相应部35相应71经到73经, 第一六触处经,第二六触处经,第三六触处经
71 第一六触处经
第九经
(世尊说:)
"比丘们,任何比丘,若不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离,那么,他的梵行尚未完成,他远离此法与律。"
如此说后,某位比丘对世尊说道:
"尊者,在这里我感到不安。尊者,因为我确实不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离。"
(世尊说:)"比丘,你怎么想呢?你是否将眼视为'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不,尊者,不是这样。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于眼,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。这就是苦的终尽。"
(中略)
(世尊说:)"你是否将舌视为'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不,尊者,不是这样。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于舌,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。这就是苦的终尽。"
(中略)
(世尊说:)"你是否将意视为'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"不,尊者,不是这样。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于意,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。这就是苦的终尽。"
第九经终。
72 第二六触处经
第十经
(世尊说:)
"比丘们,任何比丘,若不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离,那么,他的梵行尚未完成,他远离此法与律。"
如此说后,某位比丘对世尊说道:
"尊者,在这里我感到不安,又感到安心。尊者,因为我确实不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离。"
(世尊说:)"比丘,你怎么想呢?你是否将眼视为'这不是我的,这不是我,这不是我的自我'?"
"是的,尊者。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于眼,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。如此,你的这第一触处将被舍断,为了未来不再有重生。"
(中略)
(世尊说:)"你是否将舌视为'这不是我的,这不是我,这不是我的自我'?"
"是的,尊者。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于舌,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。如此,你的这第四触处将被舍断,为了未来不再有重生。"
(中略)
(世尊说:)"你是否将意视为'这不是我的,这不是我,这不是我的自我'?"
"是的,尊者。"
"善哉,比丘!在这里,比丘,你对于意,以'这不是我的,这不是我,这不是我的自我',如此如实地以正慧善加观见。如此,你的这第六触处将被舍断,为了未来不再有重生。"
第十经终。
73 第三六触处经
第十一经
(世尊说:)
"比丘们,任何比丘,若不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离,那么,他的梵行尚未完成,他远离此法与律。"
如此说后,某位比丘对世尊说道:
"尊者,在这里我感到不安,又感到安心。尊者,因为我确实不如实了知六触处的集起、灭没、味著、过患与出离。"
(世尊说:)"比丘,你怎么想呢?眼是常的还是无常的?"
"无常的,尊者。"
"那么,无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,尊者。"
"那么,无常的、苦的、变易法,适合将它视为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"
"不,尊者,不适合。"
"耳……鼻……舌……身……意是常的还是无常的?"
"无常的,尊者。"
"那么,无常的是苦的还是乐的?"
"苦的,尊者。"
"那么,无常的、苦的、变易法,适合将它视为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"
"不,尊者,不适合。"
"比丘,如此观见时,多闻的圣弟子对眼也厌离,对耳也厌离,对鼻也厌离,对舌也厌离,对身也厌离,对意也厌离。厌离后离贪;离贪后解脱;解脱时,生起'已解脱'之智。他了知:'生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此后有之状态。'"
第十一经终。
鹿网品第七
其摄颂:
鹿网(比丘)说了二经,三弥提说了四经,
优波先那与优波婆那,以及三经关于六触处。
巴利语原版经文
SN.35.71/(9). Paṭhamachaphassāyatanasuttaṃ
71. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “etthāhaṃ, bhante, anassasaṃ. Ahañhi, bhante, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmī”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, bhikkhu, cakkhuṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe… jivhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Esevanto dukkhassa …pe… manaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Esevanto dukkhassā”ti. Navamaṃ.
SN.35.72/(10). Dutiyachaphassāyatanasuttaṃ
72. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “etthāhaṃ, bhante, anassasaṃ panassasaṃ. Ahañhi, bhante, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmī”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, bhikkhu, cakkhuṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi na meso attā’ti samanupassasī”ti?
“Evaṃ, bhante”.
“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, cakkhu ‘netaṃ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Evaṃ te etaṃ paṭhamaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya …pe….
“Jivhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?
“Evaṃ, bhante”.
“Sādhu bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, jivhā ‘netaṃ mama, nesohamasmi na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Evaṃ te etaṃ catutthaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya …pe….
“Manaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī”ti?
“Evaṃ, bhante”.
“Sādhu, bhikkhu, ettha ca te, bhikkhu, mano ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati. Evaṃ te etaṃ chaṭṭhaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāyā”ti. Dasamaṃ.
SN.35.73/(11). Tatiyachaphassāyatanasuttaṃ
73. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imasmā dhammavinayā”ti.
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “etthāhaṃ, bhante, anassasaṃ panassasaṃ. Ahañhi, bhante, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmī”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, bhikkhu, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?
“Aniccaṃ, bhante”.
“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
“Dukkhaṃ, bhante”.
“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Sotaṃ… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā”ti?
“Anicco, bhante”.
“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
“Dukkhaṃ, bhante”.
“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Evaṃ passaṃ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Ekādasamaṃ.
Migajālavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ–
Migajālena dve vuttā, cattāro ca samiddhinā;
Upaseno upavāṇo, chaphassāyatanikā tayoti.