第一千三百五十八章 第一未来怖畏经,第二未来怖畏经 增支部5集77经到78经

77 第一未来怖畏经


"诸比丘,观察这五种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"哪五种呢?诸比丘,在此,林居比丘如是思惟:'我现在独自住在林中。当我独自住在林中时,蛇可能会咬我,蝎子可能会刺我,蜈蚣可能会咬我,因此我可能会死亡,这对我将是一种障碍;来吧!我要发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。'诸比丘,观察这第一种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,林居比丘如是思惟:'我现在独自住在林中。当我独自住在林中时,我可能会跌倒摔伤,我所吃的食物可能会不消化,我的胆汁可能会紊乱,我的痰可能会紊乱,我的如刀般锐利的风病可能会发作,因此我可能会死亡,这对我将是一种障碍;来吧!我要发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。'诸比丘,观察这第二种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,林居比丘如是思惟:'我现在独自住在林中。当我独自住在林中时,我可能会遇到野兽,如狮子、老虎、豹子、熊或鬣狗,它们可能会夺取我的生命,因此我可能会死亡,这对我将是一种障碍;来吧!我要发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。'诸比丘,观察这第三种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,林居比丘如是思惟:'我现在独自住在林中。当我独自住在林中时,我可能会遇到已作恶或未作恶的年轻人,他们可能会夺取我的生命,因此我可能会死亡,这对我将是一种障碍;来吧!我要发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。'诸比丘,观察这第四种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,林居比丘如是思惟:'我现在独自住在林中。在林中有凶恶的非人,他们可能会夺取我的生命,因此我可能会死亡,这对我将是一种障碍;来吧!我要发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。'诸比丘,观察这第五种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"诸比丘,观察这五种未来的怖畏,林居比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。"第七经。


78 第二未来怖畏经


"诸比丘,观察这五种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。哪五种呢?在此,诸比丘,比丘如是思惟:'我现在年少、年轻、黑发、具有健康的青春、处于人生的第一阶段。然而,有一天我的身体将被衰老所侵袭。当被衰老征服、衰弱时,要专注于佛陀的教导就不容易了,要使用偏远森林、荒野的住处也不容易了。在那不喜爱、不可爱、不悦意的法来临之前,我应该预先发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法,这样即使在年老时我也能由于已成就之法而安乐地生活。'诸比丘,观察这第一种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,比丘如是思惟:'我现在少病、少恼、具有良好的消化能力,不太冷也不太热,适中,适合精进。然而,有一天我的身体将被疾病所侵袭。当被疾病征服、病弱时,要专注于佛陀的教导就不容易了,要使用偏远森林、荒野的住处也不容易了。在那不喜爱、不可爱、不悦意的法来临之前,我应该预先发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法,这样即使在生病时我也能由于已成就之法而安乐地生活。'诸比丘,观察这第二种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,比丘如是思惟:'现在是丰收时期,粮食充足,容易获得施食,通过托钵乞食易于维持生活。然而,有一天会有饥荒,收成不好,难以获得施食,通过托钵乞食难以维持生活。在饥荒时期,人们会迁移到有食物的地方。在那里,人们会群居,生活拥挤。当群居、生活拥挤时,要专注于佛陀的教导就不容易了,要使用偏远森林、荒野的住处也不容易了。在那不喜爱、不可爱、不悦意的法来临之前,我应该预先发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法,这样即使在饥荒时期我也能由于已成就之法而安乐地生活。'诸比丘,观察这第三种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,比丘如是思惟:'现在人们和睦相处,互相友善,不争不吵,如水乳交融,以亲爱的眼光互相看待。然而,有一天会有危险,会有森林的动乱,人们会乘坐战车、牛车四处逃命。在危险时期,人们会迁移到安全的地方。在那里,人们会群居,生活拥挤。当群居、生活拥挤时,要专注于佛陀的教导就不容易了,要使用偏远森林、荒野的住处也不容易了。在那不喜爱、不可爱、不悦意的法来临之前,我应该预先发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法,这样即使在危险时期我也能由于已成就之法而安乐地生活。'诸比丘,观察这第四种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"再者,诸比丘,比丘如是思惟:'现在僧团和合,互相友善,不争不吵,遵循同一戒律,安乐地生活。然而,有一天僧团会分裂。当僧团分裂时,要专注于佛陀的教导就不容易了,要使用偏远森林、荒野的住处也不容易了。在那不喜爱、不可爱、不悦意的法来临之前,我应该预先发起精进,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法,这样即使在僧团分裂时我也能由于已成就之法而安乐地生活。'诸比丘,观察这第五种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。


"诸比丘,观察这五种未来的怖畏,比丘就应当精进、热忱、奋发而住,为了证得未证得之法,成就未成就之法,实现未实现之法。"第八经。


巴利语原版经文


AN.5.77/ 7. Paṭhama-anāgatabhayasuttaṃ

   77. “Pañcimāni, bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekakaṃ kho pana maṃ araññe viharantaṃ ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā bhuttaṃ me byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto vāḷehi samāgaccheyyaṃ, sīhena vā byagghena vā dīpinā vā acchena vā taracchena vā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto māṇavehi samāgaccheyyaṃ katakammehi vā akatakammehi vā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, āraññiko bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Santi kho panāraññe vāḷā amanussā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa kālaṅkiriyā, so mamassa antarāyo; handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññikena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. Sattamaṃ.


AN.5.78/ 8. Dutiya-anāgatabhayasuttaṃ

   78. “Pañcimāni bhikkhave, anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā Hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ jarā phusati. Jiṇṇena kho pana jarāya abhibhūtena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato jiṇṇakopi phāsuṃ viharissāmī’ti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ byādhi phusati. Byādhitena kho pana byādhinā abhibhūtena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya yenāhaṃ dhammena samannāgato byādhitopi phāsuṃ viharissāmī’ti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘etarahi kho subhikkhaṃ susassaṃ sulabhapiṇḍaṃ sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Hoti kho pana so samayo yaṃ dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ dullabhapiṇḍaṃ, na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Dubbhikkhe kho pana manussā yena subhikkhaṃ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato dubbhikkhepi phāsu viharissāmī’ti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘etarahi kho manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Hoti kho pana so samayo yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana sati manussā yena khemaṃ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato bhayepi phāsuṃ viharissāmī’ti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati– ‘etarahi kho saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Hoti kho pana so samayo yaṃ saṅgho bhijjati. Saṅghe kho pana bhinne na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, na sukarāni araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo; handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato bhinnepi saṅghe phāsuṃ viharissāmī’ti. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.

   “Imāni kho, bhikkhave, pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā”ti. Aṭṭhamaṃ.


“第一千三百五十八章 第一未来怖畏经,第二未来怖畏经 增支部5集77经到78经” 的相关文章

第八章 爱自己胜过爱其他人

相应部3相应8经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王与茉莉王后在王宫中最高的楼阁顶层眺望远方,波斯匿王这时对茉莉王后说:“茉莉,我现在有个问题想要问你,你如实的回答我,好吗?”茉莉王后回答:“大王,您有什么问题要问我,请说。”波斯匿王说:“茉莉,对于你来说,你对世间任何人...

第十一章 不可随便相信人

2.第二品相应部3相应11经/七位结髮者经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有一天,佛陀住在舍卫城的东园鹿母讲堂,傍晚的时候,佛陀停止静坐观想,起座来到屋外安坐,那时,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下。这时,有七位留着头发修行的人,有七位尼乾陀教徒,有七位裸体修行人,有七位只穿一...

第五十一章 世间有四种食物

2.食品相应部12相应11经/食经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,有四种食物让世间的人或众生生存下去,是哪四种食物呢?第一种是或粗、或细能够填饱肚子的物质食物。第二种是感知外界事物事情存在与否的认识、判断、分别能力,这种能力...

第五十九章 要持之以恒的去修行

相应部12相应22经/十力经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来为你们详细的解说、开示、显露、说明世间的真相、规则,就如同剥掉你们身上已经燃起熊熊大火的衣服,避免你们被大火烧伤。当如来为众生详细解说、开示、显露、说明世间...

第七十七章 解脱如同油灯的熄灭

相应部12相应53经/结经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当被世间的事物束缚捆绑,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条件...

第九十八章 海水很多吗?

相应部13相应7经/海洋经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有个男子,他用手指在大海里面蘸取、沾起二、三滴水。弟子们你们现在是怎么想的?是这个男子手指上蘸取、沾起的二、三滴水更多,还是大海里的水更多?”出家弟子们回答:“...