第一千三百三十三章 有过经,无恼经,沙门经,善士功德经,破僧经 增支部4集239经到243经

239 有过经(第八经)

"比丘们,具足四法的人,如同被带到地狱一般。是哪四法?

有过的身业

有过的语业

有过的意业

有过的见解

比丘们,具足这四法的人,如同被带到地狱一般。


比丘们,具足四法的人,如同被带到天界一般。是哪四法?

无过的身业

无过的语业

无过的意业

无过的见解

比丘们,具足这四法的人,如同被带到天界一般。"第八经。


240 无恼经(第九经)

"比丘们,具足四法的人,如同被带到地狱一般。是哪四法?

有恼害的身业

有恼害的语业

有恼害的意业

有恼害的见解

比丘们,具足这四法的人,如同被带到地狱一般。


比丘们,具足四法的人,如同被带到天界一般。是哪四法?

无恼害的身业

无恼害的语业

无恼害的意业

无恼害的见解

比丘们,具足这四法的人,如同被带到天界一般。"第九经。


241 沙门经(第十经)

"比丘们,你们应当如此正确地作狮子吼:'只在此处有第一沙门,此处有第二沙门,此处有第三沙门,此处有第四沙门;其他外道的教说中空无沙门。'


比丘们,什么是第一沙门?在此,比丘断除三结,成为预流者,不堕恶趣,必定趣向正觉。这,比丘们,就是第一沙门。


比丘们,什么是第二沙门?在此,比丘断除三结,并且使贪、嗔、痴变薄,成为一来者,只再来此世间一次就能终结痛苦。这,比丘们,就是第二沙门。


比丘们,什么是第三沙门?在此,比丘断除五下分结,成为化生者,在那里证得涅槃,不再返回此世。这,比丘们,就是第三沙门。


比丘们,什么是第四沙门?在此,比丘通过漏尽,在现法中自证无漏心解脱、慧解脱,安住其中。这,比丘们,就是第四沙门。


'只在此处有第一沙门,此处有第二沙门,此处有第三沙门,此处有第四沙门;其他外道的教说中空无沙门。'比丘们,你们应当如此正确地作狮子吼。"第十经。


242 善士功德经(第十一经)

"比丘们,依止善士可期待四种功德。是哪四种?

增长圣戒

增长圣定

增长圣慧

增长圣解脱

比丘们,依止善士可期待这四种功德。"第十一经。


业品第四


其摄颂:

略说与广说 须那迦耶那

学处与圣道 觉支

有过与无恼 沙门与善士功德


怖畏罪品


243 破僧经(第一经)

一时,世尊住在拘睒弥的瞿师多园。那时,尊者阿难来到世尊处,礼敬世尊后,坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者阿难说:"阿难,那个诤事平息了吗?"


"世尊,那个诤事怎么可能平息呢!尊者阿那律的同住弟子名叫婆醯耶的,一直在致力于破和合僧。而尊者阿那律认为在这件事上连一句话都不该说。"


"阿难,阿那律什么时候在僧团中处理过诤事呢!阿难,任何生起的诤事,都是由你们和舍利弗、目犍连来平息的。


阿难,恶比丘出于四种原因而欢喜破僧。是哪四种?在此,阿难,恶比丘是破戒者,品行恶劣,不清净,行为可疑,所作隐秘,非沙门而自称沙门,非梵行者而自称梵行者,内心腐败,充满欲望,如同垃圾。他这样想:'如果比丘们知道我是破戒者,品行恶劣,不清净,行为可疑,所作隐秘,非沙门而自称沙门,非梵行者而自称梵行者,内心腐败,充满欲望,如同垃圾,团结的僧众会摈除我;但分裂的僧众就不会摈除我。'这,阿难,是恶比丘欢喜破僧的第一个原因。


再者,阿难,恶比丘持邪见,执持边见。他这样想:'如果比丘们知道我持邪见,执持边见,团结的僧众会摈除我;但分裂的僧众就不会摈除我。'这,阿难,是恶比丘欢喜破僧的第二个原因。


再者,阿难,恶比丘以邪命为生,以不正当的方式谋生。他这样想:'如果比丘们知道我以邪命为生,以不正当的方式谋生,团结的僧众会摈除我;但分裂的僧众就不会摈除我。'这,阿难,是恶比丘欢喜破僧的第三个原因。


再者,阿难,恶比丘贪求利养,渴望恭敬,不愿被轻视。他这样想:'如果比丘们知道我贪求利养,渴望恭敬,不愿被轻视,团结的僧众就不会恭敬我,不会尊重我,不会尊敬我,不会供养我;但分裂的僧众会恭敬我,会尊重我,会尊敬我,会供养我。'这,阿难,是恶比丘欢喜破僧的第四个原因。


阿难,这就是恶比丘出于这四种原因而欢喜破僧。"第一经。


巴利语原版经文


239/ 8. Sāvajjasuttaṃ

   239. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

   “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi catūhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Aṭṭhamaṃ.


240/ 9. Abyābajjhasuttaṃ

   240. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena, sabyābajjhāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

   “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi catūhi? Abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena, abyābajjhena manokammena, abyābajjhāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Navamaṃ.


241/ 10. Samaṇasuttaṃ

   241. “‘Idheva, bhikkhave, (paṭhamo) samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇehi aññehī’ti – evametaṃ, bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadatha.

   “Katamo ca, bhikkhave, paṭhamo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samaṇo.

   “Katamo ca, bhikkhave, dutiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo samaṇo.

   “Katamo ca, bhikkhave, tatiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo samaṇo.

   “Katamo ca, bhikkhave, catuttho samaṇo? Idha bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho samaṇo.

   “‘Idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti– evametaṃ, bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadathā”ti. Dasamaṃ.


242/ 11. Sappurisānisaṃsasuttaṃ

   242. “Sappurisaṃ bhikkhave, nissāya cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro? Ariyena sīlena vaḍḍhati, ariyena samādhinā vaḍḍhati, ariyāya paññāya vaḍḍhati, ariyāya vimuttiyā vaḍḍhati– sappurisaṃ, bhikkhave, nissāya ime cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā”ti. Ekādasamaṃ.

   Kammavaggo catuttho.

   Tassuddānaṃ–

   Saṃkhitta vitthāra soṇakāyana, sikkhāpadaṃ ariyamaggo bojjhaṅgaṃ.

   Sāvajjañceva abyābajjhaṃ, samaṇo ca sappurisānisaṃsoti.


(25) 5. Āpattibhayavaggo

243/ 1. Saṅghabhedakasuttaṃ

   243. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca– “api nu taṃ, ānanda, adhikaraṇaṃ vūpasantan”ti? “Kuto taṃ, bhante, adhikaraṇaṃ vūpasamissati! Āyasmato bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito. Tatrāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaṃ maññatī”ti.

   “Kadā panānanda, anuruddho saṅghamajjhe adhikaraṇesu voyuñjati! Nanu, ānanda, yāni kānici adhikaraṇāni uppajjanti, sabbāni tāni tumhe ceva vūpasametha sāriputtamoggallānā ca.

   “Cattārome, ānanda, atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. Katame cattāro? Idhānanda, pāpabhikkhu dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. Tassa evaṃ hoti– ‘sace kho maṃ bhikkhū jānissanti– dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujātoti, samaggā maṃ santā nāsessanti; vaggā pana maṃ na nāsessantī’ti. Idaṃ, ānanda, paṭhamaṃ atthavasaṃ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati.

   “Puna caparaṃ, ānanda, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tassa evaṃ hoti– ‘sace kho maṃ bhikkhū jānissanti– micchādiṭṭhiko antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgatoti, samaggā maṃ santā nāsessanti; vaggā pana maṃ na nāsessantī’ti. Idaṃ, ānanda, dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati.

   “Puna caparaṃ, ānanda, pāpabhikkhu micchā-ājīvo hoti, micchā-ājīvena jīvikaṃ kappeti. Tassa evaṃ hoti– ‘sace kho maṃ bhikkhū jānissanti– micchā-ājīvo micchā-ājīvena jīvikaṃ kappetīti, samaggā maṃ santā nāsessanti; vaggā pana maṃ na nāsessantī’ti. Idaṃ, ānanda, tatiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati.

   “Puna caparaṃ, ānanda, pāpabhikkhu lābhakāmo hoti sakkārakāmo anavaññattikāmo. Tassa evaṃ hoti– ‘sace kho maṃ bhikkhū jānissanti– lābhakāmo sakkārakāmo anavaññattikāmoti, samaggā maṃ santā na sakkarissanti na garuṃ karissanti na mānessanti na pūjessanti; vaggā pana maṃ sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessantī’ti. Idaṃ, ānanda, catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. Ime kho, ānanda, cattāro atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandatī”ti. Paṭhamaṃ.


“第一千三百三十三章 有过经,无恼经,沙门经,善士功德经,破僧经 增支部4集239经到243经” 的相关文章

第四章 谁才是让别人喜欢和拥护的人?

相应部3相应4经/可爱经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐好,他对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,心里面生起了这样的念想:「什么样的人是让大家喜欢和拥护的人?什么样的人是让大家不喜欢、厌恶的人?」世尊,我自己是这样来回答这个问题的:...

第七章 在公堂上说假话的原因

相应部3相应7经/法庭经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我经常在公堂上看见很多有巨额财富,有大量黄金珠宝,有无数田地房产,有无数仆人粮食的王室贵族、祭司、富豪,他们因为贪得无厌的缘故,他们因为想要获得更多利益...

第五十八章 如来说法如同狮子王吼叫

3.十力品相应部12相应21经/十力经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,狮子王的吼声让森林中其他飞禽走兽都为之震惊。如来现在为你们说法,如同狮子王大吼的声音,让你们内心震动立刻开启智慧,明白世间的真相和规则。如来为你们解答:世...

第六十五章 修行如同将多罗树连根拔起

相应部12相应35经/无明为缘经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,以「无明」为前提条件就会产生「行」,以「行」为前提条件就会产生「识」,以「识」为前提条件就会产生「名色」,以「名色」为前提条件就会产生「六处」,以「六处」为前提...

第七十六章 痛苦如同在大火中添加干柴

相应部12相应52经/执取经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第九十三章 茅草上的水多吗?

相应部13相应2经/莲花池经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有一个长2000里,宽2000里,深2000里的莲花池,并且这个莲花池充满了水,周边的飞禽走兽都能喝到莲花池里面的水。如果有一个男子他把一束茅草放入莲花池的水...