第一千三百九十一章 大梦经,雨经 增支部5集196经到197经

196 大梦经


"比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,出现了五个大梦。哪五个呢?


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这大地成为他的大床,雪山——山中之王——成为他的枕头,左手放在东方的大海中,右手放在西方的大海中,双脚放在南方的大海中。比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这是出现的第一个大梦。


再者,比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,有一种名叫'替利亚'的草从他的肚脐长出,向上生长直到触及天空而立。比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这是出现的第二个大梦。


再者,比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,白色的、黑头的虫子从双脚往上爬,覆盖了直到膝盖的地方。比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这是出现的第三个大梦。


再者,比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,四只不同颜色的鸟从四方飞来,落在他的脚下,全都变成了白色。比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这是出现的第四个大梦。


再者,比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨——他在一座巨大的粪山上面来回行走,却不被粪所沾染。比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这是出现的第五个大梦。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这大地成为他的大床,雪山——山中之王——成为他的枕头,左手放在东方的大海中,右手放在西方的大海中,双脚放在南方的大海中;比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者证得了无上正等正觉。为了那个证悟,这第一个大梦出现了。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,有一种名叫'替利亚'的草从他的肚脐长出,向上生长直到触及天空而立;比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者觉悟了八支圣道,并向天与人善加宣说。为了那个证悟,这第二个大梦出现了。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,白色的、黑头的虫子从双脚往上爬,覆盖了直到膝盖的地方;比丘们,众多身穿白衣的在家人终身皈依如来、归依了三宝。为了那个证悟,这第三个大梦出现了。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,四只不同颜色的鸟从四方飞来,落在他的脚下,全都变成了白色;比丘们,四种种姓——刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗——他们在如来所宣说的法与律中,从在家出家为非家者,证得了无上的解脱。为了那个证悟,这第四个大梦出现了。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨——他在一座巨大的粪山上面来回行走,却不被粪所沾染;比丘们,如来获得衣服、饮食、卧具、病缘医药资具的供养,如来不贪着、不迷醉、不耽溺,见到其过患,以出离的智慧来受用它们。为了那个证悟,这第五个大梦出现了。


比丘们,如来、阿罗汉、正等觉者,在尚未证得正觉之前,当他还是未证悟的菩萨时,这五个大梦出现了。"


第六经。


197 雨经


"比丘们,有五种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。哪五种呢?


比丘们,在上方的天空中,火界发生变异。因此,已经形成的雨云被驱散了。比丘们,这是第一种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。


再者,比丘们,在上方的天空中,风界发生变异。因此,已经形成的雨云被驱散了。比丘们,这是第二种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。


再者,比丘们,阿修罗王罗睺用手接住雨水,将它丢进大海中。比丘们,这是第三种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。


再者,比丘们,掌管降雨的云天神们疏忽放逸了。比丘们,这是第四种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。


再者,比丘们,人们行为不如法。比丘们,这是第五种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。


比丘们,这些就是五种降雨的障碍,是占相师们所不知道的,是占相师们的眼力所不能及的。"


第七经。


巴利语原版经文


AN.5.196/ 6. Mahāsupinasuttaṃ

   196. “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato pañca mahāsupinā pāturahesuṃ. Katame pañca? Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ mahāpathavī mahāsayanaṃ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṃ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṃ. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ paṭhamo mahāsupino pāturahosi.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosi. Tathāgatassa, bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ dutiyo mahāsupino pāturahosi.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṃ. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ tatiyo mahāsupino pāturahosi.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṃsu. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ catuttho mahāsupino pāturahosi.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena. Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ pañcamo mahāsupino pāturahosi.

   “Yampi bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṃ mahāpathavī mahāsayanaṃ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṃ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṃ; tathāgatena bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena anuttarā sammāsambodhi abhisambuddhā. Tassā abhisambodhāya ayaṃ paṭhamo mahāsupino pāturahosi.

   “Yampi bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosi; tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena ariyo aṭṭhaṅgiko maggo abhisambujjhitvā yāva devamanussehi suppakāsito. Tassa abhisambodhāya ayaṃ dutiyo mahāsupino pāturahosi.

   “Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṃ; bahū, bhikkhave, gihī odātavasanā tathāgataṃ pāṇupetā saraṇaṃ gatā. Tassa abhisambodhāya ayaṃ tatiyo mahāsupino pāturahosi.

   “Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṃsu; cattārome, bhikkhave, vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikaronti. Tassa abhisambodhāya ayaṃ catuttho mahāsupino pāturahosi.

   “Yampi, bhikkhave, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena; lābhī, bhikkhave, tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, taṃ tathāgato agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tassa abhisambodhāya ayaṃ pañcamo mahāsupino pāturahosi.

   “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ime pañca mahāsupinā pāturahesun”ti. Chaṭṭhaṃ.


AN.5.197/ 7. Vassasuttaṃ

   197. “Pañcime bhikkhave, vassassa antarāyā, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati. Katame pañca? Upari, bhikkhave, ākāse tejodhātu pakuppati. Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo vassassa antarāyo, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, upari ākāse vāyodhātu pakuppati. Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo vassassa antarāyo, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, rāhu asurindo pāṇinā udakaṃ sampaṭicchitvā mahāsamudde chaḍḍeti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo vassassa antarāyo, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, vassavalāhakā devā pamattā honti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho vassassa antarāyo, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, manussā adhammikā honti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo vassassa antarāyo, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamati. Ime kho, bhikkhave, pañca vassassa antarāyā, yaṃ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṃ cakkhu na kamatī”ti. Sattamaṃ.


“第一千三百九十一章 大梦经,雨经 增支部5集196经到197经” 的相关文章

第四十一章 消除争斗和愤怒的烦恼和痛苦

相应部7相应16经/反对者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城里有个喜欢与人争辩的婆罗门,他心里想:「我现在去见出家人乔达摩(佛陀),他说什么,我都反对他;他说什么,我都说他胡说八道、信口开河,不与他讲道理,他一定会气急败坏、暴跳如雷的,这样我就赢了。」那个时候,佛陀正在户外来回的走动,这...

第四十五章 出家人和乞丐的区别

相应部7相应20经/乞食者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城里的一个乞丐来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,对佛陀说:“大德,我是一个乞丐,沿街乞讨为生,然而我看见你们出家人也是挨家挨户的讨饭吃,我与你们出家人有什么区别呢?我们都是向别人乞讨饭食,都是沿街乞讨,难道我也是出家人吗?”佛陀说:“...

第四十七章 善人不是口中说出来的

相应部7相应22经/抠么度色经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在释迦族的一个叫库摩都萨的城市中,那时,佛陀中午前穿好法衣,拿着饭钵进入库摩都萨城挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食。那个时候,库摩都萨城里的婆罗门教徒正在一个大房子里面聚会,天空下着毛毛细雨。佛陀来到婆罗门教徒聚会的大房子外。...

第九十六章 大地尘土多吗?

相应部13相应5经/地经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有个男子在大地上放置七颗枣子大小的土块,弟子们你们认为如何?是七颗枣子大小土块中的尘土多,还是大地中的尘土更多?”出家弟子们回答:“世尊,当然是大地中包含的尘土多...

第一百二十一章 十类行为的人

相应部14相应27经/十种业的路径经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间的众生如同界(界解释,见第一百零三章)一样,相同特性的事物会聚集、合流到一起,也就是杀生害命的众生与杀生害命的众生聚集、合流到一起;偷盗的众生与偷盗的众生...

第一百四十九章 什么才是清净的说法

相应部16相应3经/如月亮经(迦叶相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,你们到世间人的家中去的时候,要像月亮那样的皎洁清净,要像刚出家那个时候一样的谦虚有礼,一定不要生起傲慢之心。弟子们,就如同一个男子他看着深不见底的水井,站在高耸如...