第一千四百零七章 ,第一念死经,第二念死经, 增支部6集19经到20经

19 第一念死经


一时,世尊住在那提迦的砖瓦堂中。在那里,世尊召唤比丘们——"比丘们!""尊者!"那些比丘们回应世尊。世尊如此说道——


"比丘们,念死若被修习、被多修习,则有大果、有大功德,深入不死,以不死为究竟。比丘们,你们是否修习念死呢?"


如此说时,某一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活一昼一夜,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


又有另一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我也确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活一个白天,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


又有另一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我也确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我吃一顿团食的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


又有另一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我也确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我咀嚼并吞咽四五口饭的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


又有另一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我也确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我咀嚼并吞咽一口饭的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


又有另一位比丘对世尊如此说道——"尊者,我也确实修习念死。"


"那么,比丘,你如何修习念死呢?"


"尊者,在此,我如此想——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我呼气之后吸气,或吸气之后呼气的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'尊者,我确实如此修习念死。"


如此说时,世尊对那些比丘如此说道——


"比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活一昼一夜,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'


"比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活一个白天,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'


"比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我吃一顿团食的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'


"比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我咀嚼并吞咽四五口饭的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'比丘们,这些被称为放逸而住的比丘,他们迟缓地修习念死,以灭尽诸漏。


"然而,比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我咀嚼并吞咽一口饭的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'


"比丘们,凡是这样修习念死的比丘——'啊,但愿我能活那么长的时间,即我呼气之后吸气,或吸气之后呼气的时间,能作意世尊的教导,那我所做的就很多了!'比丘们,这些被称为不放逸而住的比丘,他们敏锐地修习念死,以灭尽诸漏。


"因此,比丘们,应当如此修学——'我们将不放逸而住,将敏锐地修习念死,以灭尽诸漏。'比丘们,你们确实应当如此修学。"


(第九经终)


20 第二念死经


一时,世尊住在那提迦的砖瓦堂中。在那里,世尊召唤比丘们——"比丘们,念死若被修习、被多修习,则有大果、有大功德,深入不死,以不死为究竟。比丘们,念死如何被修习、如何被多修习,而有大果、有大功德,深入不死,以不死为究竟呢?


"比丘们,在此,一位比丘在白天过去、夜晚来临之时,如此反省——'确实,我有很多死亡的原因——蛇可能咬我,蝎子可能咬我,蜈蚣可能咬我;由此我可能会死,那将是我的障碍。或者我可能会绊倒之后,跌落、摔倒",或者我吃下的食物可能出问题,或者我的胆汁可能紊乱,或者我的痰可能紊乱,或者我体内刀割般的风可能紊乱;由此我可能会死,那将是我的障碍。'比丘们,那位比丘应当如此反省——'我是否有尚未断除的恶不善法,若我在夜间死去,它们会成为我的障碍?'


"比丘们,如果比丘在反省时如此了知——'我有尚未断除的恶不善法,若我在夜间死去,它们会成为我的障碍',比丘们,那位比丘应当为断除那些恶不善法,生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知。比丘们,就如同一个人的衣服着了火或头着了火,他会为扑灭那衣服或头的火而生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知;比丘们,正是如此,那位比丘应当为断除那些恶不善法,生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知。


"然而,比丘们,如果比丘在反省时如此了知——'我没有尚未断除的恶不善法,若我在夜间死去会成为我的障碍',比丘们,那位比丘应当以那种喜悦和欢喜而住,日夜修学善法。


"又,比丘们,在此,一位比丘在夜晚过去、白天来临之时,如此反省——'确实,我有很多死亡的原因——蛇可能咬我,蝎子可能咬我,蜈蚣可能咬我;由此我可能会死,那将是我的障碍。或者我可能会绊倒之后,跌落、摔倒,或者我吃下的食物可能出问题,或者我的胆汁可能紊乱,或者我的痰可能紊乱,或者我体内刀割般的风可能紊乱;由此我可能会死,那将是我的障碍。'比丘们,那位比丘应当如此反省——'我是否有尚未断除的恶不善法,若我在白天死去,它们会成为我的障碍?'


"比丘们,如果比丘在反省时如此了知——'我有尚未断除的恶不善法,若我在白天死去,它们会成为我的障碍',比丘们,那位比丘应当为断除那些恶不善法,生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知。比丘们,就如同一个人的衣服着了火或头着了火,他会为扑灭那衣服或头的火而生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知;比丘们,正是如此,那位比丘应当为断除那些恶不善法,生起极大的欲求、精进、努力、奋发、不退缩、正念和正知。


"然而,比丘们,如果比丘在反省时如此了知——'我没有尚未断除的恶不善法,若我在白天死去会成为我的障碍',比丘们,那位比丘应当以那种喜悦和欢喜而住,日夜修学善法。比丘们,念死如此被修习、如此被多修习,则有大果、有大功德,深入不死,以不死为究竟。"


(第十经终)


可忆念品第二(终)


其摄颂曰:


二可忆念、一应驱除,善者、不悔;

那拘罗、梦与鱼,以及二念死。


巴利语原版经文


AN.6.19/ 9. Paṭhamamaraṇassatisuttaṃ

   19. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassatin”ti?

   Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahaṃ kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

   Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

  Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

   Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

   Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

   Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti.

   Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca– “yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti– ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti.

   “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti– ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti.

   “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti– ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti.

   “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti– ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ bahu vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā viharanti dandhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya.

   “Yo ca khvāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti.

   “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti– ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya.

   “Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāvessāma āsavānaṃ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṃ.


AN.6.20/ 10. Dutiyamaraṇassatisuttaṃ

   20. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā?

   “Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya iti paṭisañcikkhati– ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa– ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ– ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’”ti.

   “Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti– ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

   “Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

   “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite iti paṭisañcikkhati– ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’”ti.

   “Sace bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti– ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

   “Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, maraṇassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Dasamaṃ.

   Sāraṇīyavaggo dutiyo.

   Tassuddānaṃ

   Dve sāraṇī nisāraṇīyaṃ, bhaddakaṃ anutappiyaṃ;

   Nakulaṃ soppamacchā ca, dve honti maraṇassatīti.


“第一千四百零七章 ,第一念死经,第二念死经, 增支部6集19经到20经” 的相关文章

第二十五章 衰老死亡来临的时候怎么办?

相应部3相应25经/如山经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,你今天风尘仆仆的来到如来这里,你是从什么地方而来呢?”波斯匿王说:“世尊,我刚刚巡视地方而来,我作为骄萨罗国的国王,每天都要处理很多国家大事,当然我有...

第四十三章 如来修行不是为了获得好处

相应部7相应18经/打柴者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某处森林中,那个时候,有个姓婆罗堕若的婆罗门,他让他的众多弟子们,到森林中砍柴,他们进入森林的深处,看见佛陀在一棵大树下盘腿静坐,一动不动,感到非常的吃惊,于是他们就立刻转身回去见他们的老师,他们对老师说:“尊师,我...

第七十四章 世间的事物是虚假不真实的吗?

相应部12相应48经/顺世派经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,顺世派婆罗门来到佛陀的住所,他与佛陀互相问候后,就在一旁坐下,顺世派婆罗门对佛陀说:“乔达摩,我有几个问题想要问你,你能为我解答吗?”佛陀说:“婆罗门,你有什么问题,请说。”顺世派婆罗门说:“...

第七十六章 痛苦如同在大火中添加干柴

相应部12相应52经/执取经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第八十二章 感受的产生如同摩擦生火

相应部12相应62经/未听闻经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在来为你们说法,你们要认真的听,你们要仔细的思考。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真听您说法的,我们会仔细的思考的,恭请世尊您为我们说法。”佛陀说:“...

第九十二章 指甲尖上的尘土多吗?

13.(2).现观相应相应部13相应1经/指甲尖经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀用手指头上的指甲轻轻的在大地上沾了少量的尘土后,就对出家弟子们说:“弟子们,你们看看,如来指甲尖上沾的尘土多,还是大地上的尘土多?”出家弟子们回答:“世尊,大地上的尘...