第一千三百七十五章 帝甘陀基经,地狱经,友人经,非善人之布施经 增支部5集144经到147经
144 帝甘陀基经
有一次,世尊住在沙祇多城的帝甘陀基林中。在那里,世尊呼唤比丘们:"比丘们!"比丘们回答世尊:"尊者!"世尊如此说道:
"比丘们,好啊!比丘应当时时在不可厌的事物上,住于可厌之想。比丘们,好啊!比丘应当时时在可厌的事物上,住于不可厌之想。比丘们,好啊!比丘应当时时在不可厌和可厌的事物上,住于可厌之想。比丘们,好啊!比丘应当时时在可厌和不可厌的事物上,住于不可厌之想。比丘们,好啊!比丘应当时时避开可厌与不可厌两者,住于舍,保持正念与正知。
"比丘们,比丘基于什么理由,应在不可厌的事物上住于可厌之想呢?'愿我对于能引起贪染的诸法不生起贪染'——比丘们,基于这个理由,比丘应在不可厌的事物上住于可厌之想。
"比丘们,比丘基于什么理由,应在可厌的事物上住于不可厌之想呢?'愿我对于能引起嗔恚的诸法不生起嗔恚'——比丘们,基于这个理由,比丘应在可厌的事物上住于不可厌之想。
"比丘们,比丘基于什么理由,应在不可厌和可厌的事物上住于可厌之想呢?'愿我对于能引起贪染的诸法不生起贪染,愿我对于能引起嗔恚的诸法不生起嗔恚'——比丘们,基于这个理由,比丘应在不可厌和可厌的事物上住于可厌之想。
"比丘们,比丘基于什么理由,应在可厌和不可厌的事物上住于不可厌之想呢?'愿我对于能引起嗔恚的诸法不生起嗔恚,愿我对于能引起贪染的诸法不生起贪染'——比丘们,基于这个理由,比丘应在可厌和不可厌的事物上住于不可厌之想。
"比丘们,比丘基于什么理由,应避开可厌与不可厌两者,住于舍呢?'愿我在任何处、任何地方、任何事上,对于能引起贪染的诸法不生起贪染;愿我在任何处、任何地方、任何事上,对于能引起嗔恚的诸法不生起嗔恚;愿我在任何处、任何地方、任何事上,对于能引起愚痴的诸法不生起愚痴'——比丘们,基于这个理由,比丘应避开可厌与不可厌两者,住于舍,保持正念与正知。"
第四经完。
145 地狱经
"比丘们,具足五法者,如同被搬运放置一样,被置于地狱中。哪五种呢?杀生者、不与取者(偷盗者)、邪淫者、妄语者、饮用谷酒果酒等诸酒而导致放逸者。比丘们,具足此五法者,如同被搬运放置一样,被置于地狱中。
"比丘们,具足五法者,如同被搬运放置一样,被置于天界中。哪五种呢?远离杀生者、远离不与取者、远离邪淫者、远离妄语者、远离饮用谷酒果酒等诸酒而导致放逸者。比丘们,具足此五法者,如同被搬运放置一样,被置于天界中。"
第五经完。
146 友人经
"比丘们,具足五法的比丘朋友,不应亲近。哪五种呢?(一)他令人从事种种劳务;(二)他参与诤事;(三)他与上座比丘们对立;(四)他习于长途游行、无定处游行;(五)他没有能力时时以法语开示、劝导、激励、使人欢喜。比丘们,具足此五法的比丘朋友,不应亲近。
"比丘们,具足五法的比丘朋友,应当亲近。哪五种呢?(一)他不令人从事种种劳务;(二)他不参与诤事;(三)他不与上座比丘们对立;(四)他不习于长途游行、无定处游行;(五)他有能力时时以法语开示、劝导、激励、使人欢喜。比丘们,具足此五法的比丘朋友,应当亲近。"
第六经完。
147 非善人之布施经
"比丘们,有此五种非善人的布施。哪五种呢?(一)不恭敬地施与;(二)不尊重地施与;(三)不亲手施与;(四)施与丢弃之物(随意抛掷地施与);(五)不信有来世果报地施与。比丘们,此为五种非善人的布施。
"比丘们,有此五种善人的布施。哪五种呢?(一)恭敬地施与;(二)尊重地施与;(三)亲手施与;(四)施与非丢弃之物(不随意抛掷地施与);(五)信有来世果报地施与。比丘们,此为五种善人的布施。"
第七经完。
巴利语原版经文
AN.5.144/ 4. Tikaṇḍakīsuttaṃ
144. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati tikaṇḍakīvane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno.
“Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti– idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya.
“Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti– idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya.
“Kiñca bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī’ti– idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya.
“Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya? ‘Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī’ti – idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya.
“Kiñca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya? ‘Sato sampajāno mā me kvacani katthaci kiñcanaṃ rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṃ dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me kvacani katthaci kiñcanaṃ mohanīyesu dhammesu moho udapādī’ti– idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno”ti. Catutthaṃ.
AN.5.145/ 5. Nirayasuttaṃ
145. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
“Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Pañcamaṃ.
AN.5.146/ 6. Mittasuttaṃ
146. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo. Katamehi pañcahi? Kammantaṃ kāreti, adhikaraṇaṃ ādiyati, pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyutto viharati, nappaṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto na sevitabbo.
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo. Katamehi pañcahi? Na kammantaṃ kāreti, na adhikaraṇaṃ ādiyati, na pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, na dīghacārikaṃ anavatthacārikaṃ anuyutto viharati, paṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu mitto sevitabbo”ti. Chaṭṭhaṃ.
AN.5.147/ 7. Asappurisadānasuttaṃ
147. “Pañcimāni, bhikkhave, asappurisadānāni. Katamāni pañca? Asakkaccaṃ deti, acittīkatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaṃ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca asappurisadānāni.
“Pañcimāni bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni pañca? Sakkaccaṃ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Imāni kho, bhikkhave, pañca sappurisadānānī”ti. Sattamaṃ.