第一千三百五十章 施悦意经,福德流经,具足经 增支部5集44经到46经
44 施悦意经
一时,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。那时,世尊于上午穿好衣服,持钵披衣,前往毗舍离居士优迦的住所。到达后,坐在准备好的座位上。然后,毗舍离居士优迦走近世尊,走近后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的毗舍离居士优迦对世尊说:
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这萨拉花点心对我而言是悦意的;愿世尊出于慈悲接受它。"世尊出于慈悲接受了。
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这美味的猪肉对我而言是悦意的;愿世尊出于慈悲接受它。"世尊出于慈悲接受了。
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这用油烹制的芦苇叶蔬菜对我而言是悦意的;愿世尊出于慈悲接受它。"世尊出于慈悲接受了。
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这精选黑米煮成的米饭配以各种汤汁和调味品对我而言是悦意的;愿世尊出于慈悲接受它。"世尊出于慈悲接受了。
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这些迦尸布料对我而言是悦意的;愿世尊出于慈悲接受它们。"世尊出于慈悲接受了。
"尊者,我亲自从世尊处听闻并亲自领受:'施悦意者得悦意'。尊者,这张铺有长毛地毯、花纹毯、鹿皮上等覆盖物的卧榻,带有顶篷和两端有红色靠枕,对我而言是悦意的。但我也知道:'这对世尊来说是不适宜的'。尊者,这块檀香木价值超过十万钱;愿世尊出于慈悲接受它。"世尊出于慈悲接受了。然后,世尊以这赞叹偈回报毗舍离居士优迦:
"施悦意者得悦意,凡心怀喜乐布施正直者。
衣服、卧具、食物与饮料,及各种必需品。
了知舍弃、解脱、无执著,如同耕种于圣田。
善人舍弃难舍之物,施悦意者得悦意。"
然后,世尊以这赞叹偈回报毗舍离居士优迦后,从座位起身离去。
后来,毗舍离居士优迦命终。命终后,毗舍离居士优迦转生到某个意生身天界。那时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。于是,天子优迦在深夜,以殊胜容色照亮整个祇园,走近世尊。走近后,向世尊礼拜,然后站在一旁。世尊对站在一旁的天子优迦说:"优迦,你如愿了吗?""确实,世尊,如我所愿。"然后,世尊以偈颂对天子优迦说:
"施悦意者得悦意,施最胜者得最胜。
施最佳者得最佳,施最上者达最上处。
凡人布施最胜、最佳、最上者,
无论转生何处,皆得长寿与名声。"
45 福德流经
"比丘们,有五种福德流、善流,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。
"哪五种?比丘们,当比丘受用衣服时进入无量心定,他的福德流、善流是无量的,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。
"比丘们,当比丘受用食物时……(中略)当比丘受用住处时……(中略)当比丘受用床座时……(中略)。
"比丘们,当比丘受用病人所需药物时进入无量心定,他的福德流、善流是无量的,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。比丘们,这就是五种福德流、善流,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。
"比丘们,具足这五种福德流、善流的圣弟子,其福德不易衡量说:'有这么多福德流、善流,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。'而是算作不可计量、无量的大福德聚。
"比丘们,就像大海中的水量不易衡量说:'有这么多升水'或'有这么多百升水'或'有这么多千升水'或'有这么多十万升水',而是算作不可计量、无量的大水聚。同样,比丘们,具足这五种福德流、善流的圣弟子,其福德不易衡量说:'有这么多福德流、善流,是乐的食物,导向善趣,有乐报,引生天界,导向可爱、可喜、可意、有益、安乐。'而是算作不可计量、无量的大福德聚。"
"如同无边大海洋,甚深可畏珍宝藏,
众多河流归集处,从四面八方流入海。
如此施食施饮施衣者,
施床施座施卧具者。
福德之流归集贤者处,
如同诸河流入大海洋。"
46 具足经
"比丘们,有五种具足。哪五种?信具足、戒具足、闻具足、舍具足、慧具足——这就是,比丘们,五种具足。"
巴利语原版经文
AN.5.44/ 4. Manāpadāyīsuttaṃ
44. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca–
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṃ me, bhante, sālapupphakaṃ khādanīyaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṃ me, bhante, sampannakolakaṃ sūkaramaṃsaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpaṃ me, bhante, nibbattatelakaṃ nāliyasākaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpo me, bhante, sālīnaṃ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
“Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ– ‘manāpadāyī labhate manāpan’ti Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sa-uttaracchado ubhatolohitakūpa-dhāno. Api ca, bhante, mayampetaṃ jānāma– ‘netaṃ bhagavato kappatī’ti. Idaṃ me, bhante, candanaphalakaṃ agghati adhikasatasahassaṃ; taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya. Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumodi–
“Manāpadāyī labhate manāpaṃ, yo ujjubhūtesu dadāti chandasā.
Acchādanaṃ sayanamannapānaṃ, nānāppakārāni ca paccayāni.
“Cattañca muttañca anuggahītaṃ, khettūpame arahante viditvā.
So duccajaṃ sappuriso cajitvā, manāpadāyī labhate manāpan”ti.
Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālaṅkato ca uggo gahapati vesāliko aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajji. Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho uggaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca– “kacci te, ugga, yathādhippāyo”ti? “Taggha me, bhagavā, yathādhippāyo”ti. Atha kho bhagavā uggaṃ devaputtaṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
“Manāpadāyī labhate manāpaṃ, aggassa dātā labhate punaggaṃ.
Varassa dātā varalābhi hoti, seṭṭhaṃ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
“Yo aggadāyī varadāyī, seṭṭhadāyī ca yo naro;
Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī”ti. Catutthaṃ.
AN.5.45/ 5. Puññābhisandasuttaṃ
45. “Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
“Katame pañca? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
“Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṃ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno …pe….
“Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
“Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ– ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ– ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahā-udakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati’. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ– ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī”ti.
“Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,
Bahubheravaṃ ratnagaṇānamālayaṃ.
Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā,
Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.
“Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ,
Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ.
Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,
Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. Pañcamaṃ.
AN.5.46/ 6. Sampadāsuttaṃ
46. “Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. Chaṭṭhaṃ.