不明白世间的真相、规则,被无知障碍,被贪爱束缚捆绑的众生,他们的生死轮回是循环不止的,他们无法知道自己生死轮回的起点在什么地...

第一百五十一章 迦叶尊者的修行

相应部16相应5经/已年老经(迦叶相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的竹林中,有一天,迦叶尊者来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对迦叶尊者说:“迦叶!你现在已经老了,你现在年纪大了,你穿的这些用别人遗弃的衣服、布料裁剪而成的衣服太粗陋,太破旧沉重了。迦叶!你还是穿上这件给孤...